Vakar publicējām biedrības “Nenojauc” atklāto vēstuli, kurā tika pausts sašutums par vēsturiskās ēkas Cēsīs, Pils ielā 4, demontāžu, un arhitekta Pētera Blūma atbalsta vēstuli biedrības paustajai attieksmei. Savu viedokli par notikušo izsaka Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks pieminekļu uzraudzības darbā
Jānis Asaris. “Inspekcijas saskaņotajā “Biroju ēkas rekonstrukcijas projektā ēkā Cēsīs, Pils ielā 4” sakarā ar ēkas konstrukciju slikto tehnisko stāvokli (protams, paliek jautājums, kādēļ ēka līdz tādam stāvoklim nolaista) paredzēta ēkas konstrukciju daļēja demontāža. Darbiem izsniegta VKPAI atļauja (nr. K-0000694).
Izprotu vairāku speciālistu un iedzīvotāju bažas par demontāžas praktisko izpildījumu, jo, bez šaubām, kur iespējams, būtu jāizvairās no smagās tehnikas lietošanas. Kā esmu informēts, iespējams, ekskavatora darbības dēļ iegruvusi pagraba velve. Sakarā ar iepriekš minēto esmu lūdzis inspektores stingrāk kontrolēt darbu gaitu objektā, jo, protams, no kultūras mantojuma saglabāšanas viedokļa esam maksimāli ieinteresēti neiznīcināt (un atkārtoti izmantot) vēsturiskos būvmateriālus un būvdetaļas, kā arī darbus veikt tā, lai demontāžai paredzētās daļas tiešām demontētu, nevis vienkārši nojauktu un rekonstrukcijas rezultātā Cēsu vecpilsēta iegūtu ēku ar procentuāli lielāku autentisko detaļu pielietojumu, nevis tikai vēsturiskās ēkas pārveidotu kopiju.” * * *
Tā kā atklātā vēstule bija adresēta arī pilsētas galvenajam arhitektam Jānim Zlaugotnim, “Druva” vēlējās noskaidrot viņa viedokli. J. Zlaugotnis norādīja, ka viņa personiskais viedoklis nesaskan ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas slēdzienu, kas ļāva ēku nojaukt: “Nesaskatu minētas iestādes darbībā konsekvenci, jo ēkas daudz sliktākā stāvoklī netiek atļauts nojaukt, piemēri nav tālu jāmeklē. Bet šīs ēkas nojaukšanu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija tomēr saskaņoja. Projekta izstrādāšanas stadijā bija organizēta plaša speciālistu komisija, piedaloties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadībai, ekspertīzes daļas vadītājam, konstruktoriem un citiem speciālistiem, kuri arī uzskatīja, ka ēka nav tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka to vajadzētu nojaukt. Ar savilcēm un dažādiem tehniskiem paņēmieniem to varēja saglabāt.
Bet rezultātā projekts ar objekta daļēju nojaukšanu tomēr tika saskaņots. Ja pieminekļu inspekcija objekta nojaukšanu saskaņo, man kā pilsētas arhitektam jārespektē šis lēmums. Pretējā gadījumā pasūtītājs var vērsties tiesā pret mani, ka pārkāpju pilnvaras. Inspekcijas kompetencē ir izdot noteikumus projektēšanai, izskatīt projektus gan skiču stadijā, gan tehniskā projekta stadijā un dot savu saskaņojumu.”
Lai arī ēka nav kultūras piemineklis, tā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa
„Cēsu vēsturiskais centrs” sastāvdaļa. Topošās biroju ēkas tehniskais projekts pusotra gada laikā daudzas reizes tika skatīts Valsts pieminekļu inspekcijā, līdz abas puses panākušas kompromisa variantu. Un pašreiz notiek tā realizācija. J. Zlaugotnis norāda, ka saskaņā ar projektu ēkas ārējo veidolu paredzēts saglabāt.
Būvniecības procesā autoruzraudzību veic projektējošais autors. No pasūtītāja puses būvuzraudzību veic būvuzraugs. Ja tiek veiktas nelikumīgas darbības vai ir atkāpes no akceptēta projekta, jāiejaucas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektoriem un pilsētas būvinspektoram.
“Bet tā būs cīņa ar sekām, jo projekts ir jau noteiktā izpildes stadijā, atpakaļ to pagriezt vairs nevar,” saka J. Zlaugotnis.
Komentāri