, Ziemeļvidzemes reģiona Valsts darba inspekcijas Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors
Aktualizējot darba aizsardzības jautājumus un notikušo Līgatnes pagasta pašvaldībā, kad nezināšanas pēc darba vietā tiek neizmeklēts un slēpts nelaimes gadījums, jāsaka – mani vairs neizbrīna nekas.
Par darba drošības jautājumiem jebkurā gadījumā atbild darba devējs. Šajā gadījumā – pašvaldības vadītājs, kuram palīgs šajos jautājumos ir darba aizsardzības speciālists. Normālā situācijā tieši darba aizsardzības speciālists ir saikne starp darba devēju un Valsts darba inspekciju. Viņa pienākumos būtu drošas darba vides izveide un uzturēšana, kā arī sekošana līdzi normatīvajiem aktiem. Saprotu, ka pašvaldības vadītājiem netrūkst daudz citu lietu, ar kurām ik dienas nodarboties, tādēļ arī ir darba aizsardzības speciālists. Taču šajā gadījumā nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Šajā situācijā jāsaka – kamēr darba aizsardzības speciālists pašvaldībās, uzņēmumos vai iestādēs būs vienkārši sabiedriskā kārtā uzlikts pienākums, nekas nemainīsies. Runājot par pašvaldībām, jāatzīst, ka reti kurai no tām darba aizsardzības speciālists ir konkrēts amats. Lielākoties viss notiek savienošanas kārtībā. Komunālās daļas vadītājs uzņēmies it kā veikt arī darba aizsardzības speciālista funkcijas, bet kaut kā nesanāk. Var jau saprast arī to, ka visi dzīvo ar domu, ka nekas jau nenotiks. Taču, ja notiek, izrādās, neviens neko nezina, kas un kā jādara. Tāpēc, liekot par piemēru konkrēto Līgatnes pašvaldības gadījumu, darba aizsardzības, cilvēku dzīvības un veselības jautājums jāaktualizē visos līmeņos. Nav tikai viena specifiska nozare, kurā nelaimes gadījumi var notikt vai notiek. Neviens darbinieks, strādājot jebkurā profesijā, no tā nav pasargāts.
Ikdienā saskaros arī ar to, ka darbinieki bieži nezina neko par to, kas viņiem šādās nelaimes situācijās pienākas un kāpēc nav vērts noslēpt nelaimes gadījumus darba vietās. Visos legāli noformēta darba nelaimes gadījumos nodarbinātajam sociālo aizsardzību garantē Latvijas Republikas normatīvie akti. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra piešķir ikvienam nodarbinātajam, kas darba vietā cietis nelaimes gadījumā, sociālās apdrošināšanas ārstniecības, rehabilitācijas un ar to saistīto papildu izdevumu atlīdzību un kompensāciju par darbspēju zaudējumu.
Pēc darbā notikuša nelaimes gadījuma, kurš izmeklēts un reģistrēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodarbinātais var saņemt – pārejošu darba nespējas pabalstu, atlīdzību par darbspēju zudumu, vienreizēju pabalstu, ar ko var aizstāt atlīdzību par darbspēju zudumu, ja darbspēju zaudējums noteikts 10 līdz 24 procentu apmērā uz mūžu. Svarīgi zināt, ka darba vietā notikuša nelaimes gadījuma situācijā cietušajam tiek apmaksāti ar ārstēšanu saistītie papildu izdevumi un pakalpojumi, rehabilitācijas un pārkvalificēšanas izdevumi, tehnisko palīglīdzekļu iegāde un remonts, ceļa izdevumi, apmeklējot ārstniecības iestādi vai medicīniskās rehabilitācijas iestādi, kā arī apdrošinātās personas aprūpe, ja tā nevar sevi apkopt un tai ir nepieciešama pastāvīga citas personas palīdzība.
Ja darbā notikuša nelaimes gadījuma dēļ ir iestājusies nodarbinātā nāve, tad ģimenei izmaksā atlīdzību par apgādnieka zaudējumu darbnespējīgiem ģimenes locekļiem, kā arī apbedīšanas pabalstu.
Jāuzsver, ka tas viss tiek garantēts, ja starp darba devēju un nodarbināto ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēgts darba līgums un nelaimes gadījums ir noticis darba vietā. Nodarbinātajiem ir jāapzinās, vai darba devēja pierunāšana, ka negadījums noticis ārpus darba, ir tā vērta, jo solījumi bieži
paliek nepildīti. Katram darba devējam ir jāapzinās, ka likumu un normatīvo aktu nezināšana neatbrīvo no atbildības.
Tāpēc jāsaka – mani priecē tas, ka pie mums uz VDI Cēsu biroju nāk arvien vairāk cilvēku, kuri vienkārši konsultējas, interesējas un sāk nopietni
uztvert
ar
darba
aizsardzību un drošību saistītos jautājumus.
Komentāri