Ārstniecības personām ir jāziņo policijai par grūtniecēm, kas ir jaunākas par 16 gadiem, uzskata Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, tāpēc tā izteiks priekšlikumu Bērnu un ģimenes lietu ministrijai sagatavot grozījumus Ārstniecības likumā, nosakot pienākumu ārstniecības personām ziņot policijai par tām nepilngadīgajām grūtniecēm, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 161.pantā noteikto
par dzimumsakariem ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu un kura ir materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā, un ja šo nodarījumu izdarījusi pilngadīga persona, vainīgā persona saucama pie kriminālatbildības.
“Druva” centās noskaidrot, kā iespējamos grozījumus likumā vērtē speciālisti.
Reproduktīvās veselības centra ginekoloģe Ilze Kornete: “Manā praksē ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad esmu kontaktējusies ar tiesībsargājošajiem orgāniem. Katra situācija ir atšķirīga un atšķirīgi tā jāvērtē, bet ierasti tas beidzās ar to, ka meitene dzemdēja bērnu un uzrakstīja paskaidrojumu, ka viss noticis labprātīgi. Manu acu priekšā tiešām ir vairāki šādi Romeo un Džuljetas stāsti. Pāri dzīvo kopā vēl šobrīd. Vecāki ir palīdzējuši izaudzināt bērniņu, abi izskolojušies, izstudējuši un ir laimīgs pāris. Tā toreiz, izrādās, bijusi viņu lielā loze un, iespējams, ar Ministru kabineta noteikumiem mēs visu būtu tikai sabojājuši.
Kad vajadzīgi kabineta noteikumi? Vienīgi, ja bijusi varmācība. Pret to vajadzētu absolūti strikti vērsties, sodiem vajadzētu būt daudz stingrākiem, bargākiem, ja varmācība pierādīta. Taču atkal zinām, ka process, lai pierādītu, ka bijusi varmācība, pats ir varmācīgs. Tas MK noteikumos būtu jāatvieglo. Tad, iespējams, būtu daudz vairāk pamatoto sūdzību lietu un varmākām būtu tiešāki sodi.
Pie manis uzskaitē pašlaik ir četras 17 gadus vecas grūtnieces. Un varu teikt, ka grūtniecība 16 gados ir reti. Meitenes ir gana izglītotas dzimumdzīves lietās un kontracepcijas jautājumos. Latvijā ir pieejami ļoti labi un kvalitatīvi kontracepcijas līdzekļi. Man liekas, ka valsts atkal ne pašu svarīgāko ir uzņēmusies par prioritāti, jo ne reproduktīvā veselība, ne bērnu un pusaudžu ginekoloģija par tādu nav nosaukta. Ar likuma grozījumiem mēs neiespaidosim to, kad meitenes uzsāks dzīvot dzimumdzīvi. Labāk būtu satraukušies par to, kur atrast līdzekļus, lai dzemdes kakla vēža vakcīnu varētu apmaksāt par valsts programmas līdzekļiem. Vajag darīt vērtīgākas lietas- ieguldīt pusaudžu, jauniešu veselības izglītībā. Citās attīstītās valstīs ir valsts apmaksāta kontracepcija pusaudžiem un jauniešiem. Vēl es uzskatu, ka pusaudžiem ginekologs varēja būt brīvāk pieejams, piemēram, bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Ģimenes ārstu pozīcija ir tāda, ka viņi ir spējīgi tikt galā ar meitenes jautājumiem, var ieteikt arī kontracepciju. Viņiem liekas, ka vislabāk zina visu par ģimeni- omi, mammu un meitu, bet meitene jau varbūt tieši šādu pieeju nevēlas. Meitenes baidās no konfidencialitātes trūkuma un tāpēc pie ārsta iet nelabprāt. Nosūtījums pie speciālista ir apgrūtinājums. Taču te atkal nav vērts diskutēt un lauzt šķēpus, tāda kārtība valstī ir pieņemta.
Pirms četriem, pieciem gadiem tika pārtrauktas pusaudžu profilaktiskās ginekoloģiskās apskates. Tā bija uzspiesta lieta, bet bija arī tajā kāds labums. Ja tagad 15 gadus vecas meitenes noteikti zina, kas ir frizieris, kosmetologs un solārijs, tad ne visas zina, kāpēc jāaiziet pie ginekologa. Ne visas mammas to paskaidro, iesaka. Un vēl būtiski, ka profilaktisko apskašu laikā atklājām daudzas patoloģijas jau jaunām meitenēm, bija savlaicīga diagnostika. Lai šo kārtību atjaunotu, nepieciešama ne tikai vēlme, bet līdzekļi, tāpēc atkal nav nozīme runām.
Veikto abortu skaits pret jaundzimušo skaitu joprojām ir augsts, bet abortus vairāk izdara pieaugušas sievietes. Varu droši teikt, ka no mana kabineta pēdējo piecu gadu laikā nav izgājusi neviena jauna meitene, lai kopā ar mammu dotos pie cita ginekologa vai uz stacionāru, kur izdarīs abortu.
Ministru kabinets veido jaunus noteikumus, bet ar to mēs nesamazināsim agrīnas dzimumdzīves uzsākšanu. Tas var nākt ar ģimeni, audzināšanu, vērtībām, kas, kā zināms, mums mēdz būt šķības. 15 gadi nav vecums, lai novilktu strīpu- biju maza, esmu liela. Ar MK noteikumiem nevar ierobežot agrīnas dzimumdzīves uzsākšanu, ja meitene to dara ar prieku un labprātīgi. Ja meitene pieņem 15, 16 gados lēmumu, ka vēlas būt liela, tad viņa uzņemas atbildību arī par sekām. Protams, kā speciāliste varu teikt, ka šajā vecumā meitene nav ne psiholoģiski, ne fizioloģiski nobriedusi, bet mēs dzīvojam tādā pasaulē un tādā valstī, kāda tā ir.
Mēs varam izrādīt savas emocijas par lietām, bet neko būtiski mainīt mēs nevaram.”
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija paskaidro, ka jau 2007. gadā Ministru kabinets Saeimā iesniedza Bērnu un ģimenes lietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, kas paredzēja, ka ārstniecības iestāde, kura ir nodrošinājusi dzemdību palīdzību un iestādes personālam pastāv aizdomas, ka jaundzimušajam netiks nodrošināta pilnvērtīga aprūpe ģimenē, par bērna dzimšanu nekavējoties jāinformē mātes uzrādītās dzīvesvietas bāriņtiesa, norādot aizdomu rašanās pamatu. Minētie likuma grozījumi attiecināmi ne tikai uz jaundzimušo bērnu mātēm, kuras ir nepilngadīgas, bet arī visām pārējām sievietēm, kuras dzemdējušas bērnu. Tomēr likumprojekts pēc izskatīšanas atbildīgajā komisijā tika atdots Ministru kabinetam pārstrādāšanai. VBTAI rosinās Bērnu un ģimenes lietu ministriju risināt jautājumu par Ministru kabinetā iesniegtā likumprojekta atkārtotu virzīšanu iesniegšanai Saeimā. Vienlaikus inspekcija izteiks priekšlikumu ministrijai papildināt minētos likuma grozījumus ar normu, kas paredzētu pienākumu ārstniecības personām ziņot policijai par tām nepilngadīgajām grūtniecēm, kuras nav sasniegušas 16 gadu vecumu. Sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri