DA Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknis, Latvijas Jaunatnes padomes brīvprātīgais
Pašreizējās ekonomiskās, sociālās un politiskās tendences pasaulē un tepat pie mums liecina, ka Eiropas nākotne aizvien vairāk būs atkarīga no tā, vai spēs izveidot un attīstīt tādu sabiedrību, kas ir gatava nākotnes izaicinājumiem.
Ik uz soļa tie ir jāprot prognozēt un risināt mierīgā un ilgspējīgā veidā. Ne vienmēr tas izdodas, jo sabiedrībai trūkst pieredzes un zināšanu. Jaunieši, kuri šobrīd mācās un studē, izjūt saikni starp iegūtajām zināšanām un izaicinājumiem, kas valda pasaulē, kurā tiem būs jāturpina sava profesionālā un personiskā attīstība. Ne vienmēr iegūtās mācību iestādēs zināšanas ir adekvātas – izmaiņas sabiedrībā ir straujākas. Tomēr mums ir iespēja paust savu iniciatīvu un idejas pārmaiņām izglītības sistēmā, kādas būtu nepieciešamas tepat Latvijā un Eiropā. Laikā, kad Eiropas Savienības prezidējošā valsts ir Francija, vairāki tūkstoši jauniešu no 27 ES dalībvalstīm šovasar piedalījās diskusijās savā mītnes valstī un izstrādāja ieteikumus ES institūcijām par to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībai. Man bija tā iespēja piedalīties Latvijas darba grupā, ko organizēja Latvijas Jaunatnes padome un Nākotnes izglītības centrs. Diskusijā 25 jaunieši no Latvijas, tai skaitā arī no Cēsu rajona, sagatavoja 18 rekomendācijas par jauno zinātnieku, enerģētikas un izglītības nākotni Eiropas Savienībā.
Esam pārliecināti, ka ilgspējīgas zināšanas ir pamatā tam, lai ražotu produktus un valsts ekonomiski veiksmīgi funkcionētu. Īpaši tas attiecas uz Latviju, kurai nav ievērojamu dabas resursu, kas spētu nodrošināt tādu patstāvīgu attīstību kā, piemēram, Norvēģijai. Toties mūsu galvenais potenciāls ir cilvēkresursos. Galvenais ir spēt šos cilvēkus noturēt Latvijā un veidot vidi, kas būtu labvēlīga, lai cilvēki šeit vēlētos mācīties, apmainīties ar zināšanām un veicināt attīstību ar savu intelektuālo potenciālu. Zināšanu sabiedrība šobrīd vēl nav tāda, kādu mēs, jaunieši, to gribētu redzēt. Latvijas jauniešu izstrādāto rekomendāciju galvenā vīzija par Eiropas nākotni ir radīt vidi, kas ļautu ikvienam sabiedrības loceklim nemitīgi pilnveidoties un attīstīt prasmi radoši izmantot zināšanas un informāciju praksē (starp citu, 2009. gads ir radošuma un inovāciju gads Eiropā). Lai to sasniegtu, jaunieši iesaka visos izglītības līmeņos iekļaut vides, enerģētikas un ilgspējīgas attīstības jautājumus. Uz zināšanām balstīta sabiedrība nebalstās tikai uz jaunākajām tehnoloģijām un zinātniskajiem sasniegumiem, kaut arī tie ir daļa no tās. Būtiski ir palielināt dažādu prasmju apgūšanu un attīstīšanu, tādējādi veidojot par vidi atbildīgu sabiedrību un pozitīvāku attieksmi pret izglītošanos. Tāpat arī jaunieši uzskata, ka nepieciešamas izlīdzināt atšķirības starp ES dalībvalstīm izglītības pieejamībā un kvalitātē. Kaut arī tēma „ Uz zināšanām balstīta sabiedrība” ir diskusijas centrā, mēs spriedām arī par tādiem globāliem jautājumiem kā klimata izmaiņas, enerģētika, izglītības kvalitāte un studējošo izaicinājumi Latvijā un Eiropā. Kopā ar pieciem diskusiju dalībniekiem, kuru vidū ir arī RTU studente Agate Širina no Raunas, oktobra beigās dosimies uz Franciju, lai kopā ar 500 jauniešiem no visas ES sagatavotu kopējas rekomendācijas. Tās tālāk iesniegs ES institūcijām. Darba grupās sagatavotās rekomendācijas plānots iesniegt arī Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī Vides, Ekonomikas un Ārlietu ministrijai. Ceram, ka šīs iniciatīvas palīdzēt veidot labāku izglītības sistēmu Latvijā un Eiropā. Mēs ticam, ka dažādi skatupunkti un viedokļi starp jauniešiem Eiropā palīdzēs analizēt nākotnes tendences un pašiem būt tiem, kas īsteno šīs rekomendācijas dzīvē.
Komentāri