Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Veselības atgūšana maksās dārgāk

Druva
00:00
19.12.2008
28

Veselības ministrija kopā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) pašlaik meklē atbildi uz jautājumu – cik pacientiem nākamgad būs jāmaksā par ārstēšanos slimnīcā, cik maksās vizīte pie ģimenes ārsta.

Pirms taupības režīma stāšanās spēkā vēl tika lēsts, ka ģimenes ārsti saņems papildus finansējumu 300 latu apmērā un tik apgriezti neizskatījās stacionāru budžeti. Pieņemtais ekonomikas stabilizācijas plāns nozīmēja arī daudz lielāku taupību dažādu nozaru ministrijās. Veselības ministrijas budžets ir samazinājies par vairāk nekā 44 miljoniem latu, kaut iesākumā bijis plānots atteikties vien no šīs summas puses.

Tas nozīmē – ģimenes ārstiem piemaksas nebūs un par vizīti pie ārsta nāksies maksāt ne tikai latu ierasto 50 santīmu vietā, bet vairāk. Bet ārstēšanās stacionārā slimniekam jau varētu maksāt pat 10 latu. Vai tā? “Druva” sarunājās ar Cēsu rajona slimnīcas direktoru Guntaru Knikstu, kurš sacīja: “Noteikti, ka pacientiem nāksies maksāt vairāk, bet par konkrētu naudas summu, pakalpojumu cenu maiņu nevaru runāt, kamēr nezinu budžetu un VOAVA lēmumus.” Tajā pašā laikā G. Kniksts bija apņēmības pilns meklēt papildus finansējuma avotus – Eiropas un Skandināvijas valstu sabiedriskos fondus, kuri gatavi ieguldīt līdzekļus ilglaicīgos sadarbības projektos, kas sekmētu stacionāra infrastruktūras attīstību.

Arī ģimenes ārsti joprojām nav vienojušies ar Veselības ministriju un VOAVA par jaunajiem līguma noteikumiem. Jāatgādina, ka ģimenes ārsti 2009. gadā prasīja papildu finansējumu – gandrīz 1000 latu mēnesī katrai Latvijā izveidotajai privātpraksei. Tika solīti minētie 300 lati, bet arī šīs naudas nebūs. Ko tas nozīmē pacientam?

Lauku Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja un ģimenes ārste Līga Kozlovska, paužot viedokli Latvijas Avīzei, sacījusi, ka, ja tiks paaugstinātas pakalpojumu cenas, tad laukos būs vairāk tādu slimnieku, kuri nespēs samaksāt, pie ārsta nedosies, pirms laika aizejot viņsaulē, vai ārsti darbu darīs bez maksas, domājot par savu pacientu. Asociācijas vadītāja uzsvērusi, ka jau tagad laukos ir gana cilvēku, kuri dzīvo vien no valsts garantētā iztikas minimuma.

Ir zināms, ka šīs nedēļas nogalē ārsti pulcēsies kopā Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas rīkotajā ārkārtas sēdē, kur paši ārsti izpratīs radušos situāciju pilnībā, tiks informēti par konkrētajiem Veselības ministrijas un VOAVA lēmumiem, kas šobrīd valstī ir pieņemti, un tad ārsti pieņems lēmumus.

“Druva” sazinājās ar vairākiem Cēsu rajonā strādājošiem ģimenes ārstiem, lai uzklausītu viedokli – kādas problēmas taupības plāns sagādās mediķiem, kādas pacientiem?

Liepas pagasta iedzīvotāju ģimenes ārste Ilona Prindule:

“Pašlaik ir ļoti nekonkrēta situācija, nav reālu faktu, informācijas, kādas būs finansiālās iespējas nākamajā gadā. Vispirms vēlos zināt, kāds finansējums būs noteikts ģimenes ārstiem, lai uzturētu praksi, kurš apmaksās izdevumus, kas saistāmi ar to pacientu izmeklēšanu un ārstēšanu, kas pieder no ārsta nodevas atbrīvotajai kategorijai – bērni, represētie, mazturīgie iedzīvotāji, grūtnieces. Un ir ļoti svarīgi, lai finansējums tiktu saglabāts vismaz pašreizējā apmērā. Kādi būs lēmumi, vēl nezinām. Noteikti strādāt būs grūtāk, pozitīvas pārmaiņas negaidām. Pieļauju, ka vairāk izmaksu būs pacientam. Vai iedzīvotāji spēs samaksāt par veselības aprūpi? Ja runājam par ģimenes ārsta apmeklējuma izmaksām, tad 50 santīmu nodeva bija ļoti niecīga. Es nevaru pateikt, cik pacientam būs jāmaksā. Viens lats vai divi. Manuprāt, pacientu nodevu vajadzētu diferencēt. Ja pensionārs, kurš ir hronisks pacients, maksā latu, tad strādājošs cilvēks, kurš ārstu apmeklē pāris reižu gadā profilakses nolūkos, varētu maksāt arī divus latus. Un tajā pašā laikā, ja atnāk cilvēks, kuram ir vajadzīga palīdzība un nav naudas, nekad taču to neatsaka.”

Straupes pagasta iedzīvotāju ģimenes ārste Maija Kapzema:

“Parakstīšu sadarbības līgumu ar VOAVA neatkarīgi no tā, kādi būs līguma nosacījumi arī no finansiālās puses. Galu galā ne nauda manā darbā ir galvenais. Svarīgāk ir strādāt pagastā un saviem pacientiem palīdzēt. Man negribas pašreizējā situācijā celt paniku, jo paši ģimenes ārsti zina par maz, lai situāciju vērtētu. Man nav konkrētu atbilžu par notiekošo. Cenas pacientam augs, bet nekad nav bijis tā, ka pacienti netiktu sūtīti tālākai izmeklēšanai, nesaņemtu mediķa padomu. Pagaidām tas visiem ir bijis iespējams, un domāju, ka tā arī būs. Ja runājam par pašreizējām cenām, tad tik tiešām mani pacienti ir bijuši izbrīnīti, ka par vizīti pie ģimenes ārsta ir jāmaksā vien 50 santīmi. Viņi saka, ka latu būtu gatavi dot.”

Jaunpiebalgas iedzīvotāju ģimenes ārste Ingrīda Brante:

“Ja runā par 300 latu piemaksu ģimenes ārsta praksei, kas sekotu, organizējot ģimenes ārsta dežūras sestdienās, es jau biju atteikusies. Pacienti mani var sameklēt paši, ja ir akūta nepieciešamība, bet organizēt regulāras dežūras lauku ārstam nav iespējams. To var praksēs, kur strādā astoņi speciālisti, tad strādāt ik astoto sestdienu nav tik sarežģīti. Pašlaik ir skaidrs, ka līdzšinējo finansējumu ģimenes ārstu prakses nesaņems un labāk neklāsies. Stingrs taupības režīms iestāsies arī ģimenes ārstu institūcijā. Ir ļoti daudz neskaidrību, kurš maksās par pacientiem, kuriem pēc likuma pienākas atlaides? Cik daudz pacientus varēsim nosūtīt pie speciālistiem, kā sekos finansējums? Cik daudz, ar kādām atlaidēm varēsim izrakstīt valsts kompensētos medikamentus? Mediķi streikoja un bija traktējums – ārsti un māsas domā par darba samaksu. Patiesībā runa bija par robiem veselības aprūpes sistēmā. Un tagad redzams, ka, trūkstot finansējumam, lielāki izdevumi būs pacientiem, taču uzskatu, ka ģimenes ārsti palīdzību pacientam – ar vai bez naudas – nekad neatteiks.” Sagatavojusi Ilze Kalniņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
31

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi