Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Vairāk lepnuma par sevi

Druva
23:00
12.09.2008
16

bijušais Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs

Tā tautas vienotība, kādu piedzīvojām Latvijas Tautas frontē, nekad latviešu tautas vēsturē nav bijusi, arī pirmās Atmodas laikā ne, arī strēlnieku laikos ne. Mēs panācām milzīgu visas tautas iesaistīšanos sabiedriskajā cīņā par valstisko neatkarību, valsts demokratizāciju, par savu kultūras vērtību atgūšanu. Tolaik bija ap 250 tūkstošiem Tautas frontes biedru, ap pusmiljons cilvēku lielas manifestācijas. Latvijā nav eksistējusi neviena cita organizācija, kura spētu ko tādu izdarīt. Tāpēc LTF vēsturei stāstos un atmiņās ir jānogulsnējas mūsu gēnos, saglabājot to, ko laiks pirms 20 gadiem mums ir devis. Tas bija spītības, pretošanās, nepadošanās un lepnuma gēns. Lepnuma, kura mums ļoti bieži pietrūkst. Tautas frontes laikā šo lepnumu parādījām.

Nevajadzētu sūroties par šiem laikiem. Tautas fronte jau nav vainīga, ka viens otrs no mums, viens otrs, kas toreiz nebija starp mums, šodien nelietīgi izmanto tautas doto uzticību, tautas lētticību. Tautas frontes laikā tādas lietas nenotika. Atceros fotogrāfiju ar milzīgu kaudzi naudas un to, kā Tautas frontē skaita cilvēku saziedoto naudu. Šodien tādai naudai apkārt sēdētu KNAB, prokuratūra, drošības policija, valsts kontrole un tomēr nebūtu garantija, ka kaut kas nenozustu. Toreiz bija pilnīga uzticība, un es varu galvot, ka neviens rublis nenozuda no tautas saziedotās naudas. Lai atkal būtu tāda attieksme, uz to mums vēl ir jāiet. Es ticu, ka līdz tādai nākotnei nekļūsim.

Latvijas Tautas frontes Cēsu nodaļas dibināšanas 20. gadskārtas sarīkojumā man jautāja, kāpēc neesmu ieradies džemperī ar auseklīšiem, kādu visi redzēja man mugurā Tautas frontes laikā. Zigmunds Skujiņš nesen man teica: „To džemperi tu nevari vilkt, jo tad visiem liksies, ka karš ir sācies, jo esi uzvilcis formu.” Uzskatu, ka tā tiešām bija forma. Toreizējais Augstākās padomes deputāts Imants Ziedonis krievu pulkvežiem, kas bijuši neizpratnē, tā arī esot paskaidrojis, ka džemperis ir mūsu ģenerāļa forma. Džemperi esmu atdevis Aizkraukles muzejam, bet varbūt kādu reizi šis džemperis vēl būs vajadzīgs. Tad nāksies to vilkt. Pagaidām džemperis simbolizē Tautas frontes siltumu un spēku.

Gribu pateikties par ļoti nozīmīgu darbu, ko Cēsu nodaļa darīja. Cēsis bija visdrošākā, visvairāk savējo nodaļa. Labi, ka Cēsīs bija vismazāk pretspēku pretestības. Mums Rīgā likās, ka Cēsīs ir kā Dieva ausī. Tāpēc arī 1988. gadā, kad nodibinājās Baltijas padome – trīs Baltijas kustību līderu rezidējoša organizācija – mēs nolēmām, ka līdz neatkarības atjaunošanai satiksimies tikai ārpus galvaspilsētām. Igaunijā tā bija Pērnava, Lietuvā Paņeveža, Latvijā – Cēsis. Paldies, ka jūs uzņēmāt Baltijas valstu līderus, tas notika dziļā slepenībā. Cēsīs mēs parakstījām un apspriedām Igaunijas rosināto „Baltijas ceļa” aicinājumu, noslīpējām finanses „Baltijas ceļa” programmā. Tā ka Cēsis var saukt arī par „Baltijas ceļa” galvaspilsētu. Saglabājiet lepnumu par to! Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
19

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi