Saeimas deputāta palīgs
Sestdienas referendumā 40,16% Latvijas balsstiesīgo pilsoņu nobalsoja par to, lai Latvijas Satversmē izdarītu grozījumu, kas tautai dotu tiesības atlaist Saeimu, ja tā slikti kalpo tai. Bet, lai tādas tiesības tiešām iegūtu, „Par” vajadzēja nobalsot vairāk kā pusei Latvijas balsstiesīgo pilsoņu. Vai referendums ir izgāzies?
Tie, kuri drīzā Saeimas atlaišanā redzēja vienīgo izeju, tā varbūt domā un tagad ir izmisumā – kā dzīvot tālāk.
Manuprāt, maksimālās cerības gan nepiepildījās, tomēr netrūkst arī par ko priecāties. 628902 pilsoņu piedalīšanās un 608446 vēlētāju nobalsošana „Par” liecina par būtisku pilsoniskās izpratnes un aktivitātes pieaugumu. Valdošie politiķi tāda rezultāta iespējamībai ilgi nespēja noticēt un tikai pēdējās dienās pirms referenduma sāka saprast draudu nopietnību. Toties jau svētdien, pat negaidot provizorisko rezultātu paziņošanu, politiķi jau runāja, ka vēlētāju griba ir jārespektē un Saeimai Satversme jāgroza. Prezidents pat sasauca Saeimas ārkārtas sēdi, lai rosinātu grozījumu izstrādi.
Tātad runāt par referenduma izgāšanos nav pamata. Kāpēc tomēr netika sasniegts maksimālais mērķis?
Skaidru atbildi neviens nepateiks, bet spriest varam. Vainu, kā parasti, gribas likt uz vienaldzīgajiem. Tomēr šoreiz tādu noteikti bija krietni mazāk nekā citkārt. Domāju, ka visbūtiskāk ietekmēja pesimisti, kuri uz nobalsošanu neaizgāja, jo neuzticējās, ka referendums var izdoties, ka ir jēga piedalīties. Manuprāt, tieši viņi ar savu bezcerību šoreiz ir galvenie vainīgie un turpmāk vairs nav tiesīgi kaut ko pārmest valstij, jo šajā svarīgajā brīdī ir bijuši pašu lamāto politiķu galvenie aizstāvji. Viņi kārtējo reizi ir pierādījuši, cik patiesa ir vācu paruna, ka „Pesimisms ir vienīgie mēsli, uz kā nekas neaug”.
Līdzvainīgi ir arī tie, kas pēdējā brīdī apmulsa no politiķu palaistās dezinformācijas, ka referendums novedīs pie vēl lielākām jukām Latvijā. Pilsonim ir pienākums būt gudram.
Sava daļa vainas ir arī tiem politikāņiem, kuri referendumam pieslējās savtīgas politiskās konjunktūras dēļ un centās to veicināt ar uzbāzīgu reklāmu un Saeimas zākāšanu. Netīri līdzekļi politikā, tāpat kā netīras rokas virtuvē, padarīto dara netīkamu un ļaudis atbiedē, nevis pievelk.
Būtisks cēlonis ir arī tas, ka starp mums ir daudz gan „stiprās rokas” piekritēju, gan bagātības dievinātāju. Viņi uzskata, ka tauta ir nesaprātīgs pūlis, ko nemaz nedrīkst pie varas laist, ka tā ir trūcīga tieši tāpēc, ka neprot saimniekot. Viņuprāt, valstij ir vajadzīgs vadonis, nevis referendumi, un valdīt ir jāļauj bagātajiem, jo viņi ar savu bagātību ir pierādījuši, ka prot saimniekot. Šo uzskatu paudēji nemēdz citos viedokļos ieklausīties (citi taču ir tie dumjie), tāpēc parasti nav pārliecināmi ne ar kādiem argumentiem. Tieši no šīs mūsu sabiedrības daļas diemžēl nāk Latvijas pašreizējās politiskās elites pārstāvju vairākums.
Ko tagad varam gaidīt no valdošās koalīcijas? Klausoties politiskās ziņas, varētu domāt, ka politiķi beidzot ir referenduma dalībniekus sadzirdējuši un tagad nopietni labosies. Saeima steidzīgi un kvalitatīvi izdarīs grozījumus Satversmē un dos tautai to, kas tautai pieder.
Manuprāt, tik skaisti nenotiks. Spriežot pēc pēdējo dienu notikumiem, tiks gatavoti tādi Satversmes grozījumi, kas tautai tiesības atlaist Saeimu gan piešķirs, bet ar neizpildāmiem nosacījumiem. Vienlaicīgi tiks nesamērīgi pastiprināta Valsts prezidenta vara, samazināta prezidenta atkarība no tautas un reizē ar to atvieglotas iespējas viņu ietekmēt ietekmīgajai redzamās varas neredzamajai aizmugurei. Tādējādi aiz demokrātijas izkārtnes nostiprinās tieši centrālo varu.
Kaut nu šis mans paredzējums nepiepildītos! Bet, lai tas tiešām nepiepildītos, mums ir jābūt gudriem, modriem un aktīviem. Savas domas liksim visi kopā, bet domāsim un lemsim katrs pats ar savu galvu.
Komentāri