Cēsu domes priekšsēdētājs
Uzaicinājums Cēsīm 8. novembrī rīkot Latvijas 90. gadadienas svinības, vēl precīzāk – sākt valsts svētku sarīkojumu ciklu, ir liels pagodinājums mūsu pilsētai. Mums jāprot to novērtēt. Kāds var jautāt, ko tas mums dos. Manuprāt, šobrīd jājautā, ko mēs varam dot Latvijas 90.jubilejā. Kāda ir mūsu vieta valsts un tautas vēsturē? Mūsu valsts vēsture ir deviņdesmit gadus ilga, bet tautas vēsture ir tūkstošgadīga. Būtiski, ka Cēsis ir vieta, kas vēsturē vienmēr ieņēmusi jūtamu vietu un lomu. Te dzimis mūsu valsts galvenais simbols – sarkanbaltsarkanais karogs. Varbūt simboliski, ka valsts svētku svinības sākas vietā, kur radies tās karogs. Turklāt Cēsis bija viena no pirmajām pilsētām, kur Atmodas laikā no jauna tika pacelts mūsu valsts karogs.
Valsts vēstures izšķirīgi notikumi nereti bijuši saistīti ar Vidzemes un Cēsu vārdu. Cēsu kaujas iezīmēja pavērsienu ceļā uz neatkarīgu valsti. Atmodas laikā viena no pirmajām Tautas frontes nodaļām tika izveidota Cēsīs, un organizācijai bija izšķiroša nozīme neatkarības atjaunošanā. Šādu uzskaitījumu varētu turpināt, tā apliecinot mūsu pilsētas vietu Latvijas vēsturē. Tā pierāda, ka cēsnieki un vidzemnieki vienmēr augstu turējuši nacionālo pašapziņu, vienmēr bijuši savas valsts patrioti.
Dzimšanas diena ir notikums, kad visskaidrāk parādām pilsonisko attieksmi pret savu valsti. Zīmīgi, ka, iesākot šo jubilejas gadu, akcija par Latvijas vienotības jostu, kurā ikviens varēja ierakstīt savu novēlējumu valstij, arī aizsākās Cēsīs. Pēc informācijas, kas ir manā rīcībā, mūsu puses cilvēki bijuši ļoti aktīvi savu vēlējumu izteikšanā. Vēlējumi ierakstīti sešos rituļos, mūsu vēlējumu josta sniedzas vairāk nekā 200 metru garumā. Tas arī apliecina mūsu attieksmi.
Vai viegli būt pilsētas saimniekam svētku priekšvakarā? Jāsaka paldies domes kolektīvam, kas veiksmīgi tiek galā ar pienākumiem, kas saistīti ar pasākumu norisi. Jau ierasts, ka svētku rīcības komiteju vada priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs, tāpēc mans uzdevums izpildīt to, ko Prezidenta kanceleja kopā ar mūsu darbiniekiem salikuši. Esmu par visu informēts, bet lielāka iejaukšanās nav bijusi nepieciešama. Tas ir svarīgi, jo esmu varējis vairāk laika veltīt tiešajam darbam, īpaši tam, kas saistās ar šī gada, nākamā gada budžetu un citiem svarīgiem saimnieciskajiem jautājumiem.
Esmu pārliecināts, ka kārtējo reizi pierādīsim, ka mākam un spējam sarīkot šādus lielus svētkus. Ka mums ir nepieciešamā pieredze. Protams, labi apzināmies, ka svētku rīkošana mums uzliek lielu atbildību. Mūsu veikums būs kā mēraukla citiem. Nākamie svētku pasākumi notiks jau lielākās pilsētās – Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē, tur būs iespēja šo latiņu pacelt vēl augstāk.
Valstij tik nozīmīgā brīdī svarīgi katram savā sirdī sajust svētku būtību. Kaut ekonomiskā situācija varbūt nav tik labvēlīga, kā gribētos. Bet valsts attīstības līkločos jāiet cauri dažādiem brīžiem, gan priekiem, gan grūtībām. Šis ir mobilizēšanās laiks, kad ikvienam jārīkojas pārdomāti un izsvērti. Šis ir brīdis padomāt, kādu mūsu valsti gribam redzēt nākotnē.
Novēlu visiem cēsniekiem un pilsētas viesiem gaišus un cerību pilnus šos svētkus! Pierakstījis Jānis Gabrāns
Komentāri