Cēsu domes priekšsēdētāja vietnieks
Varbūt šķita, ka pēc jubilejas gada nāks atslābums, bet attīstības temps pilsētā nav mazinājies, varbūt pat kļuvis lielāks, taču to lai vērtē paši cēsnieki. Katrā ziņā šogad paveikts daudz, un svarīgākais, vēl vairākiem nozīmīgiem mērķiem ielikti pamati. Virzība uz priekšu bijusi visās jomās, minēšu dažus piemērus.
Izglītības nozarē divās skolās un divās pirmsskolas izglītības iestādēs veikti plaši energoefektivitātes paaugstināšanas darbi. Pie divām mācību iestādēm izveidoti sporta laukumi, izstrādāts tehniskais projekts par sporta laukuma būvi pie pilsētas ģimnāzijas un sporta skolas, kur darbi varētu sākties 2008.gadā. Uzsākta jaunās pirmsskolas izglītības iestādes celtniecība 252 bērniem. Šogad esam sākuši ļoti būtisku darbu – pilsētas izglītības stratēģijas izstrādi. Ir prognoze, ka 2014.gadā vidusskolēnu valstī būs tikai 54 procenti no pašreizējā. Tāpēc nepieciešama skaidra vīzija, kā rīkoties, jo šī krīze izraisīs arī citas problēmas, tostarp pedagogu skaita samazināšanu. Esam sapratuši, ka izglītības iestāžu skaits nav jāmaina, bet jānostiprina, jāsakārto un jāuzlabo pastāvošo skolu darbība. Tas dos garantiju, ka gaidāmo krīzi spēsim pārdzīvot bez zaudējumiem.
Nepārtraukta attīstība notikusi arī komunālajā saimniecībā. Kopš pavasara plaši darbi rit pilsētas ūdenssaimniecības rekonstrukcijā, līdztekus notiek aktīva gatavošanās, lai sāktu ūdensapgādes uzlabošanas trešo kārtu. Nav aizmirsta arī ielu infrastruktūras rekonstrukcija. Vienu konkursu par darbu veikšanu apturējām, jo bija liels cenu piedāvājums, taču ideju neatmetām, bet izsludinājām otru, sadalot darbus lotēs. Droši var teikt, ka esam ieguvēji, jo interese no uzņēmējiem bija liela, pavasarī sāksies darbi.
Daudz paveikts kultūras jomā. Pieņemts lēmums par kultūras centra rekonstrukciju, top pilsētas kultūras stratēģija, bet, manuprāt, svarīgākais ir lēmums 2014.gadā startēt konkursā uz Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu, jo Latvijai būs tiesības tādu nominēt. Apzināmies, ka konkurence būs spēcīga, jo zināms, ka uz to pretendē arī Liepāja, droši vien arī Rīga, bet esam tam gatavi. Tas ir augsts mērķis, kura sasniegšanai nepieciešams paveikt lielu darbu. Uzskatu, ka tas ir vēl nopietnāk, nekā gatavoties pilsētas 800 gadei. Bet lieli mērķi ir vajadzīgi, tie liek noskaņoties nopietnam darbam. Pat ja neuzvarēsim šajā konkursā, būsim uzvarētāji, jo ceļā uz mērķi būs jāpaveic daudz, bet ieguvēji būs pilsētnieki.
Iespēju robežās cenšamiem atbalstīt vietējos uzņēmējus. Šajā gadā ir daudz pozitīvu piemēru. Izsolē pārdevām sporta namu Lāču ielā, ko iegādājās uzņēmums “Vinnis”, kas paplašinās savu ražotni. Pašvaldības zeme iznomāta uzņēmumam “Tīrības nams”, kur top jauns pakalpojumu centrs, un vēl vairākiem uzņēmumiem darbības attīstīšanai un paplašināšanai. Svarīgs ieguvums ir divas no jauna uzbūvētās sociālās mājas. Paveikto darbu sarakstu varētu turpināt, taču paši cēsnieki veikumu redz vislabāk.
Temps ir straujš, pašvaldības vadībai pret darbiniekiem prasības ir augstas, bet vienmēr jau gribas vairāk, ātrāk un labāk. Ar gandarījumu varu teikt, ka ikvienā nozarē izveidojies spēcīgs darbinieku kolektīvs. Mēģinām to kuģi stumt visi kopā, nevis katra nodaļa atsevišķi. Tiklīdz kaut ko izdarām, tas ļauj saredzēt, ko vajag vēl. Veidojas tāds kā nebeidzamais ritenis, bet pilsēta iegūst vēl un vēl.
Protams, ne jau viss ritējis tikai gludi, lai gan no plānotajiem darbiem visi ir īstenoti. Nedaudz iekavējusies jaunās pils rekonstrukcija, jo sakarā ar inflāciju darbu izmaksas ir lielākas nekā sākumā plānots. Bet tā ir valstiska problēma, ka ļoti ilgi notiek projektu izskatīšana. Tik strauji kā gribētos nevirzās Avotu ielejas parka izveide, vecpilsētas ielu seguma atjaunošana, vēl daži projekti, bet tas saistās ar finansējuma piesaisti, jo pašvaldībai naudas visām vajadzībām nepietiek. Par neveiksmi var uzskatīt, ka neesam atraduši kopīgu valodu ar firmu “CB”, kas atbild par siltuma nodrošināšanu pilsētai, kā rezultātā netika realizēta siltumtrašu rekonstrukcija, kurai bija piešķirts Eiropas finansējums.
Nav izdevies izkustināt stadiona jautājumu, bet problēma tajā, ka neviens tā īsti nezina, ko darīt. Liekas vienkārši, vajadzīgs stadions, bet tikko sākam domāt, kā to veidosim, kā uzturēsim, skaidras koncepcijas nav. Arī pats neredzu skaidru risinājumu un neesmu to saklausījis arī no citiem.
Kādreiz varbūt liekas kaitinoši, “Hallo, ”Druva”” lasot par kādu nebūšanu Cēsīs, bet, ja iedzīvotāju teiktais ir pamatots, cenšamies to bez ievērības neatstāt. Tas mums ļauj uz kādu problēmu paraudzīties no citas puses. Jāteic, ka cēsnieki iesaistās sabiedriskajos procesos, un līdz šim neesmu jutis krasu neuzticību pašvaldībai. Protams, neapmierinātie ir, bet tā ir normāla parādība, tā jābūt. Saprotu, ka cilvēki grib dzīvot šodienai, un visas cēsnieku vēlmes neesam spējuši apmierināt. Katram ir sava mazā sāpīte, un neesam varējuši visas uzklausīt un palīdzēt. Bet kāds gudrais teicis: “Mēģinājums izdabāt katram ved uz bezdibeni.” Tāpēc jāprot sabalansēt iespējas ar prasībām, jābūt tik prātīgiem, lai visi kopā nenonāktu bezdibenī. Mēs ieklausāmies iedzīvotāju teiktajā, cenšoties atrast zelta vidusceļu starp iespējām un vēlmēm. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri