Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ekonomiski mēs bijām pārāk optimistiski

Druva
00:00
22.01.2008
13

R ekonomikas ministrs

Šobrīd situācija Latvijas ekonomikā ir iepriekšējo gadu straujās izaugsmes rezultāts. Pie šāda apgalvojuma mums vajadzētu justies stabiliem un drošiem par savas labklājības pozitīvu attīstību arī nākotnē, kā ģimenē, tā arī valstī kopumā. Bet vai tā ir? Vai mēs jūtamies droši par savu un savu bērnu nākotni?

Tautsaimniecības

straujā

izaugsme, īpaši pēdējo piecu gadu laikā, veicinājusi milzīgu finanšu resursu ieplūšanu un apgrozījumu Latvijā. Valstī kopumā tie bijuši miljardi latu, arī mūsu katra ienākumi ir jūtami auguši – tautsaimniecībā vidējā mēneša darba samaksa 2007.gada 3.ceturksnī pirms nodokļu nomaksas bija 404 lati, pēc nodokļu nomaksas algas palielinājums ir 33,3 procenti, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Preču un pakalpojumu cenu straujais pieaugums nav slāpējis mūsu iepirkšanās kāri, gluži pretēji – tas to vēl vairojis. Tāpēc ne vienmēr esam savu labklājības pieaugumu pamanījuši, pat vēl vairāk – pirkšanas drudzis radījis nedrošības un nestabilitātes sajūtu par nākotni.

Ko darīt? Kā pamanīt, ka šodien dzīvojam labāk nekā vakar? Pirms atbildēt uz šo jautājumu, gribu uzdot vēl vienu – kāpēc tā notika? Tikai apzināti un skaidri izprasti cēloņi var sekmēt to novēršanu un tālāku nepieļaušanu. Šādu cēloņu izvērtējumu pagājušā gada nogalē veica Ekonomikas ministrija, izstrādājot tautsaimniecības stabilizācijas plānu, kurā līdz ar cēloņiem definēti arī konkrēti pasākumi, kas tuvāko divu gadu laikā veicami šo cēloņu novēršanai. Domāju, ka pirmo reizi (un tas ir ļoti būtiski) rūpīgi izvērtēti 15 brīvā tirgus ekonomikas gadi, identificēti problēmpunkti, neprecizitātes un arī kļūdas. Var iebilst: „Kas te jauns, tas taču jau dzirdēts!” Un es piekrītu – dzirdēt jau dzirdēts, bet vai saprasts?

2004.gadā, reizē ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijā ieplūda ievērojami finanšu resursi, kurus steidzām apgūt. Mēs patērējām, ne uzkrājām un ieguldījām. Pirkts viss un daudz, jo īpaši jaunas un dārgas automašīnas, nekustamie īpašumi, braukts ceļojumos. Un to cilvēkiem pārmest nevar. Būtiskākais tas, ka tas viss netika darīts par mūsu nopelnīto naudu, bet ar kredītiem un līzingiem. Un vai vienmēr, uzņemoties lielas kredītsaistības uz n-tajiem gadiem, rūpīgi izanalizējām, vai spēsim šos kredītus un līzingus atdot?

Arī iepriekšējās valdības bijušas pārāk optimistiskas un nav ņēmušas vērā ekspertu sniegtās rekomendācijas tautsaimniecības stabilas attīstības nodrošināšanai. Esmu pārliecināts, ja iepriekšējos gados būtu ņemtas vērā Ekonomikas ministrijas rekomendācijas, mēs tagad dzīvotu daudz mierīgākos ekonomiskos apstākļos. Kopš 2005. gada esam runājuši par bezdeficīta budžetu, par nepieciešamību sašaurināt pieejamību kredītresursiem, bremzēt patēriņu un hipotekāro kreditēšanu un vēl daudz citiem jautājumiem.

Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums vairs nebūs tik straujš, energoresursu cenas augs, preces un pakalpojumi maksās tik, cik tie reāli maksā, algas tik strauji celtas netiks. Būs jāsāk rēķināt un krāt, būs jāpārskata savi izdevumi gan valstij kopumā, gan katrai ģimenei.

Man kā ekonomikas ministram ir skaidrs redzējums, kādā virzienā jāstrādā –jānodrošina, lai uzkrājumi, kas veidojas tautsaimniecībā, kā arī ieplūst ekonomikā no citām valstīm, tiktu realizēti investīcijās, kuras sekmē ražošanas attīstību, restrukturizāciju un nepieciešamo produktivitātes pieaugumu, nevis koncentrētos nekustamā īpašuma tirgū. Otrs virziens, kas veidos stabilas izaugsmes garantu nākotnē un līdz ar to nodrošinās līdzsvarotu ekonomisko attīstību, ir ekonomiskā modeļa maiņa no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku.

Savas prioritātes esmu apkopojis tautsaimniecības stabilizācijas plānā, kas līdz februāra beigām jāapstiprina valdībai, un jāķeras klāt tā īstenošanai. Mans uzdevums ir regulāri sekot līdzi šī plāna izpildei un īstenot tajā ietvertos pasākumus noteiktajos termiņos, skatoties uz notiekošajiem procesiem Latvijā reāli un saucot visu īstajos vārdos pat tad, ja tas kādam nepatiks.

Ekonomikas ministrija jau vairākus gadus lielu uzmanību veltījusi sociālajam dialogam. Kaut arī tā varbūt nav ekonomikas kategorija, es turpināšu šo dialogu, skaidrošu savus pieņemtos lēmumus, lai ikvienam top skaidrs, kā veidojas un kā tiek tērēta valsts nauda. Sapratni vislabāk sākt veidot ar ģimenes modeli – visiem ģimenē jāsaprot, kādi ir tās kopējie ienākumi, kā tie veidojas, cik daudz un kam var tos tērēt.

Valdības sociālā dialoga sastāvdaļai jau pagājušā gadā vajadzēja būt algu un produktivitātes samērošanai, kā arī mūsu masveidā aizbraukušiem tautiešiem, kas drīzumā atgriezīsies mājās no Īrijas, Anglijas un citām zemēm. Pie sociālā dialoga pieder arī vienreiz skaļi pateikt: 100% – 200% peļņas laiki uzņēmējiem pagājuši, nevienā Eiropas valstī uzņēmējdarbībā nav šādas peļņas.

Līdz šim nav bijusi arī vienkārša un saprotama valdības saruna ar sabiedrību. Tāpēc mans vēlējums 2008.gadā lai skan kā atgādinājums: sāksim veidot uzkrājumus savai un savu bērnu nākotnei. Tie laiki, kad neko nevarējām atļauties, pagājuši. Mēs varam atļauties un pat ļoti daudz, bet paralēli tam tagad sāksim uzkrāt. Mēs esam tik bagāti, cik lieli ir mūsu uzkrājumi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi