Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Kārtējo reizi jāsavelk jostas

Druva
23:00
15.09.2008
4

Valdības lēmums, ka ekonomiskās situācijas dēļ algas valsts sektorā strādājošajiem nepalielinās, ir kārtējā nepatīkamā ziņa laikā, kad ekonomiskie spaidi jo vairāk liek par sevi manīt. Vismaz sākotnējā variantā tika paredzēts algas iesaldēt visiem bez izņēmuma, līdz ar to „jostu savilkšanas politika” ir plānota tikpat skarba kā agrāk.

Aicinājumus par stingro jostas savilkšanu esam dzirdējuši nu jau gadu desmitiem. Parasti šādi aicinājumi tiek izteikti, kad redzams — galus kopā savilkt nebūs viegli un ir jādomā, uz kā rēķina veikt budžeta optimizāciju. Mēs gan neesam redzējuši vispusīgu taupības politiku jomās, kur naudu nudien var taupīt, toties esam manījuši, kā nauda tiek atņemta tiem, no kā visvieglāk ir atņemt. Šīs pieredzes dēļ katrs jaunais aicinājums uz taupīšanu tiek uztverts ar aizvien lielāku ironiju. Daļēji to rādīja arī tas, cik viegli folklorizējās iepriekšējā premjerministra Aigara Kalvīša solījums par septiņiem treknajiem gadiem — realitātē tie beidzās kaut kur pusceļā ar pēdējos desmit gados augstāko inflāciju.

Vienā brīdī jostas savilkām tik cieši, ka bezdeficīta budžets sanāca. Tiesa, tikai uz papīra, jo izrādījās, ka prognozes par ekonomikas situāciju un plānotajiem ieņēmumiem ir bijušas pārlieku saulainas. Un, lai varētu runāt par nākamo bezdeficīta budžetu, nākas meklēt, kur dabūt naudu un uz kā rēķina to ietaupīt. Situācijā, kad daudziem Latvijas iedzīvotājiem ar savu maciņu nāksies izjust taupības režīma jauno pakāpi, ideja par bezdeficīta budžetu daudziem vairs nemaz nešķiet tik pievilcīga. Mēs tagad varētu plaši diskutēt, kas ir labāk — ekonomēt un badoties tagad, vai aizņemties cerībā, ka nākotnē dzīvosim labāk un varēsim atdot naudu, kas palienēta budžeta lāpīšanai. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs uzsver, ka svarīgs ir bezdeficīta budžets, taču atradīsies ne mazums ekonomikas speciālistu, kas neiebildīs pret viena, divu, trīs procentu deficītu.

Brīžos, kad esam nonākuši naudas trūkumā, sākas strīdi par to, kam atstāt un kam atņemt solīto naudu. Tādos gadījumos atskan pa kādam viedoklim, kas norāda uz līdzekļu šķērdēšanu dažādās jomās. Piemēram, jau pieminētais I. Rimševičs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Latvijā ir visdārgākā valsts pārvalde Baltijas valstīs, bet savukārt Eiropas Savienības mērogā vēl izšķērdīgāka ir tikai Kipra. Vislētākā ir Igaunija. Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane šos paziņojumus nekavējoties centās atspēkot, norādot, ka skaitīšana un salīdzināšana nav bijusi korekta, pierādīt pretējo viņa tā arī nespēja.

Gribētos sagaidīt, lai šādos finanšu trūkuma apstākļos valsts tuvumā būtu kāds, kas spētu strādāt šajā virzienā, proti, galus savilkt kopā uz valsts pārvaldes izmaksu samazinājuma rēķina. Tas, protams, ir ļoti grūti. To parāda kaut vai

fakts, ka vairāk nekā desmit gadus neesam spējuši veikt administratīvi teritoriālo reformu — gan praktisku, gan emocionālu iemeslu dēļ. Taču pašvaldību apvienošana vien sniegtu lielu līdzekļu ietaupījumu.

Pagaidām runas par vispārēju taupību ir tikai mētāšanās ar vārdiem, un vismaz īstermiņa valsts sektorā strādājošo algu iesaldēšana izskatās reāls variants, lai budžetu varētu salāpīt. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, nākamā gada beigās inflācija varētu būt nedaudz zem desmit procentiem. Tas nozīmē, ka, nesaņemot vairāk naudas, cilvēki dzīvos sliktāk un varēs nopirkt par vienu desmito daļu mazāk. Un, ja runa ir par cilvēku, kas strādā valsts iestādē un jau tagad pelna maz salīdzinājumā ar to, ko uzskatām par labu algu, tad nākamais gads viņam nudien nozīmē neko citu kā vien jostas savilšanu. Kad valstij ir par maz naudas ceļu remontēšanai, jaunu ēku būvēšanai un esošo atjaunošanai, datoru iegādei vai citiem tēriņiem, attiecīgi samazinās iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Taču tajā brīdī, kad cilvēkiem ir par maz naudas pārtikas iegādei, rēķinu apmaksai un kredītsaistību kārtošanai, kraha risks ir krietni lielāks. Vai nu cilvēki strādās slikti, vai aizies no darba, vai vienkārši izputēs. Un ar to valsts pašlaik grasās riskēt.

Tas, protams, nenozīmē, ka nevar ietaupīt arī uz publiskajā sektorā strādājošo algām. Tomēr šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka dažu profesiju pārstāvjiem algas svārstās no simtiem līdz tūkstošiem. Ja tūkstošus saņemošie algu iesaldēšanu pārcietīs, tad citiem šāds valdības solis būs pārdzīvojams krietni smagāk. Iespējams, vismaz medicīnas māsas nākamgad tomēr sagaidīs algas paaugstinājumu. Šodien notiek Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un valdības tikšanās, kuras laikā tiks diskutēts par iesniegtajiem priekšlikumiem budžeta taupīšanai. Ir cerība, ka bez algām atradīsies arī citas jomas, no kurām gūt līdzekļus budžeta lāpīšanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
23
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi