Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Aiziet uz darbu, mājās nepārnāk

Druva
23:00
01.05.2008
8

Ziemeļvidzemes reģionālās Valsts darba inspekcijas Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors

Darba inspekcija šonedēļ atzīmēja kārtējo Starptautiskās Darba organizācijas organizēto Pasaules darba drošības un veselības dienu. Statistikas dati liecina, ka pasaulē ik dienu no darba traumām iet bojā pieci tūkstoši cilvēku. Katrās 15 sekundēs iet bojā viens, katru gadu tiek reģistrēti 270 miljoni nelaimes gadījumu darba vietās, lai gan ikvienam ir tiesības uz drošu darbu.

Arī Latvijā bojāgājušo skaits ir šokējošs – šī gada četros mēnešos darba vietās bojā gājuši 17 darbinieki, 73 guvuši smagas traumas. Par laimi, rajonā šogad vēl bojā gājušo nav, bet darba traumu skaits ik mēnesi pieaug. Jau vairāk nekā 20 darba ņēmēji guvuši darba traumas, un diemžēl nākas atzīt, ka patiesais negadījumu skaits droši vien ir lielāks, jo vēl joprojām saskaramies ar to, ka ne visi strādājošie inspekcijai paziņo par darbā gūtām traumām. Lielākoties darba ņēmēji pie mums vēršas situācijās, kad darba trauma bijusi nopietna vai arī pats darba devējs paziņojis par notikušo.

Diemžēl jāsaka – vēl joprojām daudzi darba devēji un ņēmēji darba aizsardzību un drošību uztver kā nevajadzīgu prasību. Un tās būtību lielākoties izprot tikai tad, ja paši gūst traumas darba vietā un saskaras ar darba devēju netaisno rīcību. Vēl joprojām visvairāk negadījumu notiek celtniecībā, kokapstrādē, meža darbos un tirdzniecībā.

Mūsu inspekcija Darba drošības un veselības dienā īpaši centās pievērst uzmanību darba aizsardzības jautājumiem, preventīvi pārbaudot prasību ievērošanu. Šajā dienā darba devējus nesodījām, bet skaidrojām, kāpēc darba drošība ir aktuāls un svarīgs jautājums ikvienā uzņēmumā.

Darba devēji un ņēmēji lielākoties nezināja, ka šāda diena valstī tiek atzīmēta. Un tas mūs īpaši arī neizbrīnīja. Domāju, ka ejams vēl tāls ceļš, lai varētu droši teikt, ka Latvijā uzņēmumos darba vide ir droša ikvienam strādājošajam. Par šiem jautājumiem jārunā un jācer, ka ik gadu arvien vairāk uzņēmēju un darbinieku ieklausīsies valsts darba inspektoru sacītajā. Tā ir šokējoša situācija – ja cilvēks no rīta aiziet uz darbu pelnīt naudu, bet nepārnāk mājās. Un tik bieži redzam, ka traumas un negadījumi darba vietās notiek arī pašu darbinieku neuzmanības dēļ. Taču rīkojam informatīvas un brīdinošas kampaņas, aktīvi darbojamies. Šobrīd pastiprinātu uzmanību pievērsīsim celtniecībai, ņemot vērā arī to, ka jau pāris mēnešus spēkā stājušies jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka prasības celtniecības darba organizācijā.

Ļoti iespējams, ka kļūsim par represīvāku organizāciju, jo redzam, ka bieži vien vārdos un brīdinājumos darba devēji nevēlas ieklausīties. Tik daudz esam atgādinājuši par individuālās aizsardzības līdzekļiem un jāsaka – vēl joprojām ir uzņēmumi, kuros mūsu aizrādījumi nav ņemti vērā. Taču, ja vadība šīs lietas uztvērusi nopietni, arī darbinieki to uztver daudz nopietnāk. Iespējams, nākotnē vairāk vajadzētu domāt arī par to, lai pirms uzņēmuma reģistrēšanas uzņēmējs būtu zinošs arī darba aizsardzības jautājumos.

VDI turpinās cītīgi strādāt, aizstāvēt darbinieku intereses un izglītot gan darba devējus, gan ņēmējus. Jācer, ka ik gadu darba apstākļi uzlabosies un kopīgiem spēkiem spēsim tos nodrošināt ikvienā uzņēmumā un iestādē. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi