Cēsu domes deputāts
Latvijā pienācis laiks noskaidrot, kura no pilsētām pēc sešiem gadiem varētu kļūt par vadošo, uz gadu kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Ekonomikas ziņā Latvija Eiropā ir tikai kādā 40. vietā, bet kultūras ziņā pilnīgi noteikti mēs esam pirmajā desmitniekā un atsevišķās pozīcijās pat pretendējam uz pirmo trijnieku. Ekonomikā mēs tādu situāciju nevarētu sasniegt, taču kultūras ziņā pat nelielās Cēsis var kļūt par Eiropas galvaspilsētu, lai caur vienu mazu pilsētu, vienu nelielu novadu, kāda ir Vidzeme, parādītu, ka esam tādā kultūras līmenī,
kāds ir augstākais Eiropā.
Cēsis – Latvijas modelis Eiropā. Kāpēc mēs to varam īstenot Vidzemē? Nosauciet kultūras infrastruktūras objektus, kas 2014. gadā būs Rīgā un nekādā gadījumā nevar būt Cēsīs? Vienīgi opera, protams, tā būs tikai Rīgā. 2014. gadā ceļš no Cēsīm līdz Rīgai ies pa autobāni – divu joslu šoseju- vismaz caur Siguldu. Tātad laiks, kas jāpavada ceļā līdz Rīgai, samazināsies. 40 minūtes ceļā – tas Eiropas mērogā nav nekas.
2014. gadā Cēsīs tagadējā kultūras centra vietā, to pārbūvējot, būs izveidota viena no Latvijā labākajām akustiskajām koncertzālēm. Tā ne tuvu nebūs parasts kultūras nams. Pēc pāris gadiem Cēsīs būs zāle ar profesionāliem mūziķiem tik nepieciešamo akustisko „gliemezi”, kur var uzstāties lielais simfoniskais orķestris. Pat Rīgā Filharmonijā šobrīd lielais simfoniskais orķestris pēc visiem standartiem uzstāties nevar. Mums Cēsīs būs viena no Eiropā labākajām atklātajām estrādēm. Dzintaru koncertzāle tad varēs pieklājīgi paiet maliņā. Mēs to zinām jau tagad. To cēsnieki nesaka savā plātībā, to sacījuši daudzi ārzemju eksperti, ka Cēsu Pils parkā var uzbūvēt vienu no izcilākajām brīvdabas estrādēm Eiropā. Būs iespējams nodrošināt teicamu akustiku un visu pārējo, kas nepieciešams uzvedumiem brīvdabā. Pašas estrādes vietas radīšana gan nav tagadējo cēsnieku, bet mūsu senču nopelns.
Cēsīs ir potences, lai šeit taptu viens no skaistākajiem un lielākajiem izstāžu kompleksiem. Ir Izstāžu nams, pils. Arī vecais alus brūzis un vecā klēts, kuras pamazām pašvaldība centīsies apgūt. Tādu objektu Latvijā nav, ja nu vienīgi iedomājamies, ka kopā saliktas darbojas izstāžu zāles Rīgas Andrejostā un spīķeros. Cēsīs jau tagad viss ir kompakti.
Cēsīs ir jaunā sporta halle, kura tuvākajos gados tiks pārbūvēta, lai tur varētu rīkot lielus pasākumus 1,5 tūkstošiem skatītāju. Tā dara visā Eiropā, sporta celtnes pielāgojot arī koncertdzīvei.
Viesnīcu kapacitāte Vidzemē jau tagad ir tuvu pietiekamai, lai uzņemtu lielu skaitu apmeklētāju.
Kā Cēsīs nav? Teātra. Taču tas ir 20 minūšu braucienā – Valmierā. Ļoti, ļoti labs teātris un teātra ēka. Ja izrādes notiek vasarā, tad tās var rīkot brīvdabas estrādē. Arī fantastiskus operas iestudējumus. Un tas būs pat interesantāk, nekā skatīties uzvedumu operas zālē.
Tātad no infrastruktūras viedokļa nav pilnīgi nekādu problēmu, lai konkursā par Eiropas kultūras galvaspilsētas godu 2014. gadā Cēsis konkurētu ar jebkuru no Latvijas pilsētām, tajā skaitā Rīgu. Pierakstījusi Mairita Kaņepe
Komentāri