Ēnošana palīdz

Trešdien Latvijā bija Ēnu diena –

iespēja

jauniešiem ieskatīties kādas profesijas aizkulisēs. Daļa to arī aktīvi izmantoja. Pedagogi veicināja šo procesu.

Marlēna Rass, Cēsu Valsts ģimnāzijas skolniece: „Mācos 12. klasē, un par spīti tam, ka mācību gads strauji tuvojas noslēgumam, vēl aizvien nezinu, kādu profesiju izvēlēties un studēt. Šādā neziņā neesmu viena. Liela daļa draugu un klasesbiedru izjūt ģimenes locekļu radīto spiedienu uz šo izvēli.

Ēnu diena – būt par ēnu kādas personības ikdienā – sniedz iespēju ne tikai iepazīties ar, iespējams, nākotnes profesiju, bet arī ieskatīties kādā darba sfērā, kurā ir vēlēšanās rast izpratni, apskatīt darba plusus un izjust mīnusus. Diemžēl Cēsu ģimnāzistu ieinteresētība par iespēju iesaistīties Ēnu dienā nav tik liela, kad varētu būt. Parasti skolās par Ēnu dienas tuvošanos laikus atgādina kāds no pasniedzējiem, bet tālākā rīcība pilnībā ir skolēna rokās – piedalīties vai šo dienu pavadīt kā parastu skolas dienu.

Lai kļūtu par kāda darbinieka ēnu, jāpiesakās individuāli, ja ir tāda iespēja, vai jāmeklē citi ceļi, reģistrējoties internetā „Junior Achievement – Latvija” mājas lapā. Tie, kas izmantoja šo iespēju, ir apmierināti, jo tādējādi varēja kļūt par ēnu arī Rīgā ļoti ietekmīgiem, vadošiem darbiniekiem, kādi ir uzņēmumu direktori, Saeimas deputāti un ministri.”

Ēnu diena ir patīkama satraukuma diena ne tikai skolēniem, arī biznesa ekonomikas un karjeras izglītības skolotājiem. Bieži vien tieši viņi iepriekš kontaktējas ar iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem, lai aizrunātu iespēju skolēniem sekot līdzi darbam dienas garumā.

Vēsma Johansone, Jaunpiebalgas vidusskolas karjeras izglītības skolotāja: „9. un 11. klašu skolēni, kuri parasti dodas uz darbavietām, lai ēnotu strādājošos, lielāku interesi līdz šim izrādīja

par policistu, žurnālistu darbu. Nu esmu ievērojusi, ka sāk mosties interese arī par ļoti praktisku darbu veicējiem, piemēram, ceļu būves meistariem un celtniekiem. Manas skolas bērni jau pieraduši, ka aktīvi darbojos karjeras izglītībā un uzņemos starpnieka lomu, sarunājot profesionāļus, kurus ēnos. Tas notiek ne tikai vienā, valstī zināmajā Ēnu dienā. Bērni pieraduši, ka viņiem ir šī iespēja izrauties no ierastā skolas ritma un doties ekskursijā uz uzņēmumu, tikties ar profesionāļiem. Man šķiet , svarīgi to atbalstīt. Diemžēl mūs, karjeras izglītības skolotājus, gan vairs neatbalsta. Tikai divus gadus mūsu darbs tika novērtēts ar atalgojumu. Tagad atliek strādāt, entuziasma vadītiem, un es esmu apsolījusies to darīt.

Arī profesiju iepazīšanas dienai ir jāgatavojas. Es neļauju skolēniem doties uz uzņēmumu, iepriekš nesagatavojoties, tāpēc lūdzu rakstīt motivācijas vēstuli, no dzirdētā skolā aicinu patstāvīgi sastādīt savu CV, ko apmeklējuma laikā iesniegt ēnotajam darbiniekam. Arī pēc Ēnu dienas skolēniem dodu uzdevumu – aprakstīt, vai nākotnes nodomi saistās ar redzēto profesiju, atbildēt uz anketas jautājumiem, pēc kuras var pateikt, cik uzmanīgs Ēnu dienā bijis

skolēns. Anketas saglabāju, bet neesmu tās vēl izmantojusi, lai veiktu kādus secinājumus, kaut gan iestrādes ir, jo skolēni atbildējuši, cik svarīgas izrādījušās skolā gūtās iemaņas, vai pats bijis pietiekami sagatavojies, lai Ēnu diena dotu pēc iespējas lielāku ieguvumu. Pāris no Ēnu dienu dalībniekiem šobrīd augstskolās jau apgūst to profesiju, ko iepriekš bija iepazinuši.”

Inga Ozola, Cēsu Valsts ģimnāzijas biznesa ekonomikas pamatu skolotāja: „Ja agrāk skolotāji bija galvenie starpnieki Ēnu dienu organizēšanā, tad tagad ģimnāzisti sākuši izmantot jaunas iespējas, ko paver „Junior Achievement – Latvija”. Jau janvārī ar interneta starpniecību notika pieteikšanās uz vakancēm. Lai saņemtu uzaicinājumu, jauniešiem savs lēmums nebija jāpamato, un, manuprāt, tas ir ļoti pareizi. Citādi jauniešu interese mēdza nosvērties uz masu medijos bieži pieminētām profesijām. Šogad Cēsu ģimnāzisti galvenokārt vēlējās Ēnu dienā doties ārpus Cēsīm. Populāri ir ēnot politiķus Saeimā. Atgriezusies interese par vecāku darba vietu izpēti, bet kritusies interese par darbu bankās un pašvaldībās.