Cēsu mākslas skolas pedagogi, neskatoties uz ne uz kādām valsts oficiālām nostādnēm, ik gadu februārī atzīmē vīriešu dienu un martā sieviešu dienu. Vakar mākslas skolas pedagogi vīrieši sievietes aicināja noskatīties viņu sagatavoto priekšnesumu un pasniedza sagatavoto dāvanu ar neiztrūkstošajiem 8. martu simbolizējošiem ziediem – tulpēm.
Ēro Rass: „ Lai ko par 8. martu nerunātu, tas paliek mūsu sirdīs. Es varu galvot, ka šos svētkus vienmēr svinēšu – ģimenē, darba kolektīvā, un tam nebūs nekāda sakara ar līdztiesības vai citiem politiskiem jautājumiem. Tie ir svētki priekam, cieņas izrādīšana sievietēm. Diez vai kādam vai kādai tas varētu nepatikt.”
Valdis Vanadziņš: „Lai kādi Sieviešu dienas svētki nebūtu izveidojušies mūsdienās, to izcelsme, kā vēsture liecina, esot politiska. Mana paaudze ir dzirdējusi par principu sadursmi starp sieviešu tiesību aizstāvi Klāru Cetkinu un revolūcijas vadoni Ļeņinu. Klāra salīdzināja pērkamo sievieti ar glāzi un jautāja, kurš tad gribēs dzert no glāzes, no kuras dzēruši citi. Klāras doma neuzvarēja. Tā tas ir.”
Ēro Rass: „Es neesmu sieviešu līdztiesības uzskatu atbalstītājs, tāpat kā vairums manu kolēģu vīriešu. Sievietēm ikdienā ir jāstāv pie katla un jāuzņemas galvenā loma bērnu audzināšanā. Man ir aizdomas, ka Klāra Cetkina nemaz nebija īsta sieviete. Padomju laikā 8. marts kļuva tik populārs arī tāpēc, ka Sieviešu diena kļuva par iemeslu ģimenēm sanākt kopā, salabt. Tas noteikti tā bija.”
Vilnis Kļaviņš: „Daudzas šķirtās ģimenes pēc šiem svētkiem atkal apvienojās. Tas ir tik pierasti, 8. martā visu veltīt sievietēm – maigajam, daiļajam dzimumam. 8. marts nevar būt katru dienu. Katru dienu taču nenesīs puķes.”
Aivars Vīksna: „ Manuprāt, 8. marts savulaik valstī bija kļuvis tik populārs ne tikai tāpēc, ka vīrieši centās šai dienā būt radoši, romantiski un izpalīdzīgi. Ne mazāka loma bija arī tam, ka sievietes pašas šiem svētkiem gatavojās – kolektīvos un mājās klājot svētku galdus. Lomas bija sadalītas un
vīriešiem svinama diena.”
Vilnis Kļaviņš: „Atceros 80. gadu beigās vienu 8. martu, kad par šiem svētkiem mazliet ironizējām. Mums bija uztaisīta tribīne. Man bija jāsaka runa. Mēs par šo svētku svinēšanu pasmaidījām, un bija jau arī par ko. Mēs, vīrieši, lepojāmies ar prasmi sievietēm sarīkot svētkus, bet patiesībā jau jāprasa viņu pašu domas, vai svētki ik gadu ir izdevušies.”
Komentāri