Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Dārgi jau tas ir, bet pacietību

Druva
00:00
19.01.2008
7

Šonedēļ rajona skolēniem bija mājturības, mājsaimniecības olimpiādes. Gatavošanās olimpiādei notikusi kopš mācību gada sākuma, jo jāsagatavo mājasdarbs. Priekuļu vidusskolā, kur notika olimpiāde, no dalībnieku rokdarbiem bija tapusi izstāde – šūti un adīti apģērbi, darināti dekoratīvi priekšmeti, izšuvumi. Kamēr notika olimpiādes teorētiskā un praktiskā daļa, mājturības skolotājas dalījās pieredzē.

Vineta Stīpniece, Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāja: „ Mājturības stundās ļoti labi var just, kurš bērns mājās kaut ko dara un kurš nekad nav strādājis virtuvē. Jau ar ienākšanu mācību virtuvē tas ir redzams – kā ņem rokās nazi, kā griež salātus, vai arī par visu virtuvē notiekošo brīnās. Skolēna mājās gūtās iemaņas var noteikt pēc drosmes darboties. Ja bērns jau strādājis virtuvē, skolā viņš ir aktīvāks un radošāks.

Esmu secinājusi, ka tagad daudzās ģimenēs mammas bērnus vispār pie plīts nelaiž. Bērni par to sūdzas. Un ne tikai piektās vai sestās klases meitenes. Arī astotās, devītās. Viena meitene stāstīja: „Mamma domā, ka es visu sasitīšu, sabojāšu, sadedzināšu.” Droši vien aiz tā slēpjas cits iemesls – vienkāršāk un ātrāk pieaugušajam ir pašam strādāt. Mācīšana aizņem papildu laiku, prasa pacietību un ieinteresētību. Netrūkst arī ģimeņu, kurās ar ēst gatavošanu vispār nodarbojas reti.

Daudzās ģimenēs bērnu no skolas sagaida vecmāmiņa, ir sagatavots ēdiens. Esmu secinājusi, ka vecmāmiņas daudz vairāk ir kopā ar bērniem, viņus māca. Mammām tam trūkst laika.

Zīmīgi, ja ģimenē strādā rokdarbus, tad arī meitenei ir interese. Ja mammai ir negatīva attieksme pret rokdarbiem, tad arī bērnam. Visiem skolotājiem ir bijuši gadījumi, ka tikai skolā, apgūstot rokdarbus, bērniem tie iepatīkas. Reiz uz ielas man pienāca māmiņa, lai pateiktos, ka esmu viņai iemācījusi adīt. Protams, ka es nebiju viņu mācījusi. Bērns šo māku ģimenei atnesa no skolas.”

Inga Ivanova, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja: „Priecē tas, ka pēdējā laikā arvien vairāk bērnus sāk interesēt rokdarbi, meitenes arī vēlas vilkt mugurā savus darinātos tērpus. Nāk atkal modē etnogrāfijas elementi, pašu darinājums, arī dabiskie materiāli un vilnas dzijas. Mājturības popularitāti skolēnu vidū ietekmē tā brīža mode. Bija laiks, kad skolēni no rokdarbiem neko paši negribēja valkāt. Tagad adīšana un tamborēšana ir modē un bērni grib darboties.”

Viktorija Sīviņa, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja: „Nav retums, ka bērni uz skolu atnāk ar lozungu: „ Man riebjas adīt”. Tas ir pirmais teikums, mājturības stundā ierodoties, iepazīstoties. Kur gan bērns par to iepriekš būtu dzirdējis? Skolotājam vēlāk ir saldi mirkļi, ja izdodas šo nepatiku kliedēt, izveidot rokdarbu prasmes. Protams, ir audzēkņi, kuri pret rokdarbiem tā arī paliek vienaldzīgi. ”Visu var nopirkt veikalā, kāpēc gan jāada?” viņi domā.”

Valsts mums, mājturības skolotājiem, uzliek ļoti lielas prasības ar programmu un standartu, kas bērniem jāapgūst. Mājturības tehnoloģiju – tā tagad sauc priekšmetu – blīvo programmu pilnībā izpildīt nav iespējams. Skolotājam jāstrādā tā, lai bērni ne vien darbu iemācās, bet arī gūst no tā prieku.”

Vineta Stīpniece: „Manuprāt, mājturība skolēnu vecākiem kļuvusi par visdārgāko priekšmetu. Adatas un dzijas, pārtikas produkti – viss jāgādā pašiem. Skola gādājusi par šujmašīnu, par katliņu un šķīvīti. Arī mācību grāmatas ir ļoti dārgas. Tās gan skolā cenšamies nodrošināt. Valsts izstrādātā mājturības programma tiešām paredz, ka daudz kas jāapgūst lielā tempā – ātri jāiemāca adīt, izšūt. Ne visi bērni tiek līdzi, paliek pusdarīti darbi. Man svarīgāk šķiet mācīšana pamatīgi, jāpanāk, lai iesāktie darbi tiktu paveikti līdz galam. Tad būs gan gandarījums, gan audzināšana.

Vairākus gadus skolā gatavojam mīkstās rotaļlietas, kuras pēc tam tiek dāvinātas bērnudārzu bērniem. Dāvanu pasniegšanas brīdis ir īpašs. Skolēni redz, kā viņu darba rezultātā radītais tiek novērtēts, kaut arī tā ir pavisam necila mantiņa. Redzēt, kā mazie novērtē un mīlē jaunās rotaļlietas, to autores skolā vēl ilgi pārrunāja un pieteicās nākamā gadā atkal darināt bērniem mantas. Skolēniem ne mazāk svarīgi, lai vēlmi apgūt rokdarbus, darba iznākumu novērtētu arī ģimene. ”

Viktorija Sīviņa: „Vecākiem tomēr jāatceras, ka ar pirmo darbu vēl meistars netop – ne adītājs, ne pinējs, ne galdnieks. Tāpēc vecāki var vilties, domājot, ka dārgi nopirkta dzija pati par sevi radīs labu rezultātu.

Būtu brīnišķīgi, ja skolas pašas varētu izveidot materiālo fondu un nenāktos tik daudz gaidīt vecāku atbalstu. Šujmašīnas mums ir, bet trūkst audumu. Tie jāpērk ģimenei. Esmu bijusi Somijas skolās. Tā ir labklājības zeme, un to var redzēt mājturības kabinetā. Audumi – baķu baķi, pērles – kastu kastes, diegi – spoļu spoles. Viss ir uz vietas. Lieliski. Diemžēl mēdz rasties citas problēmas. Skolotājs visu vajadzīgo darbam noliek priekšā, bet bērni vairs negrib neko ar rokām darīt. Mūsu audzēkņi ir daudz radošāki.

Katru reizi, kad sāku kulināriju, zinu, ka vecākiem būs jāizdod lieks lats produktu sagādāšanai, varbūt pat vairāk. Bērni jau arī izvēlas gatavot ekskluzīvākus ēdienus. Un es domāju, ko par skolotāju mājās saka vecāki. Droši vien groza galvu.”

Inga Ivanova: „ Man ir tāda pieredze, ka vecāki jūtas pateicīgi skolotājam par tām iemaņām, ko bērni gūst mājturības stundās, arī kulinārijā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
46
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi