![Skoleni Eiropas Velesanas Fotomarta 1](https://edruva.lv/wp-content/uploads/2019/05/skoleni-eiropas-velesanas_fotomarta-1-scaled.jpg)
Kāpēc gan piedalīties vēlēšanās par Latvijas pārstāvjiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās? Šo jautājumu sev uzdeva jaunieši, kuri piedalījās konkursā “Šoreiz es balsošu”.
Improvizētie balsojumi, balsu skaitīšana notikusi vairākās skolās un jauniešu centros, arī Cēsīs. Taču vēlēšanu ģenerālmēģinājums ar kultūrvēsturisko novadu jauniešu piedalīšanos noticis trīs pilsētās – Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, Liepājas Valsts ģimnāzijā un Daugavpils Universitātē.
Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele skaidro, ka iepriekšējo reizi par Latvijas pārstāvjiem Eiroparlamentā gājuši vēlēt tikai 17 procenti no visiem, kuriem vecums to ļauj. “Tas nav normāli, jo Eiropas Savienības pieņemtie likumi ietekmē visu cilvēku dzīvi,” teic M. Rībele. Deputātu, kas pārstāvēs Latviju, ievēlēšanu 18 gadus sasniegušie jaunieši ignorē. “Daudzi neaizgāja balsot, par iemeslu minot to, ka nekad to nav darījuši. Ar debatēm, ko rīkojām jauniešiem un vēlēšanu ģenerālmēģinājumu Latgalē, Kurzemē un Vidzemē, to centāmies mainīt.”
Ģimnāzijas zālē Cēsīs “Druva” viesojās brīdī, kad valdīja zināma svētku noskaņa, varbūt pat svinīgums. Tā mēdz būt vēlēšanu iecirkņos tajās stundās, kad ierodas balsot izglītotākie un apzinīgākie vēlētāji. Tie ir cilvēki, kuriem informācija nav sveša, viņi jau uzzinājuši, kurš saraksts, kurš deputātu kandidāts saņems balsi. Ģimnāzijā Vidzemes jauniešiem pacilātu gaisotni veidot bija uzticēts puisim no Vācijas – Joranam Šteinhaueram. Viņš intervēja jauniešus, raiti runājot latviešu valodā, bet ar jauku akcentu. Dziedātāju Jorenu Latvijā pazīst arī pieaugušie, jo puisis uz laiku bija apmeties dzīvot Latvijā. Te viņš lika lietā savus talantus – valodas apguvē, ģitārspēlē, dziesmu sacerēšanā. Viņa pozitīvisms, patiesa interese, zināšanas par Latviju simpatizēja arī ģimnāzijā sanākušajiem Vidzemes jauniešiem. Visi, kas nāca pie mikrofona, ar vācu puisi labprāt apspriedās, atbildēja uz viņa jautājumiem par skolu, par jauniešu dzīvi.
Pēc tam, kad bija noticis skolēnu ģenerālmēģinājums balsošanā, jaunieši varēja salīdzināt savu balsojumu ar citiem, diskutēt, cik lielā mērā katrai balsij vēlēšanās ir nozīme.
Interesanti, ka akcijas “Šoreiz es balsošu” aktīvie dalībnieki saņēma divas īsas atskaites. Tajās deputāti, kas pašreiz pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā, bija kodolīgi uzrakstījuši, ko piecos gados paveikuši. Vēlēšanu ģenerālmēģinājuma dalībnieki varēja uzzināt, ka Latvijas deputāti piecu gadu laikā bija līdzdarbojušies 140 Eiropas Savienības likumu izstrādē, tajā skaitā sagatavojot atzinumus par topošajiem likumiem, ēnu ziņojumus un atzinumus, ar kuriem iepazīstinājuši par likuma pieņemšanu atbildīgos deputātus, kā arī pārstāvējuši savu frakciju parlamentā.
Šajā “spēlē” – informēt Latvijas vēlētājus, kā arī topošos vēlētājus – nav gribējušas piedalīties divas deputātes, kas pirms pieciem gadiem ievēlētas Eiroparlamentā. Tā ir Iveta Grigule – Pēterse un Tatjana Ždanoka, kas Eiropas Parlamentā strādāja līdz pagājušā gada martam.
Pēc tam, kad balsošanas ģenerālmēģinājumi ar skolēnu piedalīšanos bija notikuši, jaunieši jutās pārsteigti, ka tas notiek ātri un viegli. Katrā ziņā vieglāk, nekā rakstīt kontroldarbu matemātikā vai sacerēt domrakstu. Taču balsošanas mēģinājumi norādīja uz dažiem būtiskiem priekšdarbiem, kas jāņem vērā pilngadību sasniegušam pilsonim.
Lai piepildītos apņemšanās “Šoreiz es balsošu!”, jaunajiem censoņiem jāieplāno laiks, jo tiem, kas iesaistījušies sportā, mākslā vai aktīvi ceļo, jāzina, ka katrs pilngadīgais valsts pilsonis ir iekļauts konkrētā vēlēšanu iecirkņa sarakstā un viņam jābalso šajā iecirknī. “Ja nepieciešams, maini iecirkni līdz 7. maijam, un varēsi balsot Latvijas vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs,” šādu informāciju skolēni saņēma jau aprīļa sākumā. Tas bija laikā, kad Cēsīs un Iecavā, Daugavpilī un Liepājā skolēniem notika debašu turnīri par tēmu “Vai jādod tiesības piedalīties Eiropas vēlēšanās no 16 gadu vecuma?”. Kā jau tādos turnīros pieņemts, spēcīgus argumentus jāsagatavo, lai piekristu jautājumam vai to noliegtu. Vidzemes turnīrā komandas pieteica abas Cēsu ģimnāzijas un abas Piebalgas vidusskolas – Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas. Debatēs veicās Jaunpiebalgas skolēniem Izabellai Kvecko Aleksandram Grigorjevam un Kristai Martai Kundratei – viņiem 1. vieta, 2. vietā Alīna Eglīte, Marta Jansone un Miks Bušujevs no Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas, bet labāka runātāja titulu ieguva Gvido Jaunzems no Cēsu Valsts ģimnāzijas. Pēc tam sekoja nacionālā līmeņa debašu turnīrs, tajā 3. vietu ieguva Cēsu Valsts ģimnāzijas debatētāji Rihards Gustavs Gailišs, Gvido Jaunzems un Matīss Rudzītis. Šie Piebalgas un Cēsu skolēni var būt labi sarunu biedri par vēlēšanu tēmu skolās un vietējā sabiedrībā.
Ģimnāzists Miks Bušujevs atbalsta to, ka jauniešiem jau no 16 gadu vecuma jākļūst par vēlētājiem. “Mums jāaizstāv savs, jauniešu, viedoklis. 16 gadi ir laiks, kad vēlams radīt jauno cilvēku interesi par politiskajiem procesiem. Viņi jau var risināt jaunu cilvēku problēmas.” Jautāts, kas tomēr varētu radīt bažas, jo16 gadīgs jaunietis vēl nepratīs izvērtēt vēlēšanu programmas, Miks atbild: “Protams, ne visi jaunieši 16 gados ir jau nobrieduši, lai zinātu, par ko vēlēt. Tas var radīt sekas. Jaunieši daudz laika pavada internetā, bet tur ir arī daudz politisko reklāmu. Politikā neizglītoti jaunieši var pakļauties aģitācijai un nobalsot par programmām, kas nebūs jaunu cilvēku interesēs. Mūsu skola ir viena no retajām, kurā varam apgūt mācību priekšmetu “Politika un tiesības”. Daudzās vidusskolās tā nav.”
Komentāri