Pasaules finanšu krīze ietekmē arī mūsu valsti. Šonedēļ valsts pārņēma vienu no Latvijas pirmā piecnieka bankām – Parex banku. Jau vairākus mēnešus visās bankās pieaug kredītu procentu likmes, jo naudas resursi sadārdzinās un kļūst mazāk pieejami pašām bankām. Līdz ar to kreditēšanas pieauguma tempi strauji samazinās. Pieaug kavēto kredīta maksātāju skaits. Samazinās banku sektora peļņa, jo tās spiestas vairāk naudas novirzīt uzkrājumiem.
Kā šo situāciju izjūt un vērtē rajona krājaizdevu sabiedrības, kuras arī ir finanšu kredītiestādes?
Taurenes kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Antoņina Paeglīte:
– Vairāk dalībnieku sāk izņemt savus noguldījumus, mazāk ienāk jauni. Cilvēkiem, kas vēlas paņemt kredītu, jāgaida rindā ilgāk. Latvijas Hipotēku un zemes banka mums pagaidām neizsniedz kredītu, kas dotu iespēju cilvēkiem saņemt aizdevumus ātrāk. Lielākais kredīts mums ir izsniegts Ls 3000 uz trim gadiem.
Šogad pagastā darbību pārtrauca lauku mērogiem liels kokapstrādes uzņēmums “Pondus”, darbu zaudēja daudz cilvēku. Ražotnes likvidēšana mūs īpaši neietekmēja, bet satrauc tas, ka darbību samazina arī citi rajona kokapstrādes uzņēmumi.
Vecpiebalgas kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Sandra Sniedze:
– Pašlaik savā darbībā nekādas izmaiņas neizjūtam, jo tā sauktā finanšu krīze jau ir tikko sākusies. Protams, mazliet tādas ziņas baida, bet praksē to nekā nejūtam
– kredītus maksā un stāv rindā pēc jauniem. Lielākais kredīts, ko esam izsnieguši, ir Ls 5000, ilgākais termiņš – 18 mēneši. Jauni maksājumu kavētāji arī nav parādījušies, tie, kuri bija mazāk apzinīgi, palikuši, bet klāt nenāk. Biedru skaits mums ir ap 200. Protams, pastāv nelielas bažas par latu noguldījumu stabilitāti, cilvēki ir interesējušies, vai nav ziņu par izmaiņām. Ir bažas, ka nestabilajā ekonomiskajā situācijā darbību varētu samazināt vai pārtraukt kāds rajona uzņēmums, tad problēmas ar maksājumiem varētu rasties tajā strādājošajiem mūsu kooperatīva biedriem, bet ceram un izskatās jau arī, ka tā nenotiks.
Straupes kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības grāmatvede Mirdza Kārkliņa:
– Aizdevumu procentu likmi mēs palielinājām jau pirms krīzes, pašlaik neplānojam vēl paaugstināt. Kredītu ņēmēji par aizdevumu norēķinās termiņos. Visā darbības laikā tikai vienreiz vajadzēja realizēt parādniekam piederošo īpašumu. Mēs, 106 kooperatīva biedri, esam savā starpā labi pazīstami, varam novērtēt katra situāciju. Nedaudz satrauc tas, ka gados jaunie neizvēlas noguldīt savus brīvos līdzekļus.
Par to, ka varētu tikt slēgti apkaimes uzņēmumi un mūsu biedri paliktu bez darba un nespētu norēķināties par aizņēmumiem, bažu nav. Zinām arī, ka apkaimes zemniekiem ir kam pārdot saražoto pienu. Labi strādā piensaimnieku sabiedrība „Straupe”, prieks par viņiem. Tiesa, problēmas esot kokapstrādes uzņēmumam pie Inčukalna.
Krājaizdevu sabiedrību darbību kontrolē līdzīgi kā bankas. No 2008. gada 1. janvāra esam iekļauti Kredītu reģistrā. Tas nozīmē, ka mums jāziņo Latvijas Bankai par aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu un kavējumiem, ja kavējums ilgāks par trim mēnešiem. Paši varam ieskatīties informācijā par aizdevuma prasītāja kredītsaistībām. Gaidām, kad pieņems ierosinātos grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, kuros paredzēts, ka par sabiedrības biedru varēs būt ne tikai fiziskās, bet arī juridiskās personas.
Komentāri