Svētdiena, 14. decembris
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma

Boikota ilūzija

Druva
00:00
19.02.2008
24

Pa internetu un pēc tam jau arī masu saziņas līdzekļos klejo uzsaukums no 11. februāra desmit dienas neiegādāties piena izstrādājumus, tādējādi protestējot pret augstajām piena cenām lielveikalos. Aizkustinoši vērot, kā cilvēki šādās “lietussargu reizēs” saausās ar savu mazo apņemšanos protestēt pret to, kas nu kurā reizē pasludināts par slikto. Mazāk aizkustinoši ir tas, cik labprāt cilvēki ir gatavi piedalīties akcijās, no kurām vairāk slikta nekā laba.

Inflācija apēd daudzu cilvēku ienākumus. Tajā, ka cenas ceļas, vainīga ne vienmēr ir valdība. Dažkārt tirgu kontrolējošie uzņēmumi izveido karteli un nosaka tirgus cenu, savā starpā vienojoties, nevis sekojot piedāvājuma un pieprasījuma attiecībām. Šādi gadījumi vismaz hipotētiskā līmenī ir bijuši. Piemēram, pērn Konkurences padome lielākajiem degvielas tirgotājiem izteica apsūdzības par dominējošā stāvokļa izmantošanu degvielas tirgū. Līdzīgi rīkoties ar cenām un to celšanu var arī veikalu tīkli. To tirgū ir samērā nedaudz, lai tirgus būtu pārskatāms – zināmi ir spēlētāji, konkurenti un viņu sekmes.

Šķiet, šāda nepierādīta iespējamība ir mudinājusi cilvēkus iesaistīties protesta tīklā. Shēma ir vienkārša un naiva: ja pietiekami daudz cilvēku nepirks kādu preci, tad tirgotājiem nāksies samazināt cenas. Taču tikpat labi tas var likt pārdevējiem nomainīt preču sortimentu un tirgot to, ko pērk, neko nezaudējot. Zaudē vienīgi ražotāji, kura preces veikalam vairs nav vajadzīgas.

Parasti ražotāja līgumā ar veikalu tīklu ir noteikts: gadījumā, ja prece netiek pārdota, pārdevējs ražotājam atlikumu atdod atpakaļ. Līdz ar to boikota uzsaukumā ietvertā ideja, ka desmit dienu laikā piena ražojumu derīguma termiņš beigsies un tirgotājiem radīsies zaudējumi, ir aplama. Vēl vairāk – ja tirgotājs secina, ka noteikta prece veikalā pirkta netiek, tas nozīmē, ka tirgotājs to no ražotāja vairs nepirks. Akcijas bilance: nepērkot piena izstrādājumus, mēs izrēķināmies nevis ar tirgotājiem, bet gan ar ražotājiem.

Tirgus ekonomikā pārdevējs vēlas pārdot preci par maksimālo augstāko cenu. No šāda aspekta raugoties, efektīvākais boikots, kam patiešām ir reāla ietekme uz tirgu, ir nevis kāda plānveidīga akcija, bet gan pircēju neorganizēta reakcija uz augstu cenu. Cilvēki ar zemāku ienākumu līmeni paši pret savu gribu daudzas preces ignorē ik dienas, jo vienkārši nevar tās atļauties. Kamēr cilvēki var atļauties, tikmēr cenas var celt. Līdz ar to īstu boikota disciplīnu nodrošina nevis kaprīza sajūta, ka cenas ir par augstu, bet gan nespēja kāroto iegādāties. Un, tā kā pārtikas izstrādājumi pieder pie ražojumiem, bez kuriem iztikt grūti, nepirkšanas disciplīnu ilgtermiņā, domājams, spēs parādīt tikai motivētākie.

Desmit dienas ilga akcija diez vai dos kādu nāvējošu triecienu kapitālistu biznesam un diez vai arī iznīcinās Latvijas pienkopību. Protams, var iet tālāk, ja pirmā akcija izrādīsies veiksmīga (šaubos, vai veikalnieki to atzīs), boikota termiņus un preču grupas var paplašināt. Lai veikalnieki atzītu problēmas ar noietu, būtu nepieciešams daudzus mēnešus iztikt bez piena izstrādājumiem.

Patērētāju un ekonomikas radītos grūtajos apstākļos izdzīvos stiprākais. Un, gribi vai negribi, bet stiprākās ir starptautiskās korporācijas, tīkli un apvienības. Latvijas zemnieks ar savu saimniecību, kas attīstīta par kredīta naudu, ir iznīcināms, ja pāris mēnešus nebūs spējīgs samaksāt bankai kredīta procentus. Lielajiem uzņēmumiem turpretim ir resursi, lai pārdzīvotu ne tikai īslaicīgas un skaidri paredzamas boikota akcijas (akcijas noteikumi ir pieejami arī tiem, pret ko cilvēki vēršas). Savukārt vietējā piensaimnieka zaudējums lielveikaliem nav nekāda bēda – pienu var ievest arī no citām valstīm.

Akcijas uzsaukumā teikts, ka ir “pieļaujams iegādāties šis preces tirgū vai pie zināmiem zemniekiem”. Ja reiz tirgos pārdevēji precei neliek mistisko uzcenojumu, kurā tiek apsūdzēti lielveikali, kāpēc cilvēki netiek aicināti vienkārši nomainīt iepirkšanās vietas? Tāpēc, ka pašiem jau patīk lielveikali, mēs no tiem esam atkarīgi ne mazāk, kā veikali no mums. Mūsu vidū nav neviena Mahatmas Gandija, kurš pagājušā gadsimta 20. gados iedrošināja indiešus nepirkt ārzemju, it sevišķi britu koloniālistu preces un nesadarboties ar britu institūcijām, tādējādi gan graujot Lielbritānijas pozīcijas, gan stiprinot neatkarības cīnītāju pašapziņu.

Pašlaik tā saucamais boikots ir tikai bērnišķīga kājiņas piesišana pie zemes, prasot, lai tuvējais lielveikals preces pārdotu par tādu cenu, kādu mēs gribētu (un ne tādu, kādu būtu gatavi maksāt). Šie ir kaķa lāsti tā vietā, lai kaut ko patiešām mainītu. Taču kopš lietussargu revolūcijas Latvijā nevienam neko mainīt nevajag – pietiek tikai ar kopīgu pulcēšanos un pārmaiņu ilūzijām.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kā Putins pasauli dancināja

15:10
13.12.2025
20

Atceraties, kā Sprīdītis, pūšot stabulē, velnu dancināja? Tā vien šķiet, ka Vladimirs Putins ir ticis pie Sprīdīša stabules un varen izbauda, ka visi pārējie aizgūtnēm dejo, nespēdami pašu spēkiem apstāties, kamēr vien viņš tajā pūš. Un kārdinājums turpināt pūst ir visnotaļ liels, lai rimtos, jo šī iegūtā varas sajūta ir pārāk patīkama. Tā, protams, nav […]

Drūms. Dzirksteles skrien gaisā

12:20
10.12.2025
31

“Joprojām drūms. No mākoņiem var pat smidzināt… Kļūst nedaudz siltāks, temperatūra celsies līdz piektdienai,” tās ir iepriekšējo divu dienu ziņas no meteo portāla. Nu var teikt, patiesas, pārbaudītas dzīvē. Par laikapstākļiem katru dienu var dzirdēt gana pretrunīgas prognozes. Bet ar tām ir arī viens liels labums: ja man vienalga – līst vai spīd saule-, pagaidīšu […]

Vai iespējami Ziemassvētki bez svētku eglītes

11:58
07.12.2025
33

Dodoties pārgājienā un kopā ar pārējiem dalībniekiem aplūkojot pa ceļam redzamās egles, kas bija cietušas no egļu astoņzobu mizgrauža un nokaltušas, aizrunājāmies, vai iespējams, ka pēc pārdesmit gadiem egļu vairs nebūs. Un manā prātā pazibēja doma – bet kā tad Ziemassvētki bez eglītes?Svētdien otrā Advente. Pil­sētās un pagastos izrotātas pirmās svētku egles. Svētku skaistules jau […]

Saldējums pret galvassāpēm

11:55
06.12.2025
26

Izklausās lielisks attaisnojums saldējuma lietošanai. Un regulārai – jo vairāk. Taču nopietni par nenopietno – šāds saldējums tik tiešām esot ieviests, lai arī cik savādi un pat smieklīgi tas neizklausītos. Nu jau vairāk nekā gadsimtu iznākošā zinātnes žurnāla “ScienceNews” sociālā medija vietnē “Facebook” publiskotā ziņa liecina – kāds Nīderlandes aptieku tīkls piedāvājis neparastu sadarbības projektu […]

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
41

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
29
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
14
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
14
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi