Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Ģimenes ietekmē ekonomiskie apstākļi

Druva
23:00
13.05.2008
5

Kopš 1994. gada maija Eiropas valstīs un arī Latvijā atzīmē Starptautisko ģimenes dienu. Arvien vairāk starptautiskas nozīmes svētki tiek ierakstīti kalendārā. Speciālisti lēš, ka tā ir iespēja atbildīgās nozares darbiniekiem par svarīgo informēt plašāku sabiedrību, rīkojot seminārus, akcijas, nodarbības.

15. maijs ir Starptautiskā ģimenes diena. Bērnu un ģimenes lietu ministrija aicinājusi arī pašvaldības ceturtdien rīkot pasākumus, kuros varētu piedalīties bērni kopā ar vecākiem. Tajā pašā laikā sociālās nozares speciālisti vērtē, ka ģimene ir vērtība katru dienu, un valstij jāatrod resursi – materiālie un morālie, lai cilvēku apziņā vērtību kritēriji tik strauji nemainītos, lai ģimene nenobāl darba, karjeras, izklaides un bezatbildīgas rīcības priekšā.

“Druva” uzklausīja Latvijas organizācijas “Glābiet bērnus” Cēsu nodaļas koordinatores un Cēsu pilsētas bāriņtiesas sekretāres Drosmas Bazes viedokli.

– Ģimene valstī ir vērtība, augstākas vienkārši nav. Neuzdrošinos teikt, ka tagad par ģimenei kā vērtību cilvēki domātu mazāk, bet smagajiem ekonomiskajiem apstākļiem un ikdienas prasībām pret katru indivīdu ir liela loma gan vecāku, gan bērnu ikdienā. Jāpiekrīt, ka ģimenes kritēriji laika gaitā ir mainījušies. Ir ģimenes, kas ir saistītas laulības saitēm, ir tādas, kuras balstās uz kopdzīvi. Tas ir modelis, kas ienācis sabiedrībā. Šādās ģimenēs dzimst bērni, tā sievietes, dzīvojot vienas, audzina bērnus. Ja kādreiz pret to sabiedrība izturējās noraidoši, tagad raugāmies toleranti. Un tas ir ļoti būtiski, jo ne visu vajag kritizēt. Spēja pieņemt ir būtiska.

Tajā pašā laikā nākas atzīt, ka ģimenēs briest negatīvi procesi. Ir vairāk vardarbības arī sabiedrībā. Un vardarbība izpaužas pret bērniem. Tam, manuprāt, sabiedrība nemaz nebija gatava. Kāpēc? Gribu teikt, ka masu mediji kultivē šos priekšstatus. Maz ir labās informācijas. Ar prātu labo un slikto atšķiram, bet zemapziņu nav iespējams regulēt. Cilvēks dzīvo ar priekšstatiem, kādus guvis ģimenē, pie saviem vecākiem. Protams, ir jaunieši, pieaugušie, kuri mērķtiecīgi vērtību izpratni groza, bet tas ir grūti izdarāms, lielākoties tomēr labais producē labo, bet sliktais slikto.

Arī sadzīvē ir milzīgas problēmas. Ja iedziļināmies vēsturē, literatūrā, redzam, ka tās bijušas visos laikos, arī gadsimtus iepriekš, bet tādā kontekstā cilvēki atbildes uz jautājumiem nemeklē, viņi problēmas risina šodien.

Vai tiek kultivēts, ka bērns ir lielākā vērtība, ka attiecībām ir nozīme? Kas vispār ir vērtība? Atverot robežas, mēs visus netīrumus esam ielaiduši savās mājās. Bijusī Valsts prezidente sacīja, ka zemei ir vērtība. Tajā paša laikā tai ir tirgus cena. Vai tā vajadzēja? Vai pārdot savu zemi nav liels grēks? Mēs īpašumus atdevām ienācējiem. Noārdām visu, daudziem mūsu valstī nekas vairs nepieder, nav pielietojuma arī darbam. Cilvēki ir spiesti braukt uz Īriju, Angliju. Ja cilvēkam savā valstī būtu vērtība, tad viņš nemigrētu. Migrē tie, kuriem nav stabilitātes. Ja nevari savu bērnu sačubināt, ja viņam jāpiespiežas pie omes vai tantes, tad kur vēl tālāk? Ir gadījumi, kad bērnus izņem no skolas mācību gada vidū, jo mammai jādodas uz Īriju, lai nopelnītu iztikšanu. Te ģimenei nebija kur dzīvot, nevienu aizņēmumu nedeva. Tomēr sievieti nevar nosodīt, jo labi, ka mātei pietiek spēka paņemt līdzi savus trīs bērnus un aizbraukt, lai dzīvotu labāk. Ja papēta, tad

vēsture atkārtojas. Latvieši pirms simts gadiem brauca uz Sibīriju apgūt zemes, vēlāk viņus izveda piespiedu kārtā, tagad atkal viņi dodas prom labprātīgi. Ne velti zinām – nevajag kara, lai izpostītu valsti. Ģimenes ļoti ietekmē smagie ekonomiskie apstākļi, tāpēc ir amorāli vienu dienu gadā ierakstīt kalendārā kā ģimenes dienu. Par šīm vērtībām ir jādomā, tās jāveicina katru dienu.

Visa pamats ir ģimene, atbildību par bērniem nedrīkst uzkraut skolai. Mums Cēsīs ir fantastiskas skolas un fantastiskas ģimenes, bet ko no vecākiem prasa rūpes, lai bērnam būtu pieejama labākā izglītība, labākās personības attīstības iespējas?! Un vēl būtisks jautājums – kas būs tālāk? Izglītosim, bet kur bērns atradīs pielietojumu – Cēsīs, Vidzemē? Ārvalstis ar iespējām, arī daudz labāku darba samaksu vilina prom Latvijas speciālistus. Un tas nemainīsies, jo tur ļoti novērtē zināšanas, izglītību, intelektuālo potenciālu.

Jau sešpadsmit gadus darbojos arī organizācija “Glābiet bērnus”. Sākotnēji daudz darījām labdarībai, organizējām humāno palīdzību. Tagad varu teikt, ka šīs funkcijas pilda arī citas organizācijas, gan valsts, gan nevalstiskās. Tāpēc “Glābiet bērnus” meklē veidu, kas, atbalstot bērnu un ģimenes tiesības, ir nozīmīgāks – tiesību un likumdošanas jautājumu risināšana. Mēs tagad un turpmāk akcentēsim problēmas, lai pasacītu, ka ģimeņu pienākumu izpildē un tiesību nodrošināšanā viss nebūt nav tik labi. Tas nozīmē, ka ”Glābiet bērnus” pievērš starptautisku uzmanību valstī notiekošajam.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
42
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
42

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
25

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Nelaimīgie korķīši

10:48
10.07.2024
39

Domājams, nevienam nav paslīdējis garām fakts, ka plast­masas korķīšiem dzērienu pudelēm jābūt piestiprinātiem arī tad, kad pudele atvērta. No 2. jūlija visās Eiropas Savienības bloka dalībvalstīs vienreizlietojamām plastmasas pudelēm ar tilpumu līdz trīs litriem ir jābūt aprīkotām ar piestiprinātiem korķīšiem. To nosaka 2019. gadā pieņemtā direktīva. Ja paveicies nopirkt vēl pilnībā attaisāmu iepakojumu, tas tāpēc, […]

“Nespļauj akā, no kuras pašam būs jādzer”

06:06
08.07.2024
47

Pirms Eiroparlamenta vēlēšanām ne viens vien deputāta kandidāts solīja palīdzēt Latvijai, glābt to. Latvijas politiķu izteikumi reizēm folklorizējas, kļūst par tādiem kā sakāmvārdiem. Neapšaubāmi, viens no tādiem politiķiem ir nupat ievēlētais Eiroparlamenta (EP) deputāts, kurš ne reizi vien nosaucis Latviju par “muļķu zemi”, nu jau bijušais 14. Saeimas deputāts, gan Saeimā, gan EP ievēlēts no […]

Cik pļaviņu nopļāvi?

15:00
06.07.2024
47

Līdz ar dzīvesveida maiņu, jaunām tehnoloģijām sadzīvē un ražošanā daudz kas mainās un pazūd. Lauku dzīves ikdiena saglabājas tautasdziesmās, etno­grāfisko muzeju krājumos. Jaunā paaudze skatās, brīnās. Laiki un paaudzes mainās, un tā tas bijis vienmēr. “Kur Jānis aizgāja?” mamma jautā dēlam. “Viņš pļauj ar manuālo trimmeri,” atbild dēls. Māte sākumā apmulst, nesaprot, tad sāk smieties: […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
26
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
18
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
24
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
31
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi