Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Ziedotāju finansiāls atspaids slimnīcai

Druva
00:00
25.01.2008
18

Aplokšņu algas jeb neoficiālie maksājumi izzudīs, tiklīdz ārstiem būs labklājība, līdz ar to pacientam zudīs motivācija ārstam ”pateikties”. Pacientu neoficiālos maksājumus valstī centīsies izskaust ar likumu grozījumiem, finansējuma palielināšanu nozarei un izglītojot sabiedrību. Jāpārrunā iespējas piešķirt lielāku valsts finansējumu ne tikai mediķu algām, bet arī veselības aprūpei kopumā. Tādas un līdzīgas atziņas pēdējā laikā paudušas Veselības ministrijas amatpersonas. Dedzīgi šī jautājuma sakārtošanā iesaistījies veselības ministrs Ivars Eglītis. Veselības ministrs arī norādījis, ka var pateikties oficiāli. Ja pacients pēc veiktā medicīniskā pakalpojuma vēlas ārstam pateikties finansiāli, viņš to var izdarīt, oficiāli samaksājot pēc paša izvēles naudas summu slimnīcas kasē, norādot, kuram ārstam šī ”pateicības” nauda domāta.

Izrādās, Cēsu rajona slimnīcā šī pieredze pastāv. Cik tā izplatīta? Daudz biežāk slimnīcas kolektīvs pēdējo gadu laikā varējis priecāties par ziedojumiem stacionāra vajadzībām. Ne velti pirms laika pat Latvijas ārstu biedrības priekšsēdētājs Pēteris Apinis atzinis, ka pirmos desmit gadus pēc neatkarības atgūšanas Latvijas medicīna varējusi pastāvēt un izdzīvot, tikai pateicoties ziedojumiem un cilvēku pateicībām. Cēsu rajona slimnīcai vēl pirms pieciem gadiem bija pusmiljonu lieli nodokļu parādi, nebija veiktas sociālās iemaksas. Naudas trūka. Tā ir pagātne. Tagad slimnīcas administrācija uzskata, ka situācija ir mainījusies. Un tas būtu jāierauga kā pateicību devējiem, tā ņēmējiem.

Iveta Ozoliņa, Cēsu rajona slimnīcas finanšu direktore: – Katrs slimnīcā dara savu darbu un par to saņem algu. Pašreizējā maksājumu sistēma ir apstiprināta valstī. Tas nozīmē, ka pacients par tiem pakalpojumiem, kurus apmaksā valsts, slimnīcai maksā tikai pacienta iemaksu. Valsts par pacientam sniegtajiem pakalpojumiem samaksā slimnīcai, bet tā norēķinās ar ārstu, māsu. Neviens bez maksas pie mums nestrādā, un nekas nenotiek tāpat vien. Ir arī gadījumi, kad pakalpojumu neapmaksā valsts. Cēsu rajona slimnīcā tādas ir kosmētiskās vēnu operācijas. Tās valsts neapmaksā, tāpēc ir maksas pakalpojumu cenrādis, un tā ir oficiāla samaksa slimnīcas kasē.

Tas, par ko šobrīd runā veselības ministrs – par pateicībām, kukuļiem, kūkām, puķēm un naudu konvertā un ārpus tā. Ir jādiferencē – kas ir pateicība, kad to maksājam, ko mēs tajā brīdī domājam? Es uzskatu, ka mūsu slimnīcā kukulis nevienam nav jāmaksā, mums nav rindu ne uz vienu plānotu operāciju, nav rindas uz pakalpojumiem stacionārā. Galvenais ir medicīniskās indikācijas – ja pacientam tas nepieciešams, tad viņš nāks un ārstēsies.

Pašreiz arodbiedrības, ministrs uztraucas – algas, algas, algas. Arī mums slimnīcā darbinieki runā tikai par algu. Es atceros, pirms gadiem mediķa profesijai bija prestižs, bija pārliecība, ka tas ir ļoti cienījams amats, līdzjūtīgs amats. Un nevar taču runāt tikai par to, kādu materiālo labumu mediķis iegūst. Profesijas prestižs ir zudis, un tā vietā spēcīgākā motivācija – nauda. Runas, ka jāpelna tik, cik Eiropā. Kurā Eiropā? Pēc desmit, piecpadsmit gadiem arī saņems tik, cik pelna Austrijā, Vācijā, Amerikā. To nevar sasniegt divos, trīs gados. Manuprāt, šobrīd arī veselības ministram ir jādomā par to, kā atgriezt šīs profesijas prestižu.

Ko nozīmē pateicība ārstam caur slimnīcas kasi? Ja pacientam ir vēlme pateikties par labu aprūpi, par to, ka, viņaprāt, darīts vairāk, nekā var sagaidīt no slimnīcas, tad slimnīcas kasē jau tagad var ieskaitīt naudu vienam vai citam ārstam. Kases orderī tikai jāuzrāda, kuram dakterim šis maksājums pienākas. Par ieskaitīto summu slimnīca samaksās nodokļus, ārstam tiks starpība. Slimnīcā ārsts ir darba ņēmējs, vienalga, kādi viņam ir ienākumi, tie tiek aplikti ar nodokli. Vai tas jau darbojas? Teorētiski jā. Pagājušā gada nogalē bija pacients, kurš šādi pateicās ārstam. Vienīgais, ko nevaram nodrošināt, ka ārsts tādējādi zinās, cik un no kura pacienta viņš ir saņēmis. Piemēram, desmit latus no Jāņa, trīs no Anniņas. Ja tā vēlme pateikties ārstam ir personiska, tad nekā personiska šādos norēķinos nav.

Vai mūsu slimnīcai ziedo? Tas tiešām ir otrs pateicības variants. Bijuši gadījumi, kad pacients ziedo naudu, kad, apvaicājies, kas slimnīcai vai konkrētai nodaļai nepieciešams, jau dāvina konkrētas lietas. Ir nodaļas, kas mums tādējādi pērk televizorus, maina linoleju, pērk izlietnes, žalūzijas. Katrs izvēlas vajadzīgo atbilstoši prioritātēm. Pacienti tieši nodaļai ir dāvinājuši segas, krūzītes, karotītes, dīvānus. Var arī pārskaitīt uz slimnīcas kontu naudiņu, norādot, kurai nodaļai tā tērējama, lai varam izvēlēties, ko iegādāties. Pagājušajā gadā tā rīkojās kāda Anglijā dzīvojoša latviete. Viņa bija lielākais ziedotājs, godinot savu tēvu Aleksandru Mežumu, paciente slimnīcai ziedoja trīs tūkstošus latu un norādīja ziedojuma mērķi – gājēju celiņa sakārtošanai. Uzņēmējs Juris Žagars ir ziedojis traumatoloģiskajai, kā arī ātrās palīdzības nodaļai. Kādreiz starp ziedotājiem bija Unibanka. Taču visvairāk pacientu izvēlas ziedot kaut mazas summiņas, lai nodaļas tiktu pie vajadzīgā – kafijas vārāmiem aparātiem, sīkām mēbelēm, sienas vai galda lampām. Neiroloģiskā nodaļa ir labākais piemērs, kur pacientu ziedojumi ir ieguldīti nodaļas attīstībā. Vai pacientu, darbinieku ērtībām nebūtu jātērē valsts līdzekļi? Tas notiek, bet iespēju robežās, tāpēc palēnām, taču jāpiekrīt, ka pacientu ziedojumu dēļ slimnīca ir sakārtotāka. Un tāda pieredze ir ļoti daudzās ārstniecības iestādēs valstī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi