Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Izglītībā gaidāms pavērsiens

Druva
00:00
17.12.2008
5

Latvijas izglītības un zinātnes

darbinieku arodbiedrības valdes loceklis

Vērtējot pēdējo mēnešu notikumus, redzu, ka Latvijā izveidojusies nežēlīga sakritība, kas sevišķi skar lauku ļaudis. Vislielāko ietekmi atstājusi ekonomiskā krīze, tā jau ietekmē katru ģimeni. Drīz cilvēkus skars teritoriālā reforma, par kuru vēl nezinām, cik lielus plusus un mīnusus tā nesīs. Nu zināms, ka simtiem tūkstošu ģimeņu skars valdības iecerētā skolu optimizācija ar lozungu – skolu reforma.

Visas trīs šīs būtiskās parādības īpaši izpaudīsies no 1. septembra. Kā sabiedrība to psiholoģiski un garīgi izturēs, ir jautājums. Jājautā, vai sabiedrībai nepieciešams uzlikt šos pārbaudījumus, vai saprātīgāk nav galā tikt ar ekonomisko krīzi un, kad sāksies augšupeja, domāt par novadu veidošanu, izglītības iestāžu optimizāciju?

Izglītību ekonomiskā krīze skārusi ļoti sāpīgi. Zināms, ka šai nozarei valsts budžetā nākamgad tiks samazināti 90 miljoni latu. Tas ir otrais lielākais samazinājums aiz Veselības ministrijas zaudējuma.

Vecākiem nav jāsatraucas, ka skolās šajā mācību gadā varētu nemācīt kādu priekšmetu. Visām skolu aktualitātēm naudas pietiks, arī pedagoģiskajām likmēm, lai bērni saņemtu to izglītības apjomu, kas paredzēts. Bažas ir par nākamo mācību gadu, par to, cik pedagoģiskās likmes tiks atmaksātas no valsts budžeta. Par to nekādi galīgie lēmumi valdībā vēl nav pieņemti.

Kādi ir ministrijas aprēķini un

priekšlikumi? No 1. septembra likmes diferencēt – lauku teritorijās un novadu pilsētās noteikt pedagoģisko likmi uz 5,8 skolēniem, republikas pilsētās 7,5. Pieaugums nopietns, salīdzinot arī to, kāds ir šobrīd. Ja šie aprēķini īstenojas, tad Cēsu rajonā no 2009. gada 1. septembra lielākas vai mazākas problēmas būs 14 mazajām lauku skolām. Pārāk daudzām. Pedagoģisko likmju trūkums šajās skolās būs atšķirīgs – no pāris līdz piecām, septiņām. Tas var ietekmēt gandrīz tūkstoš skolēnus un 200 skolotājus. Ja skolas slēgs, darbu zaudēs ļaudis vairākos pagastos. Jāpiebilst, ka skolas daudzviet ir vienas no lielākajām darba devējām un arī stabilām nodokļu maksātājām pašvaldības budžetā.

Lai problēmas samazinātu, jāsamazina skaits no 5,8 uz 5,4 skolēniem uz vienu likmi. Tad būtu mazāk skolu, kurām draud slēgšana vai reorganizācija, laukos mazāk bezdarbnieku. Kas var šo jautājumu risināt? Domāju, to var pašvaldību vadītāji kopā ar Izglītības un zinātnes un Pašvaldību un reģionālās attīstības lietu ministriju. Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība jau ierosinājusi pārskatīt šoruden valdības sēdē pieņemto lēmumu samazināt skolēnu skaitu pedagoģisko likmju aprēķināšanai izglītības iestādēs. Mēs iesakām meklēt optimālu variantu, bet ministrija atbild, ka līdz 1. martam izglītības pārvaldēm virtuāli jāiesniedz jaunais modelis. Iespējams, tikai tad, kad varēs novērtēt attīstības draudus, varēsim panākt, ka likmi samazina. Tomēr ar to arī būs par maz prasīts no valsts, ja vēlamies, lai nepasliktinās izglītības pieejamība, ko šobrīd sabiedrība tik augstu vērtē.

Jāatzīst, ka gadu no gada Cēsu rajonā skolēnu skaits samazinās. 9. klasi pavasarī beigs 799 skolēni, bet 1. klasē rudenī mācības sāks tikai 547. Tikai pamatskolas posmā vien viena mācību gadā laika tiek zaudēti 255 skolēni, zūd 43 skolotāju likmes, kas veido divu pamatskolu likmju skaitu. Tādēļ cerēt, ka izglītībā viss var palikt, kā bijis, nevar. Tomēr samērībai un pakāpenībai jābūt. Uz ko šobrīd varam cerēt? Kārtējo reizi uz pašvaldību izpratni un vēlmi skolas saglabāt, lai nodrošinātu pašvaldības bērniem iespējas iegūt izglītību tuvāk mājām. Sevišķi svarīgi tas ir mazajiem, bet tieši sākumskolu uzturēšana ir visdārgākā, jo tajās pašlaik ir vismazāk audzēkņu. Pagaidām izskatās, ka Izglītības un zinātnes ministrija tikai vārdos aicina sākumskolas atbalstīt, bet neatbalstīs pašvaldības darbos. Tad skolas, kurās ir mazāk par 100 skolēniem, varēs uzturēt tikai lieli, bagāti novadi. Arī tad novados būs vajadzīgi tādi vadītāji, kādi šobrīd Cēsu rajona pagastu padomju priekšsēdētāji. Esmu pārliecinās, ka viņi neļaus iznīcināt skolas un iespēju bērniem iegūt izglītību savā pusē.

Sekojiet līdzi, kā jautājums attīstīsies. Valsts līmenī pašlaik dominē nevis doma, ka bērnam jārada pieejama izglītība, bet doma, ka naudas taupīšana ir svarīgāka. Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kur drošība grūtā brīdī

12:27
02.07.2024
27

Šo sezonu neuzsāka otrs lielākais dārzeņu audzētājs    SIA “Rītausma” Jēkabpils pusē. Veikalos vairs nav un nebūs gurķu, tomātu ar uzlīmi “Rītausma”.    Pēc 30 gadiem, kuros attīstīta mūsdienīga dārzeņu audzēšana, uzbūvēta infrastruktūra, darbs pārtraukts. Iemesls – Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas uz 19.jūniju bija 128 782 eiro.    2020.gadā SIA “Rītausma” […]

Seniori ir svarīgi, bet nedrīkst aizmirst par jauniešiem

12:26
01.07.2024
21

Sociālajā jomā strādājošie uzsver, ka mūsdienās, kad sabiedrība noveco, saprotams, ka pastiprināti tiek domāts par senioriem, bet nedrīkst aizmirst arī jauniešus. To saka līdzšinējais novada Sociālā dienesta vadītājs Ainārs Judeiks, norādot, ka būtiska šajā darbā ir arī prevencija, kas vērsta uz bērniem un jauniešiem. To pieminēja arī Cēsu pilsētas pansionāta direktore Inga Gunta Paegle, vērtējot, […]

Manifestēt savu realitāti. Kas tas par zvēru?

12:25
30.06.2024
20

Pēdējā laikā arī mūsu zemē populārs kļuvis vārds “manifestēt”! Anglicisms, kas daudziem nerada skaidrību – ko gan tas īsti nozīmē? Izrādās, kaut ko manifestēt nozīmē padarīt savus sapņus, mērķus un centienus par realitāti, ticot, ka tos patiešām iespējams sasniegt. Visam pamatā ir ideja, ka, ticot, ka patiešām varat kaut ko izdarīt, un koncentrējot savas domas […]

Lielā politika un karš

12:24
29.06.2024
23

Ukraina otrdien, 25. jūnijā, oficiāli sāka iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību (ES). Protams, tas nozīmē vairākus gadus ilgu procesu, tā laikā valstij ne tikai jāpārņem Eiropas Savienības normatīvās prasības, bet arī jāpierāda, ka sabiedrība un valsts pārvalde ir gatava pievienoties blokam. Šonedēļ ES ir vieno­jusies par jaunām sank­cijām pret Balt­krieviju. Ir zināms arī , ka […]

Noguruši no ziņu virsrakstiem…

12:29
27.06.2024
21

Raugoties TV ekrānā uz kādu no daudzajiem ziņu raidījumiem, pamanīju tekstu, kas rotāja ekrāna apakšmalu, ka kādā pasaules mēroga pētījumā apstiprinājies – cilvēki arvien mazāk seko līdzi ziņām. Atskār­tu, ka šim apgalvojumam absolūti piekrītu arī pati. Un, šķiet, daļai paziņu, tuvāku un tālāku, pēdējā laikā bija līdzīgs viedoklis. Ir skaidrs, ka ziņu mērķis vairs pat […]

Nemainīgie priekšstati

09:58
25.06.2024
30

Katram no mums, arī tautām un nācijām ir savi priekšstati par to, kādi esam, nereti ar laiku tie mēdz arī vairāk vai mazāk mainīties. Izskatās, ka Krievijas Federā­cijas iedzīvotāju priekšstati un uzskati tomēr nemainās, gan domājot par lielāko ienaidnieku, gan pašiem par sevi. Nav noslēpums, ka Krievijā vara to atbalsta un iedzīvotāji dzīvo priekšstatos, ka […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
24
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi