labklājības ministre
Mūsu valsti ar savu darbu ir cēluši un veidojuši cilvēki. Medicīnas māsas, celtnieki, pastnieki, ārsti, skolotāji un virkne citu profesiju cilvēku, kuri tagad ir pensijas vecumā un sagaida konkrētu un atbildīgu rīcību arī no mums – politiķiem.
Šajos augstās inflācijas apstākļos Labklājības ministrija dara un turpinās darīt visu iespējamo, lai palielinātu nelielās pensijas. Domāsim gan par pensijas vecuma cilvēkiem, gan arī par mūsu bērniem un mazbērniem, kuri pensijas saņems nākotnē.
Kādi lēmumi ir pieņemti un ko plānojam darīt tuvākajā laikā?
Ja šodien cilvēkam ir jāizdzīvo ar mazāk nekā simts latiem mēnesī, šī situācija ir jāuzlabo jau tūlīt. Tāpēc pensionāriem par katru apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, jau 1. jūnijā tiks paaugstināta piemaksa no 19 uz 40 santīmiem. Šis piemaksu paaugstinājums skars 80 procentus vecuma pensionāru. Tuvākajā laikā valdībā tiks iesniegti arī priekšlikumi, lai pensionāriem izmaksātu piemaksas palielinājuma daļu, 21 santīmu arī par laiku no šā gada janvāra līdz jūnijam.
Tieši ar valdības atbalstu ir izdevies panākt, ka piemaksas pie vecuma pensijas saņems vairāk pensionāru. Tātad arī tiem, kuriem pensija ir no 135 līdz 225 latiem, no 1. jūnija tiks piešķirta piemaksa pie vecuma pensijas. Līdz ar to piemaksas, neatkarīgi no stāža, varēs saņemt visi pensionāri, kuriem pensijas nepārsniegs 225 latus. Vidējais piemaksas apmērs pie pensijas būtu 11,74 lati mēnesī.
Esmu gandarīta, ka jau šogad izdevās panākt izmaiņas likumā „Par valsts pensijām”, tādējādi pensijas divas reizes gadā tiks indeksētas krietni lielākam pensionāru skaitam, tas skars aptuveni 90% pensionāru. Jau 1. aprīlī tika indeksētas pensijas līdz 150 latiem. Ja pensija ir no 135 līdz 150 latiem, tad aprīlī tā pieaugs vidēji par 14 latiem. Ja pēc aprīļa indeksācijas pensija ir robežās no 135 – 150 latiem, tad oktobrī tā vidēji pieaugs par 17 latiem.
Ja pensija ir lielāka par 150 latiem, bet nepārsniedz 225 latus, tad tā tiks indeksēta 1.oktobrī. Savukārt, ja inflācija turpinās augt, plānojam oktobra pensiju indeksācijā pensijām, kuras nepārsniedz 170 latus, ņemt vērā ne tikai inflāciju, bet arī daļu no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma.
Un nu par nākotnes iecerēm. Es kā labklājības ministre uzskatu, ka nepieciešams īpašs atbalsts tiem pensionāriem, kuri strādājuši pirms 1996. gada, kad tika ieviesta jaunā pensiju sistēma. Šis ir būtisks solis pensionāru interesēs un saskan arī ar Latvijas Pensionāru federācijas viedokli par nepieciešamību līdz latam paaugstināt piemaksu par katru uzkrātā darba stāža gadu līdz 1996.gadam. Vidējā piemaksa būtu 30 lati, tāpēc ļoti ceru uz ekonomisko stabilitāti, kas sekmētu mūsu izstrādāto ieceru īstenošanu. Šo piemaksu saņemtu apmēram 472 tūkstoši Latvijas pensionāru.
Ņemot vērā, ka dzīves dārdzība skar visus pensionārus, Labklājības ministrija ar 2009. gadu plāno indeksēt visas pensijas, neatkarīgi no pensiju lieluma.
Nākamgad ir paredzēts ieviest neapliekamo minimumu arī strādājošo pensionāru algām, tādējādi tiks atbalstīti strādājošie pensionāri.
Pensiju minimālais apmērs neatraujami ir saistīti ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, 2009. gadā šo pabalstu plānots palielināt no 45 līdz 60 latiem mēnesī. Tas nozīmē, ka palielināsies arī minimālās pensijas.
Domājot par šobrīd strādājošajiem, kā arī mūsu bērnu un mazbērnu pensijām, vēlos paskaidrot, ka 1996. gadā ieviestā pensiju sistēma nosaka – pensiju apmērs ir atkarīgs ne tikai no darba stāža, bet arī no katra cilvēka veiktajām sociālajām iemaksām. Ja kopš 1996. gada 26% Latvijas iedzīvotāju sociālās iemaksas veic tikai no minimālās algas, tad jāsaprot, ka šie iedzīvotāji saņems minimālo pensiju. Tāpēc aicinu ikvienu būt atbildīgam nodokļu maksātājam, jo no tā būs atkarīga katra paša pensija.
Pašreizējiem pensionāriem pensijas tiek izmaksātas no sociālā budžeta, ko veido strādājošo veiktās sociālās iemaksas. Šobrīd aptuveni divi strādājošie uztur vienu pensionāru. Nākotnē, kad pensijā dosies patlaban strādājošie, ņemot vērā dzimstības rādītāju prognozes, pastāv iespēja, ka ap 2030. gadu vienam strādājošajam būs jāuztur divi pensionāri. Arī sociālais budžets nepildīsies tik sekmīgi kā pašlaik, tādēļ Labklājības ministrija jau laikus domā, kā novērst šos riskus un stiprināt sociālā atbalsta tīklu.
Tomēr visu mūsu spēkos ir saglabāt šo pensiju sistēmu. Jāsaprot, ka, nosakot minimālo pensiju no 180 līdz 270 latiem, kā to piedāvā darīt atsevišķi politiķi, pensiju sistēma tiktu sagrauta un pensiju izmaksai līdzekļu pietiktu tikai 2,5 gadiem. Kas notiktu pēc tam? Visi pensionāri būtu spiesti saņemt minimālo pensiju vai arī būs par pieciem gadiem jāpalielina pensionēšanās vecums. Bet vai tas ir tas, ko patiesi vēlamies?
Labklājības ministrija turpinās strādāt, atbalstot sociāli atbildīgu pensiju politiku un darot visu iespējamo, lai palielinātu atbalstu visām sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Uzsveru, ka Latvijas kā labklājības valsts uzplaukumā ir būtiska visu nozaru aktīva sadarbība un stingrs politiskais atbalsts.
Komentāri