Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Diriģenti “briest” sabiedriskai organizācijai

Druva
00:00
18.03.2009
71

Latvijas Mūzikas akadēmijas, Mūzikas skolotāju katedras asoc. prof.

Pirmo reizi Latvijas novados pulcinām mūzikas skolotājus, lai kopīgi spriestu, kā risināt samilzušās problēmas muzikālās izglītības jomā. Pienācis laiks mūzikas skolotājiem, diriģentiem

apvienoties sabiedriskā organizācijā. Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras metodiķi ir

iniciatori

asociācijas dibināšanai. Atbalstu esam guvuši visos novados, arī no Vidzemes skolotājiem pēc sarīkotās tikšanās Cēsīs.

Gandrīz visu mācību priekšmetu skolotājiem ir profesionālās organizācijas. Tā darbojas vēsturnieki, matemātiķi un citi. Mūzikas pedagogiem arī bija asociācija, bet tā pārtapa par korporāciju un beigās darbošanās apsīka. Taču, lai savā nozarē varētu panākt konstruktīvas izmaiņas, par tām iestātos ministrijas līmenī, ir

vajadzīga profesionālā asociācija. Dziedāšanas skolotājiem nepieciešams iepriekš izdiskutēt, kas viņiem darbā traucē, kas jānomaina vai jāievieš no jauna

mācību līdzekļos, programmās un standartos. Ja to dara augstskolas, un Latvijā

ir četras, kas sagatavo mūzikas skolotājus, tad šis process notiek nesaskaņoti. Ko viena augstskola labu dara kordiriģentu mācīšanā, tas citai neliekas saistoši, arī ministrijai vienas augstskolas idejas neliekas tik svarīgas, lai tās izskatītu un varbūt ieviestu visā sistēmā. Augstskolas mūsu valstī ir suverēnas un pašas savā starpā reti spēj vienoties, bet, manuprāt, pienācis laiks pārskatīt augstskolu plānus, vai tie atbilst mūzikas skolotāju sagatavošanas standartam, jo nereti beidzēji spējīgi tikai vadīt mūzikas stundas, bet kori vadīt atsakās. Ja tā turpināsies, mēs nevarēsim saglabāt Dziesmu svētkus.

Mūzikas skolotāju profesionālā asociācija varētu radīt situāciju, ka daudz aktīvāk Latvijā sāktos pedagogu kvalifikācijas celšana. Lielāku atbalstu vajadzētu sniegt skolotājiem, kuri augstskolu beiguši pirms desmit, divdesmit gadiem. Viņiem jātiek līdzi laikam. Mūsu valsts likumdošanā ir paredzēts, ka ar sabiedriskās organizācijas domām valdībā ir jārēķinās, ja tā ir profesionālā, tad vēl jo vairāk.

Vajag izveidot tādu struktūru, lai skolotāji , tajā skaitā vidzemnieki, paši savā novadā satiktos un aktīvi diskutētu. Skolotāju domas apkopotu asociācija un ar tām vērstos ministrijā. Būtu jauki, ja asociācija izveidotos tik aktīva un darboties spējīga, lai pati varētu sarīkot profesionālās meistarības celšanas kursus. Koru skatēs, mēs, vērtētāji, redzam, ka Latvijas skolās ir pietiekami daudz vāju koru. Kāpēc tā? Tam ir daudz dažādu iemeslu, bet mēs Mūzikas akadēmijā negribētu skolotājus par viņu neveiksmēm nosodīt, bet gan dot iespēju profesionāli pilnveidoties. Laikā gaitā nākuši klāt jauninājumi, kas paātrina darbu, un tos vērts popularizēt. Mainījušies arī bērni, un jāmācās profesionālāk vadīt jaunās paaudzes kori.

Taču, manuprāt, asociācijas pirmais uzdevums būs stiprināt mūzikas mācīšanu skolās, panākt valstī izpratni, ka mūzikas stunda jebkura vecuma bērnam vai jaunietim ir ārkārtīgi nepieciešama. To nevar uztvert kā vienkārši padziedāšanu korī, mūzikas stundas izglīto un attīsta.

Mēs bērniem iemācām rēķināt un rakstīt. To darām ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par matemātiķiem un literātiem, bet tāpēc, ka zināšanas viņu dzīvē ir būtiskas. Mūzikas mācīšanā pašlaik izveidojusies citāda nostādne- ja negribi, tad vari neattīstīties, vari nedziedāt. Muzikālais analfabētisms jālikvidē, un tad daudzas problēmas atrisināsies pašas no sevis. Bērns nav ar varu jāspiež dziedāt korī vai ansamblī, bet kvalitatīvu izglītību mūzikas stundās ikviens ir pelnījis.

Esmu valstī novērojis ļoti bīstamu tendenci – finanšu trūkuma dēļ arvien vairāk valsts funkciju „nogrūst” uz pašvaldībām. Tāpēc jūtu lielu satraukumu par mūzikas un mākslas skolu nākotni. Ja nu tās tiks pakļautas privatizācijai, tad liela daļa vecāku finansiālu apsvērumu dēļ vairs nevarēs

bērnus sūtīt mūzikas un mākslas skolās. Maksa par mācībām būs cita, nekā tagad, kad valsts skolas dotē. Es negribu paredzēt ļaunāko scenāriju, bet daudz runā par to, atsaucoties uz Eiropas valstīm, kurās nav valsts atbalstītu mūzikas skolu. Tā ir tikai Baltijas valstīs. Jaunizveidotajai asociācijai jāaizstāv tradīciju saglabāšana.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
33

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi