Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Pazaudētā varas un tautas vienotība

Druva
23:00
22.08.2008
5

SIA „Lido” darbinieks

Divi referendumi vienā mēnesī – tas ir par daudz. Ja tie būtu notikuši vienā reizē, iznākums noteikti būtu citāds. Vēlēšanu komisija izmantoja formālu iemeslu, lai abus referendumus sarīkotu atsevišķi. Tam ir zināms zemteksts. Iespējams, ka par tautas tiesībām atlaist Saeimu vienalga nenobalsotu likumiski nepieciešamais skaits vēlētāju, bet prasībai mainīt Pensiju likumu, manuprāt, noteikti būtu nodrošināts vajadzīgais vēlētāju balsu skaits. Šodien vēl redzēsim, kā būs.

Iepriekšējā referendumā balsu kvorums nesanāca, pateicoties premjerministram I.Godmanim, kura darbības laikā ir samazinājusies varas brutalitāte.

Šodien Latvijā ir relatīvs pamiers starp varu un tautu. To es vērtēju kā Ivara Godmaņa nopelnu. Taču viņš, būdams no partijas, kas ir maz pārstāvēta parlamentā, pie varas atrodas tāpēc, ka oranžais spēks saprot – šobrīd nav labāka kandidāta, kas varētu risināt ekonomisko situāciju, to uzlabot. Nāks vēlēšanas, gan jau I.Godmani dabūs nost, jo Tautas partija nav ne pie valdības, ne Rīgas domes stūres. Taču tās ir divas ietekmīgākās varas pozīcijas. Valsts prezidents gan ir oranžo iebīdīts, bet prezidentam jau nav reālas varas. Viņš vairāk kalpo kā

valsts pārstāvis. Viņš gan tēloja enerģisku rīcību tūlīt pēc referenduma. Bija mēģinājumi stimulēt izmaiņas jautājumā par tautas tiesībām atsaukt Saeimu, bet nav zināms, kā tas attīstīsies.

Pirms 19 gadiem 23. augustā trīs Baltijas valstu iedzīvotāji, sadodoties rokās „Baltijas ceļā”, parādīja fantastisku vienotību. Tagad Baltijas valstu vienotību diez kā vis nejūtam, arī valstiski ļoti svarīgos lēmumos. Kad mūsu prezidente Vaira Vīķe- Freiberga pieņēma ielūgumu un aizbrauca uz kara beigu svinību gadadienu Maskavā, Igaunijas un Lietuvas prezidents palika mājās, un viņiem bija iemesls to darīt. Ko mūsu prezidente ieguva, braukdama uz Maskavu? Neko, ja nu vienīgi pazemojumu. Tagad kara dienās uz Tbilisi aizbrauca Igaunijas un Lietuvas prezidenti, bet mūsu Valdis Zatlers neatrada iespēju no Pekinas aizlidot uz Gruziju, tāpēc Latviju pārstāvēja tikai trešā valsts persona.

Gods Saeimai, ka vismaz pieņēma Gruzijas atbalsta rezolūciju un pietiekami asu, nevis tā kā bezzobaino rezolūciju Igaunijas atbalstam, kad Krievija tai uzbruka. Toreiz rezolūciju laikus nepieņēma tikai tāpēc, ka izskatīšanai Saeimā to iesniedza opozīcija. Noraidīja tik nepieciešamu lietu. Smieklīgi. Ja esmu balsojis par opozīcijas parti-ju, man teikšanas vispār nav.

Izolētības politika ir tik tuvredzīga – noraidot labas domas, ko opozīcija iedod. Nupat Saeimā izskatīja izmaiņas budžetā. Visu, ko opozīcija bija iesniegusi, noraidīja, kaut bija labi priekšlikumi. Tas nerada veselīgu atmosfēru.

Šobrīd jāatrod kaut kas vienojošs, un emocionāli pasākumi, tādi kā iecerētā akcija „Gaismas tilti” nav zemu vērtējami, ja vien tajos tiek ielikta organizatoriska izdoma. Emocijas ir trausla parādība. Tāpēc šonedēļ man svarīgāk bija pabūt Rīgā pasākumos, kas veltīti lielajai valstiskajai brīvlaišanai, 21. augustā atzīmējot Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi