Brīdinājuma streiks un pikets ir veids, kā mediķi 26. septembrī centīsies pievērst atbildīgās ministrijas un valdības uzmanību pildīt solījumu paaugstināt darba samaksu atbilstoši aprēķiniem, kāda ir vidējā alga Latvijā tautsaimniecībā strādājošajiem. Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības streika prasībās, kas uzrakstītas Veselības ministrijas adresē, ir arī atgādinājums, ka algu pieaugumam jābūt proporcionālam, ievērojot tautsaimniecības vidējās algas tendences, palielinājumam jāseko no 2009. līdz pat 2014. gadam.
Sarunā ar “Druvu” Cēsu rajona veselības aprūpē strādājošo arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Stanne sacīja: “Ja dienās līdz 26. septembrim ministrija mūs sapratīs un valdība ministrijas viedoklī ieklausīsies, tad varbūt streiku atcels. Kas lai zina, jo dzīvē visādi gadās.” Tagad droši var teikt, ka ne streiks, ne pikets, ne pirms pāris dienām uzklausītais viedoklis aktualitāti nezaudēs, jo aizvakar valdība paziņoja, ka algu pielikums sekos vien skolotājiem, jo tas bijis atrunāts budžetā, bet mediķiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, kultūras darbiniekiem un ierēdniecībai būs jāiztiek ar tādu pašu maka biezumu kā līdz šim.
Valda Stanne: “Piekrītu izteikt viedokli par plānoto streika dienu un piketu tāpēc, ka ir būtiski situāciju skaidrot sabiedrībai. Mediķi jau cīnās ne tikai par darba samaksu, bet ir jāierauga arī skaitļi. Tepat kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā – veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp sistēmā strādājošo algai, no iekšzemes kopprodukta atvēl gandrīz sešus procentus finanšu, pie mums vien 3,85 procentus. Pacienti taču arī nevar neievērot, ka mediķu kolektīvi strauji noveco, jauni mediķi vietā nenāk. Un par šādu algu neviens jauns cilvēks šo darbu nenāks un nedarīs – tik ilgstoši nemācīsies un šādu atbildību neuzņemsies. Un te nonākam līdz darba samaksai. Mums ir kauns, ka ārsts par vienu darba slodzi saņem 450 latus uz papīra. Un no tā, cik valsts samaksā ārstam, ir atkarīgs, cik nopelna vidējais un jaunākais medicīniskais personāls. Māsas saņem 60 procentus no ārsta slodzes samaksas, jaunākais medicīniskais personāls – 40.
Mēs zinām cilvēku attieksmi, ka ārsti pelna daudz. Jā, daži pelna arī mēneša algu, kas rakstāma ar četriem cipariem, bet ne jau visi. Un ne jau strādājot normālas darba stundas, tādu algu var saņemt. Ārsti strādā divās, trīs vietās, lai nodrošinātu ģimeni, skolotu bērnus. Kādas iespējamas sekas? Viena lieta, ka ir ārsti, kas pelna un vairs nezina un nesaprot, kā jūtas tie, kas nespēj tik labi nopelnīt. Mediķu sabiedrība, kas pakļauta nebeidzamām reformām, arī no iekšpuses ir sašķelta, bet pacientiem svarīgāk – vai pārstrādājies ārsts vēl ir labs ārsts? Zūd mediķu darba kvalitāte. Un pacientiem nepatīk ārsta attieksme – nepaskaidroja, nepasmaidīja. Tas viss tāpēc, ka valsts nesamaksā pieņemamu algu par vienu darba slodzi.
Un mediķu arvien vairāk trūkst. Gados jaunākie aiziet un sameklē labāk apmaksātu darbu, bet palicējiem ir vēl jāpiesedz stacionārā trūkstošais speciālists. Kāds ir darba grafiks? Sarežģīts. Un slodze
par lielu. Katram cilvēkam, ne tikai mediķim, arī izglītībā strādājošam ir savs un tikai viņam zināms izturības līmenis – var darīt un vairs diemžēl nevar.
26. septembrī būs brīdinājuma streiks, kurā piedalīsies ambulatorajā aprūpē strādājošie, strādās slimnīcas, neatliekamā palīdzība. Ja valdība neieklausīsies mūsu prasībās un kaut solīti nepanāks pretim, tad nozarē esam pārrunājuši – streikosim kaut nedēļu. Paliks un pacientus apkalpos privāti praktizējošie speciālisti, ģimenes ārsti, kuri neatbalstīs streiku.
Vai veselības aprūpē strādājošie tā drīkst rīkoties? Ir pieredze no citām valstīm. Maijā trīs nedēļas streikoja un cīnījās par algu pielikumu Zviedrijas stacionāru medicīnas māsas. Streikoja, kamēr darba samaksu valdība paaugstināja. Man liekas, ka Latvijas valdība gribētu, lai neprotestējam, lai nolaižam rokas, bet tā nedrīkst. Ir arī mums apātiski kolēģi, kuri saka – nav jēgas, bet mēs uzsveram, ka savas intereses ir jāaizstāv.
Tāpēc 26. septembrī arodbiedrība rūpīgi plāno streika dienu un lūdz iedzīvotājus būt saprotošiem, neplānot mediķu apmeklēšanu, izmeklējumus. Cēsīs nestrādās veselības aprūpes centrs jeb bijusī poliklīnika. Darbosies tikai traumu punkts, jo akūtā negadījumā ir jāpalīdz, un strādās acu veselības kabineta speciālisti, apkalpojot pacientus, ja gadījusies acu trauma. Ģimenes ārsti var piedalīties vai nepiedalīties streikā, tā ir viņu izvēle. Kā teicu – stacionārs un neatliekamā palīdzība strādās. Daži Cēsu mediķi 26. septembrī arī dosies uz Rīgu, lai piedalītos piketā pie Saeimas.”
Sagatavojusi Ilze Kalniņa
Komentāri