Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Arodskolas paniku neceļ

Druva
00:00
21.11.2008
2

Straujais bezdarbnieku skaita pieaugums radījis bažas par topošajiem dažādu nozaru speciālistiem un darba tirgus dalībniekiem. Ja vēl pagājušajā gadā tika domāts, kā pietiekamā daudzumā dažādās nozarēs sagatavot jaunos speciālistus, tad šobrīd skaidrs, ka brīvo darba vietu vairs nav tik daudz. Tiesa gan, uzklausot rajona arodskolu direktoru viedokļus, skats uz dzīvi neliekas tik tumšos toņos krāsots. Maira Apsīte, Jāņmuižas profesionālās vidusskolas direktore:

– Ja visi šobrīd paniko, sakot, ka celtniecībā ir krīze, ka neviens neko vairs neceļ, neremontē, tad jāsaka – laikam nākotnē Latvijā visi dzīvosim barakās. Ja nopietni, skolas audzēkņi saprot, ka pašreiz būvniecībā ir krīze, bet zina arī to, ka viņi ir labi speciālisti. Jaunie speciālisti cer, ka no būvniecības beidzot aizies juristi, sociologi un šoferi, tie, kuriem nav izglītības būvniecībā. To vietā stāsies izglītoti namdari, būvnieki, ēku celtnieki. Daļa skolas audzēkņu izteikuši vēlēšanos studēt tālāk savā profesijā, citi zina, ka uzreiz iesaistīsies darba tirgū. Par 4. kursa apdares darbu tehniķiem varu teikt, ka nav ne izmisuma, ne panikas, ne baiļu vai nedrošības sajūtas. Viņi apzinās pašreizējo situāciju.

Mums ir doma nākotnē kļūt pārsvarā par celtnieku skolu. Jau šogad līdztekus apdares darbu tehniķiem uzņēmām jaunu grupu – ēku celtniekus. Nākamgad esam plānojuši uzņemt audzēkņus vēl citā specialitātē, kas vairāk saistīta ar ēku inženiertehniskajiem tīkliem – siltuma, gāzes, ventilācijas un kanalizācijas ievilkšanu. Tā ir aktuāla joma, kurā labu speciālistu šobrīd trūkst.

Varbūt vairāk saskumuši automehāniķi. Domāju, ka arī šajā nozarē vienmēr būs ko darīt. Cilvēki ar automašīnām mazāk nebrauc. Tik un tā būs vajadzīgi speciālisti, kas nomaina riepas, remontē. Taču pieļauju, ka šajā profesijā lielā mērā viss atkarīgs no cilvēka spējām, varēšanas un attieksmes pret darbu. Arī mūsu ēdināšanas servisa un datorsistēmu speciālisti nav panikā. Lielākā daļa 4. kursa beidzēju jau zina, kurp dosies strādāt. Ar lauku īpašuma apsaimniekotājiem arī viss kārtībā, jo viņi jau ir saimnieki savu vecāku saimniecībās. Tiešām nesaprotu, kādēļ sabiedrībā jāceļ tik liela panika. Visa dzīve taču neapstāsies tikai tādēļ, ka valstij radušās grūtības. Runājot par arodizglītību, domāju, ja vien cilvēks ir izvēlējies apgūt arodu, viņam vienmēr atradīsies iespēja strādāt, ja to vēlēsies. Katrā gadījumā profesionālās izglītības skolu audzēkņi ir daudz vairāk sagatavoti iespējai ieiet darba tirgū nekā vidusskolas beidzēji. Arodskolu absolventi drošāk stāv uz zemes, jo ir iegūta gan vidējā izglītība, gan arods. Lielākā daļa audzēkņu uzreiz pēc skolas absolvēšanas ieiet darba tirgū, taču ir arī tādi, kuri turpina zināšanas uzkrāt augstākās izglītības iestādēs.

Protams, nav noslēpums, ka bērnu vecāki arī zaudē darbu. Rudens vecāku sapulcēs jau saskārāmies ar problēmu, ka vecākiem dažkārt nav naudas, ko iedot bērniem autobusa biļetei, kur nu vēl nedēļas iztikšanai. Taču šādos gadījumos cenšamies sazināties ar pašvaldībām un kopīgi šādus jautājumus risināt. Bet jāsaka – šobrīd vecāku bezdarba dēļ nav novērojams skolēnu atbirums. Bērni vēlas mācīties, un viņi uz skolu brauc. Varu teikt, ka mums ir apzinīgi jaunieši un ar gaišām domām par nākotni. Vincents Naglis, Cēsu arodvidusskolas direktors:

– Skolā sagatavojam vairāku nozaru speciālistus – galdniekus, koka ēku celtniekus, elektriķus un mehāniķus.

Jāsaka, mūsu skolu krīze neskar, jo specialitātes ir īpašas. Jo grūtāki laiki, jo vairāk vajadzīgas. Cita problēma ir tā, cik nākamajā gadā nāks iestāties jaunie audzēkņi, jo devītās klases beidzēju ir arvien mazāk. Bezdarba līmeņa celšanās sekas skolas dzīvē nejūtam. Varbūt kādam no audzēkņiem vecāki ir zaudējuši darbu, bet tas līdz šim nav radījis nekādus satricinājumus. Domāju, ka arī ar prakses vietām nākotnē problēmu nebūs, jo līdz šim esam sadarbojušies tikai ar lieliem un stabiliem uzņēmumiem. Domāju, ka galdniekiem un elektriķiem darbs ir bijis visos laikos un tas tā arī būs. Visām mājām ir koka daļas – spāres, logi, durvis, kuras vajadzēs arī turpmāk. Tāpat arī elektrība nepazudīs.

Mūsu skolai drīz būs 90 gadu jubileja. Gadu gaitā šādi speciālisti Cēsīs ir sagatavoti, un tiem vienmēr bijis darbs. Tā ka nedomāju, ka pašreizējo grūtību dēļ kaut kas radikāli mainīsies. Grūtie laiki vienkārši ir jāpārdzīvo.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
18

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
20

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi