Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Kārtējo reizi jāsavelk jostas

Druva
23:00
15.09.2008
15

Valdības lēmums, ka ekonomiskās situācijas dēļ algas valsts sektorā strādājošajiem nepalielinās, ir kārtējā nepatīkamā ziņa laikā, kad ekonomiskie spaidi jo vairāk liek par sevi manīt. Vismaz sākotnējā variantā tika paredzēts algas iesaldēt visiem bez izņēmuma, līdz ar to „jostu savilkšanas politika” ir plānota tikpat skarba kā agrāk.

Aicinājumus par stingro jostas savilkšanu esam dzirdējuši nu jau gadu desmitiem. Parasti šādi aicinājumi tiek izteikti, kad redzams — galus kopā savilkt nebūs viegli un ir jādomā, uz kā rēķina veikt budžeta optimizāciju. Mēs gan neesam redzējuši vispusīgu taupības politiku jomās, kur naudu nudien var taupīt, toties esam manījuši, kā nauda tiek atņemta tiem, no kā visvieglāk ir atņemt. Šīs pieredzes dēļ katrs jaunais aicinājums uz taupīšanu tiek uztverts ar aizvien lielāku ironiju. Daļēji to rādīja arī tas, cik viegli folklorizējās iepriekšējā premjerministra Aigara Kalvīša solījums par septiņiem treknajiem gadiem — realitātē tie beidzās kaut kur pusceļā ar pēdējos desmit gados augstāko inflāciju.

Vienā brīdī jostas savilkām tik cieši, ka bezdeficīta budžets sanāca. Tiesa, tikai uz papīra, jo izrādījās, ka prognozes par ekonomikas situāciju un plānotajiem ieņēmumiem ir bijušas pārlieku saulainas. Un, lai varētu runāt par nākamo bezdeficīta budžetu, nākas meklēt, kur dabūt naudu un uz kā rēķina to ietaupīt. Situācijā, kad daudziem Latvijas iedzīvotājiem ar savu maciņu nāksies izjust taupības režīma jauno pakāpi, ideja par bezdeficīta budžetu daudziem vairs nemaz nešķiet tik pievilcīga. Mēs tagad varētu plaši diskutēt, kas ir labāk — ekonomēt un badoties tagad, vai aizņemties cerībā, ka nākotnē dzīvosim labāk un varēsim atdot naudu, kas palienēta budžeta lāpīšanai. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs uzsver, ka svarīgs ir bezdeficīta budžets, taču atradīsies ne mazums ekonomikas speciālistu, kas neiebildīs pret viena, divu, trīs procentu deficītu.

Brīžos, kad esam nonākuši naudas trūkumā, sākas strīdi par to, kam atstāt un kam atņemt solīto naudu. Tādos gadījumos atskan pa kādam viedoklim, kas norāda uz līdzekļu šķērdēšanu dažādās jomās. Piemēram, jau pieminētais I. Rimševičs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Latvijā ir visdārgākā valsts pārvalde Baltijas valstīs, bet savukārt Eiropas Savienības mērogā vēl izšķērdīgāka ir tikai Kipra. Vislētākā ir Igaunija. Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane šos paziņojumus nekavējoties centās atspēkot, norādot, ka skaitīšana un salīdzināšana nav bijusi korekta, pierādīt pretējo viņa tā arī nespēja.

Gribētos sagaidīt, lai šādos finanšu trūkuma apstākļos valsts tuvumā būtu kāds, kas spētu strādāt šajā virzienā, proti, galus savilkt kopā uz valsts pārvaldes izmaksu samazinājuma rēķina. Tas, protams, ir ļoti grūti. To parāda kaut vai

fakts, ka vairāk nekā desmit gadus neesam spējuši veikt administratīvi teritoriālo reformu — gan praktisku, gan emocionālu iemeslu dēļ. Taču pašvaldību apvienošana vien sniegtu lielu līdzekļu ietaupījumu.

Pagaidām runas par vispārēju taupību ir tikai mētāšanās ar vārdiem, un vismaz īstermiņa valsts sektorā strādājošo algu iesaldēšana izskatās reāls variants, lai budžetu varētu salāpīt. Pēc Latvijas Bankas prognozēm, nākamā gada beigās inflācija varētu būt nedaudz zem desmit procentiem. Tas nozīmē, ka, nesaņemot vairāk naudas, cilvēki dzīvos sliktāk un varēs nopirkt par vienu desmito daļu mazāk. Un, ja runa ir par cilvēku, kas strādā valsts iestādē un jau tagad pelna maz salīdzinājumā ar to, ko uzskatām par labu algu, tad nākamais gads viņam nudien nozīmē neko citu kā vien jostas savilšanu. Kad valstij ir par maz naudas ceļu remontēšanai, jaunu ēku būvēšanai un esošo atjaunošanai, datoru iegādei vai citiem tēriņiem, attiecīgi samazinās iedzīvotāju dzīves kvalitāte. Taču tajā brīdī, kad cilvēkiem ir par maz naudas pārtikas iegādei, rēķinu apmaksai un kredītsaistību kārtošanai, kraha risks ir krietni lielāks. Vai nu cilvēki strādās slikti, vai aizies no darba, vai vienkārši izputēs. Un ar to valsts pašlaik grasās riskēt.

Tas, protams, nenozīmē, ka nevar ietaupīt arī uz publiskajā sektorā strādājošo algām. Tomēr šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka dažu profesiju pārstāvjiem algas svārstās no simtiem līdz tūkstošiem. Ja tūkstošus saņemošie algu iesaldēšanu pārcietīs, tad citiem šāds valdības solis būs pārdzīvojams krietni smagāk. Iespējams, vismaz medicīnas māsas nākamgad tomēr sagaidīs algas paaugstinājumu. Šodien notiek Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un valdības tikšanās, kuras laikā tiks diskutēts par iesniegtajiem priekšlikumiem budžeta taupīšanai. Ir cerība, ka bez algām atradīsies arī citas jomas, no kurām gūt līdzekļus budžeta lāpīšanai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
22
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi