Institūcijas un amatpersonas, kas ir devušas vislielāko ieguldījumu, lai raisītu Latvijas iedzīvotāju neuzticību finanšu sistēmai, nav sodītas. Ventspils augstskolas lektora aizturēšana kārtējo reizi atgādināja, ka par satricinājumu novēršanu atbildīgie ir lielākie nepatikšanu radītāji.
Atgādināšu, ka pērn februārī bija līdzīgs gadījums. Kāds vīrs, veikalā padzirdējis baumas par lata devalvāciju, nosūtīja draugiem un paziņām mobilā telefona īsziņas, kurās informēja par dzirdēto. Sagadījās, ka viena no šīm īsziņām nonāca līdz premjerministra Aigara Kalvīša birojam un tikai tad tā izraisīja baumu vilni. Drošības policija ierosināja krimināllietu par kaitniecību.
Toreiz notikumu ķēdīte parādīja pašu amatpersonu neizpratni par to, kas ir baumošana un ko noteikti nevajag darīt, lai kaitniecisku un nepatiesu informāciju neizplatītu tālāk. Proti, tiklīdz caur dažādām ar A. Kalvīša biroju saistītām amatpersonām baumu vēsts bija nonākusi līdz Ministru prezidenta preses sekretāram, viņš par to informēja masu saziņas līdzekļus. Un maisam gals bija vaļā. Februāra vidū daudz cilvēku metās mainīt latus pret ārvalstu valūtu, bet A. Kalvītis pēc tam paziņoja, ka baumas par lata devalvāciju tika izplatītas organizēti. Protams, ka organizēti – paši pārsūtīja viens otram un pēc tam informēja arī sabiedrību. Drošības policija interesējās tikai par īsziņas autoru, tomēr pret viņu ierosinātais kriminālprocess par kaitniecību vēlāk tika izbeigts.
Pagājis pusotrs gads un izskatās, ka baumu apkarotāji neko nav iemācījušies. Kaitnieciskās informācijas izplatīšanas modelis ir līdzīgs – sagrābt ciet cilvēkus, kas kaut ko vienreiz ir pateikuši, taču nekontrolēt informāciju. Tāpēc izceļas skandāls, un par to, ko aizturētais īsti ir sacījis, uzzina visa valsts. Vairums no tiem, kas seko līdzi ziņām, pirms pagājušās nedēļas nezināja, kas ir Dmitrijs Smirnovs, un viņiem nebija ne jausmas, ko viņš tādu laikraksta „Ventas Balss” diskusijas laikā ir pateicis. Tagad to zina daudzi. Vētrainā policijas reakcija, cilvēku aizturot un ieslogot izolatorā, ir pastiprinājusi interesi par šo gadījumu un nevedina domāt par ekonomiskās situācijas stabilitāti.
Ar D. Smirnovu policijas darbs gan ir pabeigts – viņš pēc atbrīvošanas izteicās, ka ar komentēšanu vairs nenodarbosies. Toties tagad ir pulka citu, kas ar vēl lielāku sparu to darīs – viedokļu birums par notikušo ir visai iespaidīgs. Te gan jāpiebilst, ka policijas kritiķu ir krietni vairāk nekā to, kas pamatoti varētu izteikties par lata stabilitāti un banku sistēmām. Tas ir vienkāršā iemesla dēļ, ka par ekonomiku bez atbilstošas izglītības un profesionālajām zināšanām argumentēti runāt ir grūti, savukārt par to, ka valdība ir slikta un dzīvot grūti, mūslaikus laipni pastāstīs ikviens.
D. Smirnovs nebija vienīgais, kas pagājušajā nedēļā sajuta policijas uzmanību. Grupas „Putnu balle” dalībnieks Valters Frīdenbergs koncerta laikā jokojot bija pateicis, ka cilvēki, pirms skriet uz bankomātiem izņemt naudu, lai vispirms noklausās viņu koncertu. Spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, šis izteikums bija paredzēts kā joks, un kā joks arī tika uztverts. Tātad jokot ir bīstami. Tomēr vēl bīstamāk acīmredzot ir to, ko domā, sacīt nopietnībā. D. Smirnovs ir ekonomikas teorijas un kvantitatīvo metožu katedras lektors, varētu pieņemt, ka viņš kā akadēmiskās nozares pārstāvis var izteikt viedokli par savu jomu. Tomēr tie ir nepamatoti pieņēmumi, jo pašlaik vairāk par situācijas analīzi valsts drošībai acīmredzot ir vajadzīgi pozitīvi saukļi, ka viss ir kārtībā. Tā vietā, lai pati skaidrotu situāciju un pamatotu, kāpēc latam un bankām nekādas briesmas nedraud, valsts gluži vienkārši trenkā citādi domājošos.
Laivu šūpot ir ļoti bīstami, un cilvēka daba ir emocionāla. To labi parādīja jau minētais pērnā gada incidents. Baumu dēļ valūtu operāciju daudzums Latvijas komercbankās palielinājās vidēji divas līdz piecas reizes, savukārt Latvijas Bankā valūtas darījumu apgrozījums krietni pārsniedza iepriekšējos maksimālos apgrozījuma daudzumus. Nav vajadzīga liela māka, lai tagad, kad pasaulē ir ekonomiskā krīze, sētu paniku. To saprot arī drošības policija un acīmredzami rūpīgi pieskata visu, kas notiek.
Tomēr rezultāts diez vai ir tāds, kādu kārtības sargi būtu gribējuši. Šādas darbības cilvēkus nenomierina, bet tikai tracina un veicina nevēlamās informācijas izplatīšanos. Sekas policija savai rīcībai neizvērtēja, savukārt augsni panikai sagādā valsts, padarot ekonomikas tēmu par aizliegto – lielāka uzticēšanās bankām un latam šādā veidā neveidojas.
Komentāri