Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Par ārstēšanos maksāsim vairāk?

Druva
23:00
05.06.2008
2

Nākamajā gadā būtiski tiks paaugstināta mediķu darba samaksa. Speciālisti aprēķinājuši, ka šiem mērķiem valstī jāatrod 128 miljoni latu. Vēl vairāk līdzekļu būs nepieciešams, lai veselības aprūpes sistēmā segtu inflācijas radītos zaudējumus. Veselības ministrija nākamajā gadā šiem mērķiem no valsts pieprasījusi 300 miljonus latu. Kādus risinājumus nāksies meklēt, ja šāda summa neatradīsies?

“Druva” uzklausīja Cēsu rajona slimnīcas finanšu direktores Ivetas Ozoliņas viedokli.

“Kā finansiste labi saprotu, ka slimnīcā ir naudas maks ar tajā esošo summu, un ir jāiztiek, tāpat maks ir valstij. Vajadzētu no iekšzemes kopprodukta vairāk procentu, arī naudas atvēlēt veselības aprūpes sistēmai, bet līdz šim procentam nekā netiekam. Kam lai naudu atņem, lai maksātu veselībai? Ja Veselības ministrija būs spiesta realizēt plānu- nodrošināt mediķu algas, bet tam nepieciešamo finansējumu iegūt no pacientiem, tā būs visas sistēmas katastrofa. Šādu risinājumu nesaskata ministrija, sarunās ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) tāds ir dzirdēts. Tā plāno un rēķina finansējumu, un izmaksas krasi pieaug.

Cēsu un Madonas slimnīca labprātīgi pieteicās VOAVA auditam, lai aģentūra vērtē, kādas ir faktiskās, kādas patiesās pakalpojumu izmaksas stacionārā. Audita mērķis ir noskaidrot, kur pakalpojumu tarifi ir samērīgi, kur par zemu, kur tos varētu grozīt. Audita rezultāti tiks publiskoti jūlijā, sekos ieteikumi. Bet pirmais secinājums, kas jau zināms – primārās aprūpes tarifi ir par augstiem, stacionārajai aprūpei par zemiem. Svarīgi situāciju izvērtēt, lai valstī nezeltu ambulatorās iestādes, paaugstinot pakalpojumu cenas vairākas reizes gadā, bet stacionāriem jāskaita santīmi, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, jāekonomē uz sadzīviskajām vajadzībām un jācenšas kaut nedaudz ietaupīt, lai slimnīcā remontētu palātu vai sanitāro mezglu.

Ja algu kāpums medicīnā nākamajā gadā būs tik straujš, ap 28 procentiem, tad no VOAVA apmaksātā pakalpojuma slimnīcai 85 procenti līdzekļu aizies algām. No atlikušā būs jānodrošina visi saimnieciskie izdevumi. Jebkurš ekonomists saprot, ka tas ir bezcerīgi. Algas var sastādīt ap 55 procentiem, ja tik daudz, kā minēju, tad tā būs krīze.

Tas, ka pacientam par stacionāra pakalpojumu var nākties maksāt trešdaļu no izmaksām, ir tikai minējums. Tas neizskan oficiāli, bet tiek apspriests projektu līmenī. Viedokļi, kas notiks ar ambulatoro pakalpojumu cenām, pagaidām neizskan.

Pareizāk būtu pārskatīt visu pakalpojumu grozu, ko veselības aprūpes sistēmā sedz valsts. Varbūt ir darbības, kas nav tik akūtas, ko pacients varētu apmaksāt simtprocentīgi, lai nebūtu jāprasa līdzekļi par visu un visiem slimniekiem vairāk. Tas būtu sociāli pareizāks un cilvēcīgāks lēmums. Šogad stacionāra gultas cena diennaktī ir 33 lati. Ja 30 procentus izdevumu jāapmaksā slimniekam, būtu ap desmit latiem no pacienta kabatas. Šī summa būtu jāmaksā, ja pacients atrastos nodaļā, saņemtu medikamentus, nebūtu izmeklējumu. Pacients trīs dienas pēcoperācijas periodā stacionāram izmaksā ap 500 latiem. Tātad trešdaļa- 150 lati. Šajā brīdī sāktu plaukt veselības apdrošināšana, vairāk tiktu pirktas polises. Bet arī polises nebūs lētas.

Ja raudzītos uz valstī radušos situāciju kritiski, tad laikam jāsaprot, ka jāsāk mainīt nodokļu sistēmu, jo strādājošie, maksājot sociālo nodokli, samaksā par veselības aprūpi. Strādājošie, kuri veseli, maksā arī par vecajiem, slimajiem. Tas ir pareizi. Ja nodokļu maksātājiem nāk vēl papildu slogs – maksāt arvien augstākas pacientu iemaksas, tad varbūt jāsamazina nodokļi vai jāpārskata sociālā nodokļa apmērs, lai nesanāk maksāt dubulti.

Cēsu slimnīcā arī analizējam finansiālo situāciju. Esam sākuši remontus, iespējams, to pabeigšanai nāksies ņemt kredītu, izmaksas aug.

Stacionārā pārtikas produktu iegādei tērējam 22 procentus naudas vairāk nekā pērn. Medikamentu cenas kāpušas par 15 procentiem, elektrības mēneša laikā – par 30 procentiem.

Pakalpojumu cenas šajā gadā nemainīsies, jo redzam, kādas ir rajona iedzīvotāju finansiālās iespējas. Tāpēc, ka darbojamies rajona padomes pakļautībā, varam šādu attieksmi atļauties. Mums nav jāmaksā dividendes, nedaudz līdzekļu varam iedalīt stacionāra attīstībai.

Inflācija rada zaudējumus, nezin vai valsts tos kompensēs. Kā situāciju risinām? Mēģinām samazināt saimnieciskos izdevumus, cenšamies neiegādāties to, bez kā var iztikt. Tas ir tualetes papīrs, daži mazgāšanas līdzekļi. Neatliekamās palīdzības automašīnas šovasar brauks ar vecajām riepām, mainīsim rudenī – drošībai. Pārplānot iekšējos resursus. Pie kvalitātes turamies visiem spēkiem, medicīniskajai aprūpei līdzekļus atrodam un atradīsim, iedalīsim, cik būs nepieciešams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
45
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi