SIA „Lido” darbinieks
Divi referendumi vienā mēnesī – tas ir par daudz. Ja tie būtu notikuši vienā reizē, iznākums noteikti būtu citāds. Vēlēšanu komisija izmantoja formālu iemeslu, lai abus referendumus sarīkotu atsevišķi. Tam ir zināms zemteksts. Iespējams, ka par tautas tiesībām atlaist Saeimu vienalga nenobalsotu likumiski nepieciešamais skaits vēlētāju, bet prasībai mainīt Pensiju likumu, manuprāt, noteikti būtu nodrošināts vajadzīgais vēlētāju balsu skaits. Šodien vēl redzēsim, kā būs.
Iepriekšējā referendumā balsu kvorums nesanāca, pateicoties premjerministram I.Godmanim, kura darbības laikā ir samazinājusies varas brutalitāte.
Šodien Latvijā ir relatīvs pamiers starp varu un tautu. To es vērtēju kā Ivara Godmaņa nopelnu. Taču viņš, būdams no partijas, kas ir maz pārstāvēta parlamentā, pie varas atrodas tāpēc, ka oranžais spēks saprot – šobrīd nav labāka kandidāta, kas varētu risināt ekonomisko situāciju, to uzlabot. Nāks vēlēšanas, gan jau I.Godmani dabūs nost, jo Tautas partija nav ne pie valdības, ne Rīgas domes stūres. Taču tās ir divas ietekmīgākās varas pozīcijas. Valsts prezidents gan ir oranžo iebīdīts, bet prezidentam jau nav reālas varas. Viņš vairāk kalpo kā
valsts pārstāvis. Viņš gan tēloja enerģisku rīcību tūlīt pēc referenduma. Bija mēģinājumi stimulēt izmaiņas jautājumā par tautas tiesībām atsaukt Saeimu, bet nav zināms, kā tas attīstīsies.
Pirms 19 gadiem 23. augustā trīs Baltijas valstu iedzīvotāji, sadodoties rokās „Baltijas ceļā”, parādīja fantastisku vienotību. Tagad Baltijas valstu vienotību diez kā vis nejūtam, arī valstiski ļoti svarīgos lēmumos. Kad mūsu prezidente Vaira Vīķe- Freiberga pieņēma ielūgumu un aizbrauca uz kara beigu svinību gadadienu Maskavā, Igaunijas un Lietuvas prezidents palika mājās, un viņiem bija iemesls to darīt. Ko mūsu prezidente ieguva, braukdama uz Maskavu? Neko, ja nu vienīgi pazemojumu. Tagad kara dienās uz Tbilisi aizbrauca Igaunijas un Lietuvas prezidenti, bet mūsu Valdis Zatlers neatrada iespēju no Pekinas aizlidot uz Gruziju, tāpēc Latviju pārstāvēja tikai trešā valsts persona.
Gods Saeimai, ka vismaz pieņēma Gruzijas atbalsta rezolūciju un pietiekami asu, nevis tā kā bezzobaino rezolūciju Igaunijas atbalstam, kad Krievija tai uzbruka. Toreiz rezolūciju laikus nepieņēma tikai tāpēc, ka izskatīšanai Saeimā to iesniedza opozīcija. Noraidīja tik nepieciešamu lietu. Smieklīgi. Ja esmu balsojis par opozīcijas parti-ju, man teikšanas vispār nav.
Izolētības politika ir tik tuvredzīga – noraidot labas domas, ko opozīcija iedod. Nupat Saeimā izskatīja izmaiņas budžetā. Visu, ko opozīcija bija iesniegusi, noraidīja, kaut bija labi priekšlikumi. Tas nerada veselīgu atmosfēru.
Šobrīd jāatrod kaut kas vienojošs, un emocionāli pasākumi, tādi kā iecerētā akcija „Gaismas tilti” nav zemu vērtējami, ja vien tajos tiek ielikta organizatoriska izdoma. Emocijas ir trausla parādība. Tāpēc šonedēļ man svarīgāk bija pabūt Rīgā pasākumos, kas veltīti lielajai valstiskajai brīvlaišanai, 21. augustā atzīmējot Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri