Inešu pagasta padomes priekšsēdētāja
Šodien Inešos svētki. No deviņiem pagastiem sabrauc piebaldzēni, lai Piebalgas novada svētkos būtu kopā, godinātu Matīsu Kaudzīti.
Esam tradīcijas, kura aizsākās pirms 15 gadiem, turpinātāji.
Svētki nav tikai viena diena, tie ir ceļš gada garumā, kad laiks gatavoties, domāt, kā tos piepildīt, lai katrs, kurš atbraucis, gūtu ko jaunu, justos piederīgs. Gadu gaitā svētki gājuši plašumā. Mēs gribam atgriezties pie sākotnējā – kopīgiem svētkiem, kuros katra pagasta ļaudis piedalās kopējā uzvedumā. Tā ir sapazīšanās, kopā darbošanās. Jau tagad pēc mēģinājumiem dažādu pagastu cilvēki atzinuši, ka jūtas vienoti, piederīgi, nevis katrs pats par sevi.
Piebaldzēni ir lepna tauta, lokālpatrioti. Uzņemt pie sevis kaimiņus ir goda un cieņas lieta. Rīkotājam, protams, darba daudz. Bet spēki netiek žēloti. Tad arī atklājas, ka ļoti daudz var izdarīt ar minimāliem līdzekļiem. Cilvēki ir gatavi ieguldīt savu darbu, laiku, neprasot atalgojumu, viņi vēlas, lai pagasts godam varētu uzņemt ciemiņus. Daudzi inesieši nāca, piedāvājās strādāt, sakot, ka tas viņu ieguldījums svētku rīkošanā. Redzot, kādi ir novada svētki, cilvēki vēlas būt piederīgi, vēlas būt rīkotāju vidū. Esam krietni pastrādājuši, lai svētki izdotos. Redzēt tik daudzus piebaldzēnus vienkop, arī kultūras programmu, tā ir izdevība katram atlikt malā ikdienas darbus. Var vien piebilst, ka novada svētkos visi pasākumi ir bez maksas.
Novada svētki ir piebaldzēnu tikšanās reize. Katrai inesiešu ģimenei izsūtījām ielūgumu, arī katram, kam pagastā īpašumi. Arī piebaldzēni cits citam padod ziņu, ka ir reize, kad jāsatiekas. Pēdējos gados daudzi, kam Piebalgas pusē saknes, brauc uz šo pusi, meklē senču kapavietas. Cilvēks sen dzīvo citur, bet iepriekšējās paaudzes ir no Piebalgas. Trešā, ceturtā paaudze meklē saknes, kuras pārrautas. Viņi pēta novadpētniecības ekspozīcijas, iet runāties ar gados vecākiem cilvēkiem, kuri atceras kaimiņus. Viņi vēlas zināt. Piederība vietai latvietim vienmēr bijusi svarīga. Piederība zemei, tautai. Piebalgai ir īpaša vieta Latvijas kultūrvēsturē, izbraukājuši svešas zemes, cilvēki meklē savu stūrīti. Latvietim mājas nav tur, kur ir labi, viņam mājas ir tur, kur tās ir. Apkārt globalizācija, latvietis meklē savas saknes.
Novada svētkos ikvienam inesietim īpašs brīdis būs pagasta karoga iesvētīšana. Ģerbonis sen jau apstiprināts, bet karoga iesvētīšanu atlikām uz šo īpašo reizi – novada svētkiem. Turpmāk pie Vecpiebalgas muižas pils plīvos Inešu karogs.
Katri Piebalgas novada svētki ir īpaši ar novadpētnieku konferencēm. Tām katra pagasta vēstures entuziasti sagatavo pētījumu par konkrētu tēmu. Mēs izvēlējāmies krogus. Kāpēc krogi? Brāļiem Kaudzītēm ar krogiem ir liela saistība. Viņi bija aktīvi ceļotāji. Krogi viņu laikā bija gan zirgu, gan ceļotāju atpūtas vieta. Ceļotāji vienmēr bijuši interesanti ļaudis. Pie alus kausa cilvēkiem valoda raisās. Reinis Kaudzīte krogos noklausījās teicienus, kurus izmantoja literārajos darbos. Piebalgā krogu bijis daudz. Tiem kādreiz bija cita nozīme nekā šodien. Konferencē paskatīsimies uz krogiem no cita skatu punkta.
Šajos gados vairāki pētījumi iznākuši grāmatās. Diemžēl ne katrreiz to var izdarīt, jo trūkst nepieciešamo līdzekļu. Bet pētījumi glabājas pagastu muzejos, arhīvos, tie kalpo kā izziņas materiāli, informācija, kas noder katram, kas vēlas ko uzzināt par Piebalgu vai stāstīt citiem. Konferencēs novadpētniekiem rodas jaunas idejas, tās ir domu apmaiņa. Ļoti iespējams, nākotnē atkal taps kāds kopīgs vēstures notikumu vai vietu pētījums.
Piebalga ir Piebalga, to nevar sadalīt pa gabaliņam. Novada svētkiem jābūt neatkarīgi no novadu robežām, Piebalga taču paliek. Novada svētki – tā ir skaista, dzīvotspējīga tradīcija. Mēs šodien piebaldzēnu gardibeni nododam Jaunpiebalgai – kaimiņu novadam. Lai nākamgad atkal satiktos novada svētkos! Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri