Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Mūsu bagātība – kultūras mantojums

Druva
23:00
11.09.2008
26

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Vidzemes biroja vadītāja

Par kultūras mantojumu runājam ikdienā. Lepojamies ar dažādiem objektiem, kurus mums atstājušas iepriekšējās paaudzes. Ik gadu septembra otrajās brīvdienās notiek Eiropas kultūras mantojuma dienas. Tā ir reize, kad popularizēt kultūras mantojumu, padarīt atsevišķus kultūras pieminekļus

sabiedrībai pieejamākus, jo ne ikdienā cilvēkiem ir laiks, gan arī atsevišķi objekti ne vienmēr atvērti.

Laika gaitā šīs dienas bijušas veltītas ievērojamiem arheoloģijas, arhitektūras, mākslas, pilsētbūvniecības, industriālajiem un vēstures pieminekļiem. Iepriekšējos gados vairāk tika akcentēta kultūrvēsturiskā objekta piederība kādam Latvijas vēsturē īpaši nozīmīgam periodam vai izcelta tā mākslinieciskā vērtība, estētiskā kvalitāte, funkcionālā nozīme vai arī autentiskuma saglabātības pakāpe.

Šī rudens Eiropas kultūras mantojuma dienu laikā uzmanības centrā būs gan cilvēka radītie objekti, kuri sabiedrības priekšstatos ne vienmēr tiek saistīti ar kultūras mantojumu, gan arī dabas pieminekļi, kam to savdabības dēļ ir īpaša vieta ne tikai tūrisma jomā, bet arī Latvijas literatūrā un mākslā. Īpaša vērība šogad tiks pievērsta dažādu politisko lielvaru atstātajam militārajam mantojumam Latvijas teritorijā.

Cilvēki Latvijā aicināti apskatīt vairāk nekā pussimts netradicionālā kultūras mantojuma objektu. Mūsu rajonā izvēlēti – Līgatnes bunkurs, kurā kara gadījumā slēptos Latvijas PSR valdība, un pārceltuve, kā arī Turku kapi Cēsīs. Ir būtiski tos apskatīt, lai ne tikai priecātos par to unikalitāti, bet arī pārliecinātos, ka tie jāsaglabā, jānodod nākamajām paaudzēm. Līgatnes bunkurs, šķiet, atspoguļo nesenu vēsturi, bet jaunajai paaudzei tā ir kā vecāku izdomāta pasaciņa. Un te nu viņi var pārliecināties, ka

tā bija īstenība. Līgatnes pārceltuve – otras tādas nav, tāpat kā Turku kapi. Bijām mantojuma dienās vēl ieteikuši vērst uzmanību arī uz viduslaiku nocietinājumu skansti Cēsīs, Valmieras ielā. To šoreiz mantojuma dienu īpašo objektu sarakstā neiekļāva.

Sabiedrībai pamazām mainās attieksme pret kultūras pieminekļiem. Ja kādreiz īpašniekiem bija nelabvēlīga attieksme pret pieminekļu aizsardzības inspektoriem, kuri grib dot padomu, tagad lielākoties strādājam kopā. Pamazām cilvēki sāk saprast, ka jaunās vērtības – plastikāta logi, dēlīši – nebūt nav vērtības. Tas laiks jāpārdzīvo, tāpat kā mode apģērbā mainās, mainās arī attieksme pret lietām. Diemžēl modernie materiāli, kas liekas ērti kopjami, savā ziņā sagrauj kultūras mantojumu. Ar plastikāta logiem telpas neelpo, kļūst mitras, un ar laiku ēka aiziet bojā. Kultūras pieminekļu īpašnieki pārliecinājušies, ka svarīgāk saglabāt oriģinālos mūrus, koka detaļas, bet, ja ko maina, tad izmanto autentiskus materiālus. Koka loga vietā neliek plastikāta.

Pēdējos gados mainījusies arī attieksme pret arheoloģijas pieminekļiem, kuru Latvijā nav maz. ”Manā zemes gabalā ir senkapi, kapu kalniņš,” īpašnieki saka ar lepnumu un pauž pārliecību, ka tos saglabās. Vēl nesen netrūka sašutušo: ”Kā varat aizliegt man saimniekot paša zemē, neapstrādāt tīrumu?”

Patīkami, ka sakrālajos objektos restaurē mākslas priekšmetus. Draudzes locekļi par to lepojas un atzīst, ka aizvien vairāk par tiem interesējas tūristi.

Kultūras objekti aizvien vairāk tiek iekļauti ekskursantu maršrutos. Ir prieks redzēt skolēnus, kuri ieinteresēti klausās par vēsturi, uzzina, kas noticis tuvākā apkārtnē. No tā veidojas viņu attieksme pret senču atstāto mantojumu. Ja ir ieaudzināta cieņa pret šo mantojumu, tad bērns nākotnē nepostīs vecu ēku, nelauzīs rokturi vecās durvīs, ja vajadzēs, par to rūpēsies.

Savā ziņā valsts īpašniekam uzliek slogu – saglabāt īpašumu kā kultūras mantojumu. Bet par to jābūt lepnam, jo ne katram ir tāda vērtība. Protams, ir situācijas, kad ar īpašniekiem par kultūras pieminekļa apsaimniekošanu un izmantošanu grūti runāt, jo viņiem citas intereses. Sevišķi ar tiem, kuri pērk un pārdod Latvijā skaistas vietas. Ne viens vien kultūras piemineklis kā ieguldījums nekustamajā īpašumā tiek pirkts un pārdots, par to neviens nerūpējas, tas pamazām brūk. Ar šiem īpašniekiem runājam, rakstām vēstules. Ja nelīdz, sastādām administratīvo pārkāpumu protokolu, ka īpašums netiek uzturēts, kā paredz likums. Pēdējā laikā vērojama tendence, – cilvēki apdomājas, sāk kaut ko darīt, laikam jau negribas iekļūt sodu reģistros. Divi, trīs procenti īpašnieku ir tādi, kuri teikto nedzird, pret viņiem jārīkojas skarbāk. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka pieminekļu aizsardzības inspekcija nav

iestāde, kuras darbinieki skrien sodīt, gribam palīdzēt, dot padomu.

Cēsīs problēmas saglabāt kultūras mantojumu ir veco namu īpašniekiem, kam trūkst līdzekļu. Kaut neliels valsts finansējums katram kultūras pieminekļa īpašniekam ir pieejams. Ar mazumiņu, ja vēlas, var kaut ko izdarīt. Ja ir daudz naudas un nav izpratnes, tad arī rezultāta nebūs. Raizes sagādā arī īpašumi, kas iet no rokas rokā. Kārtīga saimnieka tiem nav. Diemžēl rajonā ir vairāki tādi objekti. Par tiem sāp sirds gan speciālistiem, gan tiem, kuri dzīvo kaimiņos. Lielstraupes zirgu pasts ar katru dienu brūk. Tas ir izdemolēts, pamazām tiek laupīti jumta kārniņi. Viss, ko varēja aiznest, jau aiznests. Īpašums ik dienu zaudē vērtību, bet īpašnieks par to nerūpējas. Žēl, ka tā aiziet bojā kultūras piemineklis. Likums paredz, ka tiesas ceļā īpašniekam var atsavināt kultūras pieminekli, ja viņš par to nerūpējas.

Sabiedrība Latvijā ir materiāli noslāņojusies. Tie, kuri cīnās ar materiālām grūtībām, dzīvo ar aizvainojumu, neticību pret visu, kas notiek apkārt. Un tad ierodas kāds, kurš var atļauties atjaunot kādu vecu ēku. Kaut sabiedrības labā! Viņam netic. Bagātais ir slikts, jo kaut ko dara. Tas ir paradokss, bet diemžēl tāda attieksme veidojas ne reizi vien. Cilvēkam, kurš vēlas savu īpašumu sakārtot,

jāturas pretī sabiedrības negatīvismam. Un tā kā lielākoties atjaunot vecās ēkas vietējie nespēj, jaunajam īpašniekam vēl arī jāizjūt attieksme kā pret svešo. Atjaunotie objekti ar retiem izņēmumiem ir atvērti sabiedrībai, vai nu tur ierīkota viesnīca, viesu māja vai muzejs, vai tie kalpo kā apskates objekti. Tie, kuri atjaunojuši kultūras pieminekli, lepojas, ka kādu pērli pasargājuši no bojāejas. Arī mums jālepojas ar šiem cilvēkiem, viņi jāciena, jo nodod nākamajām paaudzēm vērtības, kuras mums atstājuši senči. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
7

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
8

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
6
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
6
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
5
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi