Nodarbinātības valsts aģentūras Cēsu filiāles vadītājas vietniece
NVA dati liecina, ka bezdarba līmenis Latvijā no 1. janvāra līdz 1.septembrim mainījies no 4,7 procentiem janvārī līdz 5,2 augustā. Cēsu rajonā šogad tas mainījies no 4,1 procenta janvārī līdz 4,7 augustā. Tātad skaitliski varētu teikt, ka bezdarba līmenis palielinājies ir pavisam nedaudz. Savukārt bezdarbnieku skaits rajonā astoņu mēnešu laikā no 1024 janvārī pieaudzis līdz 1156 reģistrētajiem septembrī. Tātad pieaugums ir par 132 cilvēkiem. Bet droši vien jāņem vērā, ka mums zināmi tikai reģistrētie bezdarbnieki. Pieļauju – bezdarbs reāli ir lielāks.
Ja pavērtējam situāciju pēc administratīvā iedalījuma, tad jāsaka – visstraujāk bezdarbnieku skaits pieaudzis Cēsīs, par 102 cilvēkiem. 1. septembrī pilsētā bija reģistrēti 452 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits gada astoņos mēnešos pieaudzis Dzērbenes, Jaunpiebalgas, Taurenes, Veselavas, Skujenes un Zosēnu pagastā. Bezdarbnieku skaits samazinājies Priekuļu un Liepas pagastā. Pārējos izmaiņas ir ļoti nelielas.
Daudzi pēdējos mēnešos runājuši par slēgtiem uzņēmumiem, bet pēc mūsu rīcībā esošas informācijas jāsaka – šī gada deviņos mēnešos filiālē saņemti divi rakstiski paziņojumi par daļēju ražošanas un strādnieku skaita samazinājumu -SIA “CED” (45 darbinieki) un Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā (astoņi darbinieki). Esam saņēmuši četrus rakstiskus paziņojumus par ražošanas likvidāciju vai ražošanas pārcelšanu -SIA “Pondus” (85 strādājošie), SIA “Cēsu tipogrāfija” (118 strādājošie), SIA “Sanitex” (10 strādājošie), SIA “Aile” (13 strādājošie).
Ja gada sākumā Cēsu filiālē vidēji bija reģistrētas 140 vakances, tad šobrīd filiālē ir reģistrētas vairs tikai 64, kuras varam piedāvāt darba ņēmējiem. Turklāt tendence ir tāda, ka darba devēji piesaka vakances, kurās nepieciešama atbilstoša kvalifikācija un darba pieredze. Varam teikt, ka samazinās pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka.
Pavisam šī gada laikā 101 darba devējs ir pieteicis 864 vakances. Pārsvarā šīs vakances ir bijušas celtniecībā, transporta nozarē un apkalpojošās sfēras uzņēmumos. Sezonas laikā palielinājies pieprasījums pēc palīgstrādniekiem lauksaimniecībā.
Bezdarbniekus un darba meklētājus aicinām izvērtēt katru brīvo darba vietu, un jādomā, lai darbs būtu, jo nezinām, ko tuvākajos mēnešos spēsim piedāvāt. Taču gribētos teikt, ka šie skaitļi pašlaik neuzrāda īpaši satraucošu situāciju. Varam aicināt arī pašvaldību vadītājus iesaistīties mūsu pasākumos. Viens ir algoti pagaidu darbi, otrs – noteiktām personu grupām subsidētas darba vietas. Arī pašvaldība var būt viens no darba devējiem. To jau sapratušas daudzas rajona pašvaldības, kuras šajās programmās piedalās. Domāju, viena no aktīvākajām šajā ziņā ir Skujenes pagasta padome. Un te būtu vietā paslavēt pagasta padomes priekšsēdētāju Jāni Seksti, kurš rūpējas par iedzīvotājiem, par bezdarbniekiem. Ir izveidojis gan subsidētās darba vietas invalīdiem, gan arī citiem mērķgrupu bezdarbniekiem.
Šobrīd vērtēt attīstību pagastos ir grūti. Taču vienīgais, ko varu teikt, ka sabiedriskā transporta likvidēšana valstī un rajonā neveicinās labāku dzīvošanu laukos un attīstību. Skaidrs, ka rajonā nav pietiekams sabiedriskā transporta tīkls un kustības grafiki. Katrā gadījumā šīs lietas situāciju neatvieglo, gluži pretēji- padara sarežģītākas. Pierakstījusi Liene Lote Grizāne
Komentāri