Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Par ārstēšanos maksāsim vairāk?

Druva
23:00
05.06.2008
2

Nākamajā gadā būtiski tiks paaugstināta mediķu darba samaksa. Speciālisti aprēķinājuši, ka šiem mērķiem valstī jāatrod 128 miljoni latu. Vēl vairāk līdzekļu būs nepieciešams, lai veselības aprūpes sistēmā segtu inflācijas radītos zaudējumus. Veselības ministrija nākamajā gadā šiem mērķiem no valsts pieprasījusi 300 miljonus latu. Kādus risinājumus nāksies meklēt, ja šāda summa neatradīsies?

“Druva” uzklausīja Cēsu rajona slimnīcas finanšu direktores Ivetas Ozoliņas viedokli.

“Kā finansiste labi saprotu, ka slimnīcā ir naudas maks ar tajā esošo summu, un ir jāiztiek, tāpat maks ir valstij. Vajadzētu no iekšzemes kopprodukta vairāk procentu, arī naudas atvēlēt veselības aprūpes sistēmai, bet līdz šim procentam nekā netiekam. Kam lai naudu atņem, lai maksātu veselībai? Ja Veselības ministrija būs spiesta realizēt plānu- nodrošināt mediķu algas, bet tam nepieciešamo finansējumu iegūt no pacientiem, tā būs visas sistēmas katastrofa. Šādu risinājumu nesaskata ministrija, sarunās ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) tāds ir dzirdēts. Tā plāno un rēķina finansējumu, un izmaksas krasi pieaug.

Cēsu un Madonas slimnīca labprātīgi pieteicās VOAVA auditam, lai aģentūra vērtē, kādas ir faktiskās, kādas patiesās pakalpojumu izmaksas stacionārā. Audita mērķis ir noskaidrot, kur pakalpojumu tarifi ir samērīgi, kur par zemu, kur tos varētu grozīt. Audita rezultāti tiks publiskoti jūlijā, sekos ieteikumi. Bet pirmais secinājums, kas jau zināms – primārās aprūpes tarifi ir par augstiem, stacionārajai aprūpei par zemiem. Svarīgi situāciju izvērtēt, lai valstī nezeltu ambulatorās iestādes, paaugstinot pakalpojumu cenas vairākas reizes gadā, bet stacionāriem jāskaita santīmi, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, jāekonomē uz sadzīviskajām vajadzībām un jācenšas kaut nedaudz ietaupīt, lai slimnīcā remontētu palātu vai sanitāro mezglu.

Ja algu kāpums medicīnā nākamajā gadā būs tik straujš, ap 28 procentiem, tad no VOAVA apmaksātā pakalpojuma slimnīcai 85 procenti līdzekļu aizies algām. No atlikušā būs jānodrošina visi saimnieciskie izdevumi. Jebkurš ekonomists saprot, ka tas ir bezcerīgi. Algas var sastādīt ap 55 procentiem, ja tik daudz, kā minēju, tad tā būs krīze.

Tas, ka pacientam par stacionāra pakalpojumu var nākties maksāt trešdaļu no izmaksām, ir tikai minējums. Tas neizskan oficiāli, bet tiek apspriests projektu līmenī. Viedokļi, kas notiks ar ambulatoro pakalpojumu cenām, pagaidām neizskan.

Pareizāk būtu pārskatīt visu pakalpojumu grozu, ko veselības aprūpes sistēmā sedz valsts. Varbūt ir darbības, kas nav tik akūtas, ko pacients varētu apmaksāt simtprocentīgi, lai nebūtu jāprasa līdzekļi par visu un visiem slimniekiem vairāk. Tas būtu sociāli pareizāks un cilvēcīgāks lēmums. Šogad stacionāra gultas cena diennaktī ir 33 lati. Ja 30 procentus izdevumu jāapmaksā slimniekam, būtu ap desmit latiem no pacienta kabatas. Šī summa būtu jāmaksā, ja pacients atrastos nodaļā, saņemtu medikamentus, nebūtu izmeklējumu. Pacients trīs dienas pēcoperācijas periodā stacionāram izmaksā ap 500 latiem. Tātad trešdaļa- 150 lati. Šajā brīdī sāktu plaukt veselības apdrošināšana, vairāk tiktu pirktas polises. Bet arī polises nebūs lētas.

Ja raudzītos uz valstī radušos situāciju kritiski, tad laikam jāsaprot, ka jāsāk mainīt nodokļu sistēmu, jo strādājošie, maksājot sociālo nodokli, samaksā par veselības aprūpi. Strādājošie, kuri veseli, maksā arī par vecajiem, slimajiem. Tas ir pareizi. Ja nodokļu maksātājiem nāk vēl papildu slogs – maksāt arvien augstākas pacientu iemaksas, tad varbūt jāsamazina nodokļi vai jāpārskata sociālā nodokļa apmērs, lai nesanāk maksāt dubulti.

Cēsu slimnīcā arī analizējam finansiālo situāciju. Esam sākuši remontus, iespējams, to pabeigšanai nāksies ņemt kredītu, izmaksas aug.

Stacionārā pārtikas produktu iegādei tērējam 22 procentus naudas vairāk nekā pērn. Medikamentu cenas kāpušas par 15 procentiem, elektrības mēneša laikā – par 30 procentiem.

Pakalpojumu cenas šajā gadā nemainīsies, jo redzam, kādas ir rajona iedzīvotāju finansiālās iespējas. Tāpēc, ka darbojamies rajona padomes pakļautībā, varam šādu attieksmi atļauties. Mums nav jāmaksā dividendes, nedaudz līdzekļu varam iedalīt stacionāra attīstībai.

Inflācija rada zaudējumus, nezin vai valsts tos kompensēs. Kā situāciju risinām? Mēģinām samazināt saimnieciskos izdevumus, cenšamies neiegādāties to, bez kā var iztikt. Tas ir tualetes papīrs, daži mazgāšanas līdzekļi. Neatliekamās palīdzības automašīnas šovasar brauks ar vecajām riepām, mainīsim rudenī – drošībai. Pārplānot iekšējos resursus. Pie kvalitātes turamies visiem spēkiem, medicīniskajai aprūpei līdzekļus atrodam un atradīsim, iedalīsim, cik būs nepieciešams.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
7

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
8

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
43
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
29
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi