Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai valstī varas krīze?

Druva
00:00
07.02.2009
9

Marika Slotina – Brante, kordiriģente: -Par to, ka vara piedzīvo krīzi visos līmeņos, man nav šaubu. Tā radikāli jāmaina. Es būtu priecīga, ja valdības vadītāja amatā vairs neredzētu I.Godmani, jo secinu, ka viņš nav stiprs ne ekonomikā, ne vadībā. Pietiek Saeimā gulēt arī deputātiem, bet Saeimu vērts mainīt tikai tādā gadījumā, ja mēs varam cerēt, ka līdzšinējo deputātu vietā redzēsim jaunas sejas, profesionāļus. Valsts prezidents var palikt.

Māris Krams, skolotājs: -Nemēdz tā būt, ka kāds cilvēks vienlaikus var ieņemt spēlētāja, trenera un tiesneša lomu, bet I. Godmanis tieši tā pašlaik rīkojas. Pats pieņem rīkojumus, pats pilda un pats arī tos slavē vai kritizē. Latvijas nelaime ir tā, ka lēmējvara un izpildvara pārāk saaugušas. Saeimai jau sen bija jādemisionē . Saeimas kuģī ir ļoti liela sūce, bet pašlaik kuģa bortā tiek lauzts vēl lielāks caurums. Lēmumi, kurus Saeima pieņem, arvien vairāk atgādina, ka tie ir nelielas ļaužu grupas interesēs.

Maija Plūme, Raunas novada domes priekšsēdētāja vietniece:

-Neesmu nevienā partijā, uz notiekošo raugos no malas. Taču mana pirmā doma – ja visi godprātīgi pildītu savus pienākumus un varbūt pat mazlietiņ vairāk, tad nebūtu izveidojusies šāda krīze. Vajadzētu sākt ar to, ka katrs pats sevi izvērtējam kritiski un tikai pēc tam cenšamies norādīt uz otra kļūdām un nepilnībām. Šobrīd visi viens uz otru noveļ neizdarības un meklē vainīgos, tas ir nepatīkami. Domāju, ka izeja no politiskās krīzes ir ministru maiņa. Patlaban nozaru ministri ir politisko partiju pārstāvji, bet to vietā vajadzētu nākt profesionāļiem. Tas atrisinātu daudzas problēmas, arī tautas uzticība būtu daudz lielāka. Līdz šim tika domāts, kā būtu izdevīgi politiskajām partijām un nevis tautai kopumā. Politiķiem vajadzētu būt tik stipriem, lai varētu savas politiskās ambīcijas nolikt malā, ļaujot darbu šajos grūtajos apstākļos veikt zinošiem un profesionāliem cilvēkiem. Bet ministru prezidentu Ivaru Godmani patlaban vajadzētu kritizēt vismazāk, jo viņš ir vienīgais, kurš šobrīd valsti velk.

Gvido Sabulis, uzņēmējs: – Jā, valstī ir politiskā krīze. Turklāt liela. Jāmainās politiķiem un ministriem. Tikai tad tauta un uzņēmēji noticēs, ka kaut kas šajā valstī var mainīties. Domāju, no skatuves būtu jānoiet visām vecajām politiskajām partijām un vietā jānāk jaunām. Citādi nekas šajā valstī nemainīsies. Arī es piekrītu tautas vairākumam, esmu par Saeimas atlaišanu.

Kārlis Skujiņš, Stalbes pagasta „Liepu” saimnieks, bitenieks: -Es teiktu, ne tikai krīze, pat varas monopols. „Augšas” vārās sava sulā, turas pie krēsliem. Lai tiku laukā no varas krīzes, jānomaina visi, kas iesēdējušies Saeimas, valdības un citu augstu varas institūciju krēslos. Bet, vēl svarīgāk, lai tiktu laukā no ekonomiskās krīzes, jāatjauno ražošana lauksaimniecībā, rūpniecībā, mežsaimniecībā. Tikai ražošana ir valsts stabilitāte. Tūrisms un citi pakalpojumi, uz kuriem gadiem valsti virza, ir atkarīgi no ražošanas. Ja tā nedod pienesumu, tad arī citas nozares apstājas. Sagatavojuši: Mairita Kaņepe, Liene Lote Grizāne, Andra Gaņģe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
7

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
12

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
15

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
10
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
9
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
9
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
7
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi