īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās
Gada beigās varēsim skaidri pateikt, kā Latvijā veicies ar Eiropas fondu naudas piesaistīšanu un apgūšanu. Daļa
vērienīgo projektu jāpabeidz līdz oktobrim, izpildes termiņi tika pagarināti tiem, kam bija problēmas. Patlaban tiek rakstītas atskaites. Esmu pārliecināts, ka būs apgūta gandrīz visa nauda vai ļoti tuvu tai summai, kuru bija iespējams saņemt. Esam uzņēmušies papildsaistības, ir projektu rezerve, ja kāds projekts dažādu iemeslu dēļ netiks pilnībā realizēts, finansējumu varēs saņemt cits. Eiropas nauda paredzēta valsts attīstībai, konkurētspējas veicināšanai, lai valsts pati attīstītos tālāk un varētu sevi nodrošināt. Nebeidzas diskusija, kur naudu ieguldīt – cilvēku zināšanās, prasmēs vai infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā. Jāatrod optimālā proporcija. Īrija ieguldīja gan infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā, gan cilvēkus zināšanās, savukārt Spānija un Portugāle vairāk naudas atvēlēja infrastruktūrai. Tas bija ieguldījums ilgtermiņam, un tik ātri nav redzami valsts attīstības rezultāti, kā tas ir Īrijā.
Par to, kuram projektam saņemt ES fondu finansējumu, vienmēr daudz runāts. Ir vajadzīga ideja – ko darīt. Tas īpaši svarīgi šajā ekonomiskajā situācijā. Bankas, kuras dod aizdevumu, vērtē, vai ideja ir konkurētspējīga, vai balstīta uz zinātniskiem pētījumiem, vai ir inovatīva. ES projektos ir arī valsts līdzfinansējums. Cik liels, tas atkarīgs no projekta.
Varu droši apgalvot, ka Latvijā ideju netrūkst, tās ir visās jomās, kur vien var piesaistīt ESF, ERAF vai Kohēzijas fonda līdzekļus. Daudzu īstenoto projektu atdevi jutīsim pēc gadiem. Ir speciāla programma, kas ar finansējumu atbalsta dabas zinātņu, matemātikas un svešvalodu apguvi. Ir vajadzīgi speciālisti, un lai tādi būtu, ir jāmāca, jāieinteresē šajās nozarēs. Tas ir ieguldījums nākotnē, un bez modernām laboratorijām, iekārtām neiztikt jau šodien.
Latvijā jaunajā plānošanas periodā esam izvēlējušies nedaudz vairāk par 12 procentiem pieejamo līdzekļu atvēlēt sociālo projektu īstenošanai, 16 – 17 procentus – uzņēmējdarbības un zinātniskiem projektiem, bet infrastruktūras un pakalpojumu attīstībai vairāk nekā 70 procentus ES fondu naudas. Latvijā daudz kas ir iekavēts, vajadzību ir ļoti daudz.
Infrastruktūras sakārtošana ir ļoti nozīmīga. Daudzās pašvaldībās tiek sakārtota ūdenssaimniecība, lai kanalizācija nepiesārņo vidi, lai cilvēkiem ir kvalitatīvs dzeramais ūdens. Der atcerēties, ka infrastruktūra nav tikai ceļu sakārtošana, tā ir arī ēku siltināšana, satiksmes drošības nodrošināšana un vēl daudz kas cits. Atkritumu šķirošana un noglabāšana – tas ir ieguldījums nākotnei. Jaunajā plānošanas periodā ūdenssaimniecības sakārtošanai paredzēts līdz pat septiņām reizēm vairāk naudas nekā laikā līdz šim. Izglītībai līdz divarpus reizes vairāk katru gadu.
Problēmas rada tas, ka trūkst projektu vadītāju, menedžeru. Visbiežāk pašvaldībās kādam darbiniekam uzrakstīt un vadīt projektu ir tikai viens no daudziem pienākumiem. Tikai daļu laika veltot šim darbam, nevar visu pagūt izdarīt, tāpēc rodas paviršības, nezināšana. Pieredzējuši cilvēki vada vairākus vērienīgus projektus un ar visu tiek galā. Jā, birokrātija ir samērā liela. Patlaban nopietni strādājam, lai to mazinātu. Un to var izdarīt, nesamazinot caurspīdīgumu un līdzvērtīgu konkurēšanu. Protams, ir arī ierobežotie konkursi, kur ministrijas jau pasaka, ka nauda tiks tiem un tiem objektiem. Bet arī šie projekti ir jāsagatavo, tiem jāatbilst prasībām. Ja projekts būs nekvalitatīvs, naudu nesaņems. Brīvas atlases konkursos uzņēmējiem ir noteikts kritērijs, ka reģioniem ar zemāku attīstību ir iespēja iegūt papildus punktus. Tas tiek darīts, lai attīstības iespējas būtu visā Latvijā, lai valsts attīstība kaut daļēji izlīdzinās.
Eiropas birokrātiju esam apguvuši un strādājam, lai prasības vienkāršotu. Bet ierodas auditors, pārbauda pirms pieciem gadiem īstenotu projektu dokumentāciju un atrod neprecizitātes Šodien šķiet, ka viss kārtībā, bet pēc gadiem atklājas, ka trūkst kādas atskaites vai iepirkumu dokumentu. Ja nav, uzņēmējam tiek prasīts saņemto naudu atdot. Lūk, piemērs – kāda augstskola īstenojusi projektu. Tā vadītājs strādājis gan pamatdarbā, gan uzrādījis, ka projekta vadīšanai arī veltījis astoņas stundas dienā. Auditors secina – dubultā laika uzskaite.
Realizējot ES projektus, kur prasības ir ļoti striktas, mēs arī ieraugām nepilnības Latvijas likumos. Tiek strādāts, lai veiktu grozījumus normatīvajos aktos un nebūtu pretrunu. Pierakstījusi Sarmīte Feldmane
Komentāri