Latvijas biatlona federācijas prezidents
Kārtējais pasaules čempionāts biatlonā aizvadīts. Ja, dodoties uz to, bija samērā pesimistiskas prognozes, īstenība izrādījās krietni pozitīvāka. Labi vārdi jāsaka par visiem Latvijas biatlonistiem kopumā, katrs startēja atbilstoši savam varējumam un, gatavojoties šim čempionātam, visi strādāja ar pilnu atdevi. Būsim reālisti, ar mūsu rīcībā esošajām iespējām esam tur, kur esam. Ceru, ka biatlona federācija ņems vērā situāciju, kas izveidojās šogad. Nevajadzīgās peripetijas un ambīcijas jāatmet malā un jādomā par komandu kopumā, jo vīriešiem rezultāti varēja būt labāki. Uzskatu, ka uzstādījums – pirms čempionāta sarīkot atlases sacensības izlasei – nāca tikai par sliktu. To varētu rīkot, ja valstī būtu 20 un vairāk sportistu, kuri ir aptuveni vienādos spēkos. Mums teorētiski ir astoņi vīrieši, no kuriem vajadzēja izraudzīt sešus, tāpēc bija absolūta bezjēdzība sarīkot atlasi Antholcā. Tiem, kuri gatavojās čempionātam, nācās startēt nelaikā un, kas pats briesmīgākais, startēt slimiem. Edgars Piksons bija slims jau pirms tam, bet viņš devās uz Antholcu, lai startētu atlasē, jo bija pelnījis būt izlasē un gribēja to pierādīt distancē. Viņš to apliecināja un tāds neatveseļojies arī atbrauca uz pasaules čempionātu. Vai bija nepieciešams likt viņam startēt atlasē? Jānis Bērziņš saslima atlases sacensībās un līdz čempionāta pēdējai dienai tā arī īsti neatkopās.
Tātad stafetes divi pamatsastāva vīri startēja neveseli. Ja Edgars stafetēs, kur Latvijas izlase piedalījās Pasaules kausos, līderiem zaudēja nepilnu minūti, šoreiz viņš zaudēja gandrīz divas minūtes. Tas tikai tāpēc, ka viņš nebija vajadzīgajā formā. Ja šo minūti nomestu nost, izlase būtu desmitniekā. Manuprāt, galvenais treneris būtu varējis pats izdarīt pareizo izvēli un izlemt, kuri sportisti ir gatavi pasaules čempionātam.
Grūti teikt, vai visi izdarīs pareizos secinājumus, to redzēsim pavasarī, kad sāksies federācijas sēdes, komandas komplektēšana. Ceru, ka uzvarēs federācijas vadības veselais saprāts un tiks atrasti loģiski risinājumi, ambīcijas noliekot malā.
Tomēr kopumā jāsaka, ka čempionāts aizritēja ar pozitīvu zīmi. It īpaši, ja salīdzinām ar biatlonistu sniegumu Pasaules kausa izcīņas posmos līdz čempionātam. Redzam, ka rezultāti kļuvuši stabili, Ilmārs Bricis visās distancēs bija starp 20 labākajiem. Arī Kaspara Dumbra 41.vieta viņa otrajā pasaules čempionātā ir vērā ņemams sasniegums, ievērojot, ka startēja 112 dalībnieki. Atzīstami novērtējams arī Kristapa Lībieša starts individuālajā distancē. Rezultātu maksimums bija sasniegts tieši uz pasaules čempionātu, kā tam arī bija jābūt. Tas liecina, ka galvenā trenera izvēlētā metodika bijusi pareiza. I. Briča izcīnītās vietas vislabāk parāda, ka runas par to, ka resursi izsmelti, ka viņš vairs neko nevar, ir pilnīgi nevietā. Čempionāts pierādīja, ka I.Bricis var cīnīties ar elites klases sportistiem, kuri ir desmit gadus par viņu jaunāki.
Kopumā čempionāts bija labs, mūsu biatlonisti iepriecināja savus skatītājus, līdzjutējus un sponsorus. Tas rāda, ka biatlons nav miris, un ceru, tradīcijas arī turpināsies. Nesērosim par to, kas varētu būt, priecāsimies par to, kas ir sasniegts. Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri