“Druvas” slejās šonedēļ bija lasāma informācija par Cēsu tautfrontiešu aktivitātēm. Pēdējos gados viņi darbojās katrs savā lauciņā, nepaužot kopēju viedokli. Kāpēc radusies nepieciešamība atkal nākt kopā, “Druva” jautāja vienam no aktīvistiem Jānim Līpacim.
– Kas pamudināja vecos cīņu biedrus nākt kopā?
– Uzreiz jāsaka, ka šī nebija pirmā tikšanās, jau bijām pāris reizes sanākuši, lai spriestu, kā nākamgad sarīkot Tautas frontes 20 gadu jubileju. Mūsuprāt, tas ir nozīmīgs notikums, ko nevar atstāt bez ievērības. Papildus tam no jaunpiebaldzēniem pienāca ierosinājums tikties un pārrunāt, kā atdzīvināt un uzturēt Tautas frontes idejas, kas sāk atmirt. Un kārtējā tautfrontiešu tikšanās saistījās tikai ar šo tēmu, kas, manuprāt, tiešām ir aktuāla. To vēl vairāk paspilgtināja sestdien, 3.novembrī, izsludinātā tautas manifestācija Rīgā, Doma laukumā. Tikšanās reizē nolēmām, ka arī mums šī aktivitāte jāatbalsta.
– Tas nozīmē, ka pienācis laiks bijušajiem tautfrontiešiem atkal atmodināt tautu?
– Valstī ir nopietnas problēmas. Jāatzīst, ka Tautas frontes idejas tā īsti nerealizējās, tāpēc tiem, kuri šīs idejas savulaik aktualizēja, būtu morāls pienākums pie tām atgriezties, lai situāciju vērstu par labu. Tiesa, nācās atzīt, ka nav īstas skaidrības, ko un kā darīt, tāpēc pagaidām izvirzījām tikai idejas. Sarunas turpināsim līdz brīdim, kamēr varēsim piedāvāt kādu praktisku priekšlikumu situācijas uzlabošanai.
– Vai tas liecina, ka tautas iniciatīva mazinājusies un valdošā elite ar to vairs nerēķinās?
– Tā ir. Ja gribam, lai mums būtu tiesiska, demokrātiska un attīstīta labklājības valsts, to nevar panākt bez sabiedrības aktīvas piedalīšanās. Taču mēs esam samērā inerti. Katram Latvijas pilsonim jāapzinās, ka viņš ir saimnieks savā valstī, ka viņam jādomā par visu, arī par politiku. Ka arī viņam ir daļa atbildības. Nepieciešams attīstīt pilsonisko apziņu, ja tā būs, pilsoņi aktīvāk sekos līdzi notiekošajam valstī, biežāk sanāks kopā, izteiks viedokļus, pretenzijas, aktīvāk un gudrāk virzīs savus pārstāvjus un kandidātus dažādās organizācijās un pārvaldēs, tostarp Saeimā. Kā pilsoņus aktivizēt? Manuprāt, tai nevajadzētu būt kurbulēšanai uz revolūciju, jo tā daudz tiks sagrauts, bet maz iegūts. Jādomā nevis par revolūciju, bet par evolūciju, jāraugās, lai tā neapstājas, lai negrimstam atpakaļ purvā.
– Pikets pie Saeimas parādīja, ka valdošā koalīcija pagaidām nav gatava ieklausīties tautas viedoklī. Vai jābūt vēl masveidīgākiem protestiem, savas gribas izpausmei, lai uzklausītu tautas domas?
– Nopietnas ieklausīšanās tiešām vēl nav. Pieļauju, ka vienai daļai parlamentāriešu tas tomēr bijis brīdinājums, bet netrūkst tādu, kuri to ignorē kā nevērtīgu un neko neizsakošu. Tas nozīmē, ka tautas kopība demonstrē skaidrāk un lietišķāk. Nepietiek pateikt, ka situācija neapmierina, tāpēc pret to protestējam. Šādas aktivitātes nepasaka, ko darīt, lai situāciju vērstu par labu. Tāpēc piekrītu Egīla Johansona ierosinājumam, ka nepieciešams nākt klajā ar lietišķiem un konstruktīviem priekšlikumiem, ko darīt situācijas uzlabošanai, arī pašiem piedaloties rezultāta sasniegšanā.
– Dainis Īvāns teicis, ka šos tautas protestus vēl nevar uzskatīt par ceturto Atmodu.
– Grūti formulēt, vai Atmodas laiks pienācis, vai pikets pie Saeimas bija tā ieskaņa. Jāpiekrīt D.Īvānam, ka vēl pāragri manipulēt ar tādiem skaļiem jēdzieniem kā ceturtā Atmoda. Tomēr skaidrs, ka bijušajiem Tautas frontes aktīvistiem nevajadzētu palikt nomaļus no pašreizējiem procesiem, bet atgriezties, lai palīdzētu. Viņi no malas sekojuši šiem procesiem, analizējuši tos, un tagad var dot savus ieteikumus.
Komentāri