bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs
Tā tautas vienotība, kādu piedzīvojām Latvijas Tautas frontē, nekad latviešu tautas vēsturē nav bijusi, arī pirmās Atmodas laikā ne, arī strēlnieku laikos ne. Mēs panācām milzīgu visas tautas iesaistīšanos sabiedriskajā cīņā par valstisko neatkarību, valsts demokratizāciju, par savu kultūras vērtību atgūšanu. Tolaik bija ap 250 tūkstošiem Tautas frontes biedru, ap pusmiljons cilvēku lielas manifestācijas. Latvijā nav eksistējusi neviena cita organizācija, kura spētu ko tādu izdarīt. Tāpēc LTF vēsturei stāstos un atmiņās ir jānogulsnējas mūsu gēnos, saglabājot to, ko laiks pirms 20 gadiem mums ir devis. Tas bija spītības, pretošanās, nepadošanās un lepnuma gēns. Lepnuma, kura mums ļoti bieži pietrūkst. Tautas frontes laikā šo lepnumu parādījām.
Nevajadzētu sūroties par šiem laikiem. Tautas fronte jau nav vainīga, ka viens otrs no mums, viens otrs, kas toreiz nebija starp mums, šodien nelietīgi izmanto tautas doto uzticību, tautas lētticību. Tautas frontes laikā tādas lietas nenotika. Atceros fotogrāfiju ar milzīgu kaudzi naudas un to, kā Tautas frontē skaita cilvēku saziedoto naudu. Šodien tādai naudai apkārt sēdētu KNAB, prokuratūra, drošības policija, valsts kontrole un tomēr nebūtu garantija, ka kaut kas nenozustu. Toreiz bija pilnīga uzticība, un es varu galvot, ka neviens rublis nenozuda no tautas saziedotās naudas. Lai atkal būtu tāda attieksme, uz to mums vēl ir jāiet. Es ticu, ka līdz tādai nākotnei nekļūsim.
Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļas dibināšanas 20. gadskārtas sarīkojumā man jautāja, kāpēc neesmu ieradies džemperī ar auseklīšiem, kādu visi redzēja man mugurā Tautas frontes laikā. Zigmunds Skujiņš nesen man teica: „To džemperi tu nevari vilkt, jo tad visiem liksies, ka karš ir sācies, jo esi uzvilcis formu.” Uzskatu, ka tā tiešām bija forma. Toreizējais Augstākās padomes deputāts Imants Ziedonis krievu pulkvežiem, kas bijuši neizpratnē, tā arī esot paskaidrojis, ka džemperis ir mūsu ģenerāļa forma. Džemperi esmu atdevis Aizkraukles muzejam, bet varbūt kādu reizi šis džemperis vēl būs vajadzīgs. Tad nāksies to vilkt. Pagaidām džemperis simbolizē Tautas frontes siltumu un spēku.
Gribu pateikties par ļoti nozīmīgu darbu, ko Cēsu nodaļa darīja. Cēsis bija visdrošākā, visvairāk savējo nodaļa. Labi, ka Cēsīs bija vismazāk pretspēku pretestības. Mums Rīgā likās, ka Cēsīs ir kā Dieva ausī. Tāpēc arī 1988. gadā, kad nodibinājās Baltijas padome – trīs Baltijas kustību līderu rezidējoša organizācija – mēs nolēmām, ka līdz neatkarības atjaunošanai satiksimies tikai ārpus galvaspilsētām. Igaunijā tā bija Pērnava, Lietuvā Paņeveža, Latvijā – Cēsis. Paldies, ka jūs uzņēmāt Baltijas valstu līderus, tas notika dziļā slepenībā. Cēsīs mēs parakstījām un apspriedām Igaunijas rosināto „Baltijas ceļa” aicinājumu, noslīpējām finanses „Baltijas ceļa” programmā. Tā ka Cēsis var saukt arī par „Baltijas ceļa” galvaspilsētu. Saglabājiet lepnumu par to! Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri