Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Aiziet uz darbu, mājās nepārnāk

Druva
23:00
01.05.2008
1

Ziemeļvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors

Darba inspekcija šonedēļ atzīmēja kārtējo Starptautiskās Darba organizācijas organizēto Pasaules darba drošības un veselības dienu. Statistikas dati liecina, ka pasaulē ik dienu no darba traumām iet bojā pieci tūkstoši cilvēku. Katrās 15 sekundēs iet bojā viens, katru gadu tiek reģistrēti 270 miljoni nelaimes gadījumu darba vietās, lai gan ikvienam ir tiesības uz drošu darbu.

Arī Latvijā bojāgājušo skaits ir šokējošs – šī gada četros mēnešos darba vietās bojā gājuši 17 darbinieki, 73 guvuši smagas traumas. Par laimi, rajonā šogad vēl bojā gājušo nav, bet darba traumu skaits ik mēnesi pieaug. Jau vairāk nekā 20 darba ņēmēji guvuši darba traumas, un diemžēl nākas atzīt, ka patiesais negadījumu skaits droši vien ir lielāks, jo vēl joprojām saskaramies ar to, ka ne visi strādājošie inspekcijai paziņo par darbā gūtām traumām. Lielākoties darba ņēmēji pie mums vēršas situācijās, kad darba trauma bijusi nopietna vai arī pats darba devējs paziņojis par notikušo.

Diemžēl jāsaka – vēl joprojām daudzi darba devēji un ņēmēji darba aizsardzību un drošību uztver kā nevajadzīgu prasību. Un tās būtību lielākoties izprot tikai tad, ja paši gūst traumas darba vietā un saskaras ar darba devēju netaisno rīcību. Vēl joprojām visvairāk negadījumu notiek celtniecībā, kokapstrādē, meža darbos un tirdzniecībā.

Mūsu inspekcija Darba drošības un veselības dienā īpaši centās pievērst uzmanību darba aizsardzības jautājumiem, preventīvi pārbaudot prasību ievērošanu. Šajā dienā darba devējus nesodījām, bet skaidrojām, kāpēc darba drošība ir aktuāls un svarīgs jautājums ikvienā uzņēmumā.

Darba devēji un ņēmēji lielākoties nezināja, ka šāda diena valstī tiek atzīmēta. Un tas mūs īpaši arī neizbrīnīja. Domāju, ka ejams vēl tāls ceļš, lai varētu droši teikt, ka Latvijā uzņēmumos darba vide ir droša ikvienam strādājošajam. Par šiem jautājumiem jārunā un jācer, ka ik gadu arvien vairāk uzņēmēju un darbinieku ieklausīsies valsts darba inspektoru sacītajā. Tā ir šokējoša situācija – ja cilvēks no rīta aiziet uz darbu pelnīt naudu, bet nepārnāk mājās. Un tik bieži redzam, ka traumas un negadījumi darba vietās notiek arī pašu darbinieku neuzmanības dēļ. Taču rīkojam informatīvas un brīdinošas kampaņas, aktīvi darbojamies. Šobrīd pastiprinātu uzmanību pievērsīsim celtniecībai, ņemot vērā arī to, ka jau pāris mēnešus spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka prasības celtniecības darba organizācijā.

Ļoti iespējams, ka kļūsim par represīvāku organizāciju, jo redzam, ka bieži vien vārdos un brīdinājumos darba devēji nevēlas ieklausīties. Tik daudz esam atgādinājuši par individuālās aizsardzības līdzekļiem un jāsaka – vēl joprojām ir uzņēmumi, kuros mūsu aizrādījumi nav ņemti vērā. Taču, ja vadība šīs lietas uztvērusi nopietni, arī darbinieki to uztver daudz nopietnāk. Iespējams, nākotnē vairāk vajadzētu domāt arī par to, lai pirms uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējs būtu zinošs arī darba aizsardzības jautājumos.

VDI turpinās cītīgi strādāt, aizstāvēt darbinieku intereses un izglītot gan darba devējus, gan ņēmējus. Jācer, ka ik gadu darba apstākļi uzlabosies un kopīgiem spēkiem spēsim tos nodrošināt ikvienā uzņēmumā un iestādē. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
43

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
40

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi