valsts kultūras inspektore Cēsu rajonā
Aizvadīta vēl viena notikumiem bagāta sezona, un atkal, piebremzējot ikdienas skrējienu, tiekamies savos svētkos – šodien Cēsu rajona radošās inteliģences un kultūras darbinieku svētki. Jau 12. reizi.
Mūsu darbs nebūt nav tas vieglākais, kā daudziem varbūt
šķiet, tas prasa abstrahēties no personīgā un nemitīgi būt labā radošā formā. To nekā nevar iekļaut konkrētās darba dienas stundās. Atļaušos apgalvot, ka kultūras darbinieku pievienoto vērtību nevar nedz izmērīt, nedz uzskaitīt. Ar darbu mūsu nozarē ir tā – vai nu tas ir visam mūžam, vai arī tie, kuriem tas nav sirds darbs, ātri aiziet prom. Bez sirds aicinājuma šo darbu neiespējami veikt.
Šī sezona bijusi pietiekami aktīva un spraiga. Valstiskā līmenī strādāts pie rīcības plāna Valsts kultūrpolitikas vadlīniju īstenošana 2007.-2009. gadam, tāpat turpinās iesāktais pie nemateriālā kultūras mantojuma koncepcijas un reģistra izveides protams, nopietni gatavojamies XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Žēl , ka šajā gadā nav izdevies plānotais – nav pabeigta kultūras centru attīstības programma. Jāatzīst, ka tieši šī joma kultūrā ir visnesakārtotākā. Kultūras centri – tie ir talantu centri, kas īpaši jāattīsta. Jo radošāks cilvēks, jo lielāka izaugsme gan ekonomikā , gan citās jomās.
Arī Cēsu pilsētā uzsākta kultūras stratēģijas izstrāde nākamajiem sešiem gadiem.
Varam lepoties, ka
no 70 pieteiktajiem pretendentiem Kultūras mantojuma gada balvai apbalvoja divus. Nominācijā “Pašvaldības atbalsts kultūras mantojumā” balvu saņēma Raunas pagasta padome par ilgtermiņa projektu “Raunas pilsdrupu iesaiste mūsdienu kultūras apritē”, bet nominācijā “Nozīmīgākā izstāde vai akcija” balvu saņēma Cēsu
dome par Cēsu 800 gades svinību organizēšanu. Uzskatu, ka veiksmīgi izdevās rajona mūzikas un mākslas skolu festivāls “Zīmēsim skaņām, spēlēsim krāsām”, arī rajona deju svētki, kas notika Valkā kopīgi ar šī rajona dejotājiem, kā arī mūsu novadniekam diriģentam Daumantam Gailim veltītie dziesmu svētki Rāmuļos.
Arī katrā pašvaldībā, katrā kultūras iestādē bijuši nozīmīgi notikumi. Pāri pagastu, arī rajona robežām aizskanējuši “Piebalgas novada svētki” un Piebalgas novada tautas tērpu izstāde Vecpiebalgā, 1. Vidzemes senioru deju svētki Kaivē, 1. vokālo ansambļu festivāls Inešos, senioru amatiermākslas kolektīvu festivāls “Stalbes pavasaris” Stalbē, vidējās paaudzes deju kolektīvu sadancošana “Rudens danči Lustūzī” Līgatnē, “Dziesmu diena Rāmuļos” Vaivē un, protams, mākslas festivāls “Cēsis 2007”. Tie ir apliecinājums, ka protam un varam strādāt, aicināt ciemos un radīt svētkus. Esmu pārliecināta, ka festivāli, kuri šogad notika pirmoreiz, kļūs par ikgadējiem.
Turpinātas pirms gadiem aizsāktās tradīcijas, kas kļuvušas par būtisku pagasta vai pilsētas notikumu. Raiskumu, kā ik vasaru, pieskandēja Mazie opermūzikas svētki, Zosēnos 8. martā īpaši tika sveiktas sievietes, Priekuļos Skolotāju dienā dvēseliskus svētkus svin pagasta septiņu izglītības iestāžu pedagogi un darbinieki, bet Jaunpiebalgā uz konkursu “Piebalgas balsis” sabrauc dažādu paaudžu dziedātāji no plašas apkārtnes, tāpat kā uz gadatirgu Izvēlies Piebalgu, kurā ir plaša kultūras programma, Amatā, Melānijas Vanagas dzimtajā pusē, šodienā dzīvo vēsture, kura uzrunā un bagātina gan vietējos, gan ciemiņus dažādos pasākumos, Skujenē un Mārsnēnos ģimenēm īpašs notikums ir bērnības svētki vismazākajiem. Interesanti svētki un pagasta ļaužu kopā būšana bija Taurenē, kad muzejā atklāja vēstures ekspozīciju Taurenes kolhozu 40 gadi, tāpat kā Straupē pašu izveidotās “Straupes grāmatas” atvēršana, Drustos ģimeņu svētkos satikās 45 ģimenes, kuras kopā nodzīvojušas gan 64 gadus, gan tikai septiņas dienas, Liepā šis bijis jubileju gads, visiem amatiermākslas kolektīviem apaļas gadskārtas, tāpat kā novadniekam Eduardam Veidenbaumam, un visas godam nosvinētas. Ar katru gadu pašvaldības aizvien vairāk līdzekļu atvēl kultūrvides sakārtošanai, kultūras iestāžu remontiem. Dzērbenē Augstajā kalnā atjaunota un labiekārtota estrāde, Veselavas tautas nama ēkai nomainīts jumta segums. Plaši remontdarbi patlaban notiek Cēsu centrālajā bibliotēkā un muzejā, bet tie nav kļuvuši par šķērsli, abas iestādes turpina iesākto, iesaistās jaunos projektos.
Cēsu mūzikas skola un vidusskola lepojas ar audzēkņa Tomasa Kozlovska iegūto 3. vietu jauno pianistu konkursā Itālijā, bet mākslas skola ar Kristapa Ziediņa 1. vietu valsts konkursā. Kultūras biedrība “Harmonija” šogad izdevusi jau 25. grāmatu.
Kultūras darbinieki strādājuši, lai mēs katrs kļūtu bagātāks. Dzejniece Māra Zālīte ir teikusi: „Pati Latvija radīta kā kultūras projekts”, apzināsimies un novērtēsim to. Varbūt šajā lielajā pasaulē esam tikai sīks smilšu grauds, bet tomēr katrs esam ļoti, ļoti vajadzīgs!
Sveicu svētkos un novēlu- esiet labvēlīgi, radoši ! Nebaidieties no saviem sapņiem, izbaudiet savus panākumus! Bet, ja arī gadās kādreiz iebrist
ikdienas ceļa dubļos, protiet spītīgi priecāties par to, ka dzīve ir krāsaina, un patiesībā tie dubļi ir vienkārši izbrienami! Lai izdodas piepildīt visu, kas iecerēts! Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri