Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Diriģenti “briest” sabiedriskai organizācijai

Druva
00:00
18.03.2009
62

Latvijas Mūzikas akadēmijas, Mūzikas skolotāju katedras asoc. prof.

Pirmo reizi Latvijas novados pulcinām mūzikas skolotājus, lai kopīgi spriestu, kā risināt samilzušās problēmas muzikālās izglītības jomā. Pienācis laiks mūzikas skolotājiem, diriģentiem

apvienoties sabiedriskā organizācijā. Mūzikas akadēmijas Mūzikas pedagoģijas katedras metodiķi ir

iniciatori

asociācijas dibināšanai. Atbalstu esam guvuši visos novados, arī no Vidzemes skolotājiem pēc sarīkotās tikšanās Cēsīs.

Gandrīz visu mācību priekšmetu skolotājiem ir profesionālās organizācijas. Tā darbojas vēsturnieki, matemātiķi un citi. Mūzikas pedagogiem arī bija asociācija, bet tā pārtapa par korporāciju un beigās darbošanās apsīka. Taču, lai savā nozarē varētu panākt konstruktīvas izmaiņas, par tām iestātos ministrijas līmenī, ir

vajadzīga profesionālā asociācija. Dziedāšanas skolotājiem nepieciešams iepriekš izdiskutēt, kas viņiem darbā traucē, kas jānomaina vai jāievieš no jauna

mācību līdzekļos, programmās un standartos. Ja to dara augstskolas, un Latvijā

ir četras, kas sagatavo mūzikas skolotājus, tad šis process notiek nesaskaņoti. Ko viena augstskola labu dara kordiriģentu mācīšanā, tas citai neliekas saistoši, arī ministrijai vienas augstskolas idejas neliekas tik svarīgas, lai tās izskatītu un varbūt ieviestu visā sistēmā. Augstskolas mūsu valstī ir suverēnas un pašas savā starpā reti spēj vienoties, bet, manuprāt, pienācis laiks pārskatīt augstskolu plānus, vai tie atbilst mūzikas skolotāju sagatavošanas standartam, jo nereti beidzēji spējīgi tikai vadīt mūzikas stundas, bet kori vadīt atsakās. Ja tā turpināsies, mēs nevarēsim saglabāt Dziesmu svētkus.

Mūzikas skolotāju profesionālā asociācija varētu radīt situāciju, ka daudz aktīvāk Latvijā sāktos pedagogu kvalifikācijas celšana. Lielāku atbalstu vajadzētu sniegt skolotājiem, kuri augstskolu beiguši pirms desmit, divdesmit gadiem. Viņiem jātiek līdzi laikam. Mūsu valsts likumdošanā ir paredzēts, ka ar sabiedriskās organizācijas domām valdībā ir jārēķinās, ja tā ir profesionālā, tad vēl jo vairāk.

Vajag izveidot tādu struktūru, lai skolotāji , tajā skaitā vidzemnieki, paši savā novadā satiktos un aktīvi diskutētu. Skolotāju domas apkopotu asociācija un ar tām vērstos ministrijā. Būtu jauki, ja asociācija izveidotos tik aktīva un darboties spējīga, lai pati varētu sarīkot profesionālās meistarības celšanas kursus. Koru skatēs, mēs, vērtētāji, redzam, ka Latvijas skolās ir pietiekami daudz vāju koru. Kāpēc tā? Tam ir daudz dažādu iemeslu, bet mēs Mūzikas akadēmijā negribētu skolotājus par viņu neveiksmēm nosodīt, bet gan dot iespēju profesionāli pilnveidoties. Laikā gaitā nākuši klāt jauninājumi, kas paātrina darbu, un tos vērts popularizēt. Mainījušies arī bērni, un jāmācās profesionālāk vadīt jaunās paaudzes kori.

Taču, manuprāt, asociācijas pirmais uzdevums būs stiprināt mūzikas mācīšanu skolās, panākt valstī izpratni, ka mūzikas stunda jebkura vecuma bērnam vai jaunietim ir ārkārtīgi nepieciešama. To nevar uztvert kā vienkārši padziedāšanu korī, mūzikas stundas izglīto un attīsta.

Mēs bērniem iemācām rēķināt un rakstīt. To darām ne jau tāpēc, lai visi kļūtu par matemātiķiem un literātiem, bet tāpēc, ka zināšanas viņu dzīvē ir būtiskas. Mūzikas mācīšanā pašlaik izveidojusies citāda nostādne- ja negribi, tad vari neattīstīties, vari nedziedāt. Muzikālais analfabētisms jālikvidē, un tad daudzas problēmas atrisināsies pašas no sevis. Bērns nav ar varu jāspiež dziedāt korī vai ansamblī, bet kvalitatīvu izglītību mūzikas stundās ikviens ir pelnījis.

Esmu valstī novērojis ļoti bīstamu tendenci – finanšu trūkuma dēļ arvien vairāk valsts funkciju „nogrūst” uz pašvaldībām. Tāpēc jūtu lielu satraukumu par mūzikas un mākslas skolu nākotni. Ja nu tās tiks pakļautas privatizācijai, tad liela daļa vecāku finansiālu apsvērumu dēļ vairs nevarēs

bērnus sūtīt mūzikas un mākslas skolās. Maksa par mācībām būs cita, nekā tagad, kad valsts skolas dotē. Es negribu paredzēt ļaunāko scenāriju, bet daudz runā par to, atsaucoties uz Eiropas valstīm, kurās nav valsts atbalstītu mūzikas skolu. Tā ir tikai Baltijas valstīs. Jaunizveidotajai asociācijai jāaizstāv tradīciju saglabāšana.

Pierakstījusi Mairita Kaņepe

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi