Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Nav likumiska pamata lēmumam

Druva
00:00
11.03.2009
6

Stalbes pagasta padomes priekšsēdētājs

Cēsu rajonā valsts mērķdotāciju plānošanā un sadalē ir izveidojusies neviennozīmīga situācija. Manuprāt, nav dokumentāla pamata tam, ka rajona padome šogad uzspiež rajona izglītības iestādēm samazināt iestāžu izdevumus, lai līdz 1. septembrim ietaupītu valsts mērķdotāciju vienam mēnesim. Rajona padome 29. janvārī apstiprināja lēmumu, kuram es nepiekritu, par pedagoģisko darbinieku algu pārtarificēšanu, citiem vārdiem sakot, uzliekot par pienākumu skolām samazināt pedagogu algas, tātad darīt to, ko Ministru kabineta noteikumi neparedz nekādu apstākļu dēļ.

Rajona padome ir pieņēmusi lēmumu iekrāt algu fondu un visām iestādēm uzdevusi ietaupīt valsts mērķdotāciju, bet šajā sakarā netiek piedāvāta nekāda metodika, kā to reāli var izdarīt. Stalbes vidusskola padomes 29. janvāra rīkojumu nevar izdarīt prasītajā apjomā, lai netiktu aizskartas pedagogu pamatalgas.

Valsts mērķdotācijas pedagogiem ir rajona budžeta sastāvdaļa. Rajona padomes februāra sēdē apstiprināja 2009. gada budžetu, nemeklējot pedagogu algu problēmas risinājumu. Tad arī izteicos, ka nevar apstiprināt budžetu, ja tajā veidojas algu fondā iztrūkums. Vispirms jāatrod variants, kā budžetā nodrošināt pilnīgu vai daļēju finansējumu no rajona budžeta. Viena mēneša pedagogu algām tam nepieciešami vairāk nekā 600 tūkstoši latu. Man nav skaidrs, kā Cēsu rajonā izveidojusies šī situācija, ka valsts mērķdotācija gadam nav ieplānota pilnā apmērā.

Līdzīga situācija ar pedagogu algām ir arī vairākos citos Latvijas rajonos, bet problēma tiek risināta atšķirīgi. Kuldīgas rajonā izglītības darbinieku arodkomitejas un skolu direktori aktīvi iesaistījušies problēmas cēloņu noskaidrošanā un risinājumu meklēšanā, nesamierinās ar situāciju un neļauj notikt ļaunākajam – pamatalgas samazināšanai, skolu speciālistu atlaišanai.

Aicinu pedagogus un sabiedrību arī Cēsu rajonā iesaistīties plašākā diskusijā, vai tas ir pieņemams, ka pedagogiem līdz septembrim jāietaupa viena mēneša alga, atsakoties no samaksas daļas katru mēnesi. Varbūt šajā situācijā skolotāji vasarā rajonā būs spiesti vienu mēnesi iet bezalgas atvaļinājumā? Manuprāt, tas nav taisnīgi. Rajona padomei jāatrod cits risinājums. Aizvainojoši ir tas, ka laiks rit, bet rajona padomes deputāti un darbinieki nav aktīvi problēmas risināšanā. Vienīgais pieņemtais lēmums ir rīkojums bez juridiska pamata par ikmēneša finansējuma samazināšanu. Ir skolas, kuras jau tā iespaidā veikušas pedagoģisko likmju pārtarificēšanu, bet es šaubos, vai tas ir pareizākais risinājums. Varbūt rajona padome pati var atrast veidu, kā mīkstināt problēmu, ja reiz plānošanā pieļauta kļūda, un nelikt skolām samazināt speciālistus (psihologus, logopēdus, bibliotekārus), bez kuriem skolas funkcija zaudē jēgu.

Likumīgi nav argumentēts, kāpēc tas jādara, tāpēc kā pagasta padomes priekšsēdētājs negatavojos parakstīt pārtarifikāciju. Ja rajona padome nerisinās problēmu, tad tā bīstami samilzīs un izsprāgs, jo rajona padomes pieņemtais lēmums uzlikt izglītības iestādēm par pienākumu veikt pārtarifikāciju un samazināt finansējumu pedagoģiskajiem darbiniekiem ir nelikumīgs.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Tas vēl nav noskaidrots

19:59
04.12.2025
20

Līdz ar filmas “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kam veltītas tikai pozitīvas atsauksmes, sabiedrība pievērsusi lielāku uzmanību Latvijas basketbola vēsturei un tās veidotājiem. Tā pēdējās nedēļās interneta portālos un preses izdevumos bieži lasāmas intervijas ar vienu no Latvijas basketbola leģendām Skaidrīti Smildziņu-Budovsku. Viņa ir viena no pirmās TTT komandas meitenēm, kas vēl ir mūsu vidū. 82 […]

Vai mākslīgais intelekts nogalinās medijus?

19:58
03.12.2025
23
1

Kad radās un plašu popularitāti iemantoja televizori un dažādas televīzijas pārraides, ātrs gals tika paredzēts radio, jo kāda gan jēga kaut ko tikai klausīties, ja var reizē arī skatīties. Tomēr radio dzīvo vēl šodien un nebūt nešķiet, ka būtu uz miršanu. Kad parādījās datortehnoloģijas un vēl jo vairāk plašās interneta iespējas, ātru galu paredzēja abiem […]

Ar iepirkumu sarakstiņu rokās

09:50
02.12.2025
31

“Lai palīdzētu iepirkties lētāk, decembrī Centrālā statistikas pārvalde sāks ievākt lielveikalu ķēdēs pārdoto pamata pārtikas produktu cenas. Kur tās varēs atrast,” vēsta žurnāls “Ir” publikācijā “Kur lētāki brokoļi”.Rakstā paskaidrots: “Iepērkoties pārdomāti, nevis impulsīvi, mēs varam apturēt pārtikas cenu pieaugumu, uzskata rīdzinieks Arturs Zikovs. Viņš ir programmētājs, tomēr ar naudu nemētājas. Lai ekonomētu, agrāk bieži pārskatīja […]

Nerimstošais Kijiv-gurums

09:50
01.12.2025
23

Notikumi virzās pa apli, un šobrīd manī kaut kur pazudusi ticība kaut kad tikt no tā ārā. Teju ik dienu sev nākas atkārtot – kaut kad tās kara šausmas beigsies. Lai gan vairs nesaprotu, kā tieši tas var beigties, ja pat sākuma punktu sen vairs nemāku noteikt. Mums ģeogrāfiski vistuvākais karš visvienkāršākajā, acīmredzamākajā un ļoti, […]

Ieraudzīt un novērst vardarbību

09:48
01.12.2025
20

Šogad centram “Marta”, Latvijas sieviešu tiesību aizstāvības organizācijai, aprit 25 gadi. Centrs sniedz profesionālu rehabilitāciju vardarbībā un cilvēku tirdzniecībā cietušām pieaugušām personām. Pērn palīdzību saņēma 790 cilvēki Latvijā. Viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko centram ar neatlaidīgu darbu izdevies panākt, ir plašākas sabiedrības izpratne, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama. 25. novembris ir Starp­tautiskā diena vardarbības pret […]

Vai spēsim mainīt demogrāfijas līkni

10:22
26.11.2025
36
1

Novembris Latvijai ir nozīmīgs mēnesis, kad īpaši domājam par mūsu valsti – tās pagātni, pārbaudījumiem, iespējamo nākotni. Par Latviju es domāju arī, piedaloties divu iestāžu atklāšanā. Jaunpiebalgā bijušajā skolas ēkā durvis vēra senioru nams “Piebalga”, savukārt Cēsīs, Dārtas ielā, svinīgi tika atklāta atjaunotā Cēsu Bērzaines pamatskolas pirms­skolas “Dārtiņa” ēka. Divas celtnes, kas ļoti gaidīja atdzimšanu: […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi