Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Dārgi jau tas ir, bet pacietību

Druva
00:00
19.01.2008
17

Šonedēļ rajona skolēniem bija mājturības, mājsaimniecības olimpiādes. Gatavošanās olimpiādei notikusi kopš mācību gada sākuma, jo jāsagatavo mājasdarbs. Priekuļu vidusskolā, kur notika olimpiāde, no dalībnieku rokdarbiem bija tapusi izstāde – šūti un adīti apģērbi, darināti dekoratīvi priekšmeti, izšuvumi. Kamēr notika olimpiādes teorētiskā un praktiskā daļa, mājturības skolotājas dalījās pieredzē.

Vineta Stīpniece, Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāja: „ Mājturības stundās ļoti labi var just, kurš bērns mājās kaut ko dara un kurš nekad nav strādājis virtuvē. Jau ar ienākšanu mācību virtuvē tas ir redzams – kā ņem rokās nazi, kā griež salātus, vai arī par visu virtuvē notiekošo brīnās. Skolēna mājās gūtās iemaņas var noteikt pēc drosmes darboties. Ja bērns jau strādājis virtuvē, skolā viņš ir aktīvāks un radošāks.

Esmu secinājusi, ka tagad daudzās ģimenēs mammas bērnus vispār pie plīts nelaiž. Bērni par to sūdzas. Un ne tikai piektās vai sestās klases meitenes. Arī astotās, devītās. Viena meitene stāstīja: „Mamma domā, ka es visu sasitīšu, sabojāšu, sadedzināšu.” Droši vien aiz tā slēpjas cits iemesls – vienkāršāk un ātrāk pieaugušajam ir pašam strādāt. Mācīšana aizņem papildu laiku, prasa pacietību un ieinteresētību. Netrūkst arī ģimeņu, kurās ar ēst gatavošanu vispār nodarbojas reti.

Daudzās ģimenēs bērnu no skolas sagaida vecmāmiņa, ir sagatavots ēdiens. Esmu secinājusi, ka vecmāmiņas daudz vairāk ir kopā ar bērniem, viņus māca. Mammām tam trūkst laika.

Zīmīgi, ja ģimenē strādā rokdarbus, tad arī meitenei ir interese. Ja mammai ir negatīva attieksme pret rokdarbiem, tad arī bērnam. Visiem skolotājiem ir bijuši gadījumi, ka tikai skolā, apgūstot rokdarbus, bērniem tie iepatīkas. Reiz uz ielas man pienāca māmiņa, lai pateiktos, ka esmu viņai iemācījusi adīt. Protams, ka es nebiju viņu mācījusi. Bērns šo māku ģimenei atnesa no skolas.”

Inga Ivanova, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja: „Priecē tas, ka pēdējā laikā arvien vairāk bērnus sāk interesēt rokdarbi, meitenes arī vēlas vilkt mugurā savus darinātos tērpus. Nāk atkal modē etnogrāfijas elementi, pašu darinājums, arī dabiskie materiāli un vilnas dzijas. Mājturības popularitāti skolēnu vidū ietekmē tā brīža mode. Bija laiks, kad skolēni no rokdarbiem neko paši negribēja valkāt. Tagad adīšana un tamborēšana ir modē un bērni grib darboties.”

Viktorija Sīviņa, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas skolotāja: „Nav retums, ka bērni uz skolu atnāk ar lozungu: „ Man riebjas adīt”. Tas ir pirmais teikums, mājturības stundā ierodoties, iepazīstoties. Kur gan bērns par to iepriekš būtu dzirdējis? Skolotājam vēlāk ir saldi mirkļi, ja izdodas šo nepatiku kliedēt, izveidot rokdarbu prasmes. Protams, ir audzēkņi, kuri pret rokdarbiem tā arī paliek vienaldzīgi. ”Visu var nopirkt veikalā, kāpēc gan jāada?” viņi domā.”

Valsts mums, mājturības skolotājiem, uzliek ļoti lielas prasības ar programmu un standartu, kas bērniem jāapgūst. Mājturības tehnoloģiju – tā tagad sauc priekšmetu – blīvo programmu pilnībā izpildīt nav iespējams. Skolotājam jāstrādā tā, lai bērni ne vien darbu iemācās, bet arī gūst no tā prieku.”

Vineta Stīpniece: „Manuprāt, mājturība skolēnu vecākiem kļuvusi par visdārgāko priekšmetu. Adatas un dzijas, pārtikas produkti – viss jāgādā pašiem. Skola gādājusi par šujmašīnu, par katliņu un šķīvīti. Arī mācību grāmatas ir ļoti dārgas. Tās gan skolā cenšamies nodrošināt. Valsts izstrādātā mājturības programma tiešām paredz, ka daudz kas jāapgūst lielā tempā – ātri jāiemāca adīt, izšūt. Ne visi bērni tiek līdzi, paliek pusdarīti darbi. Man svarīgāk šķiet mācīšana pamatīgi, jāpanāk, lai iesāktie darbi tiktu paveikti līdz galam. Tad būs gan gandarījums, gan audzināšana.

Vairākus gadus skolā gatavojam mīkstās rotaļlietas, kuras pēc tam tiek dāvinātas bērnudārzu bērniem. Dāvanu pasniegšanas brīdis ir īpašs. Skolēni redz, kā viņu darba rezultātā radītais tiek novērtēts, kaut arī tā ir pavisam necila mantiņa. Redzēt, kā mazie novērtē un mīlē jaunās rotaļlietas, to autores skolā vēl ilgi pārrunāja un pieteicās nākamā gadā atkal darināt bērniem mantas. Skolēniem ne mazāk svarīgi, lai vēlmi apgūt rokdarbus, darba iznākumu novērtētu arī ģimene. ”

Viktorija Sīviņa: „Vecākiem tomēr jāatceras, ka ar pirmo darbu vēl meistars netop – ne adītājs, ne pinējs, ne galdnieks. Tāpēc vecāki var vilties, domājot, ka dārgi nopirkta dzija pati par sevi radīs labu rezultātu.

Būtu brīnišķīgi, ja skolas pašas varētu izveidot materiālo fondu un nenāktos tik daudz gaidīt vecāku atbalstu. Šujmašīnas mums ir, bet trūkst audumu. Tie jāpērk ģimenei. Esmu bijusi Somijas skolās. Tā ir labklājības zeme, un to var redzēt mājturības kabinetā. Audumi – baķu baķi, pērles – kastu kastes, diegi – spoļu spoles. Viss ir uz vietas. Lieliski. Diemžēl mēdz rasties citas problēmas. Skolotājs visu vajadzīgo darbam noliek priekšā, bet bērni vairs negrib neko ar rokām darīt. Mūsu audzēkņi ir daudz radošāki.

Katru reizi, kad sāku kulināriju, zinu, ka vecākiem būs jāizdod lieks lats produktu sagādāšanai, varbūt pat vairāk. Bērni jau arī izvēlas gatavot ekskluzīvākus ēdienus. Un es domāju, ko par skolotāju mājās saka vecāki. Droši vien groza galvu.”

Inga Ivanova: „ Man ir tāda pieredze, ka vecāki jūtas pateicīgi skolotājam par tām iemaņām, ko bērni gūst mājturības stundās, arī kulinārijā.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi