Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Nedrošās pensijas

Druva
00:00
24.03.2009
10

Pensijas ir nedrošs naudas ieguldīšanas veids. Lai gan tās paredzētas, lai cilvēkiem sniegtu atbalstu vecumdienās, tomēr, izrādās, valsts šos uzkrājumus var izmantot savu problēmu risināšanai. Valdība ir nolēmusi pensiju otrajā līmenī šogad no pirmā maija un nākamgad ieskaitīt nevis astoņus, bet tikai divus procentus no sociālajām iemaksām.

Daudzi cilvēki, kas lielāko daļu darba gadu nostrādāja padomju laikos, aizejot pensijā, uzzināja, ka iepriekšējos laikos padarītais darbs netiek novērtēts, sarēķinātās pensijas bieži vien sanāca niecīgas. 90. gadu vidū tika pārņemta modernā pensiju sistēma, kas paredz, ka daļa naudas, kas tiek samaksāta nodokļos, tiek novirzīta cilvēka pensijas uzkrājumam. Tas sistēmu padarīja godīgāku un sniedza lielāku pārliecību, ka cilvēkam pašam ir iespējams sapelnīt pārtikušas vecumdienas. Tomēr arī tagad, izrādās, daļu naudas, ko paredzēts noguldīt pensiju fondos, valsts var izmantot citu, steidzamu problēmu risināšanai.

Valsts budžetam ir pamatīgas nedienas. Aizvien palielinās to cilvēku skaits, kam nepieciešams valsts atbalsts, tāpēc mēģinājumi ķerties pie rezervēm zināmā mērā ir saprotami. Turklāt šāda rīcība, domājams, ir mazāk sāpīga nekā sociālo iemaksu likmes palielinājums. Tomēr vienlaikus valdības lēmums parāda arī valsts nostāju, proti, neaizskaramu ilgtermiņa projektu mums nav, un, ja ir kādas īstermiņa nebūšanas, var „aizņemties” no jebkurienes. Domājams, ka divu gadu periods, kura laikā pensiju 2. līmenī ieskaitīs mazāk naudas, nebūs graujošs pašai pensiju sistēmai, tomēr krājējiem atkal laupa pārliecību, ka sistēma ir paredzama un nesīs augļus. Pensiju sistēmas pamatā ir ideja, ka cilvēkiem jābūt ieinteresētiem maksāt nodokļus, jo tie tiek ieguldīti vecumdienu nodrošinājumā. Bet, ja izrādās, ka nekāda ieguldījuma vairs nav, zūd arī vēlme maksāt.

Jautājums par pensijām ir īpaši sāpīgs, ja pavērtējam demogrāfisko situāciju. Latvijas sabiedrība noveco, paredzams, ka šī tendence nākotnē tikai pastiprināsies. Relatīvi maz strādājošajiem būs jāatbalsta relatīvi daudz pensionāru. Ar saviem tiešajiem nodokļu maksājumiem budžetā pensionārus uzturēt būs grūti. Ja tiem nebūs bijusi iespēja pensiju nopelnīt pašiem, var gadīties, ka valsts par pensionāru labklājību nespēs rūpēties arī turpmāk. Nāksies vēl vairāk palielināt pensionēšanās vecumu un nodokļus, samazināt pensijas un ievest ārvalstu darbaspēku. (Protams, konkrētais valdības lēmums par pensiju naudu ir tikai viens no faktoriem, kas šos procesus ietekmēs.)

Kādi būs zaudējumi, ko nesīs valdības lēmums, pašlaik vēl var tikai skaitļot. No uzticības viedokļa matemātika ir vienkārša: cilvēkam, kas domā par vecumdienām, drošāk ir līdzekļus pašam krāt bankā, nekā paļauties, ka viņa nodokļu naudu viņa paša nākotnes labā efektīvi izlietos valsts.

Labklājības ministrs Uldis Augulis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valdības lēmums par mazāku naudas novirzīšanu pensiju uzkrājumos lielus zaudējumus nākotnes pensionāriem nenesīšot. Izskanējušās versijas, ka iemaksu samazinājums otrā līmeņa pensiju sistēmā nākamības pensijas var samazināt par 40 procentiem, viņš noliedza. Tomēr ministrs arī nevarēja nosaukt savu skaitli, par cik pensijas samazināsies. Neatbildēts ir arī jautājums, cik liels ieskaitītās naudas samazinājums, pēc valdības domām, tad sistēmu tomēr sagrautu.

Tomēr ne jau tikai krīzes laika finanšu nedienas ietekmē to, cik lielu pensiju cilvēki saņems. Tie, kas regulāri neseko līdzi saviem 2. līmeņa pensiju plāniem, palaiž garām ziņas par savu pensiju plānu ienesīgumu. Laikā, kad pasaules finanšu tirgos ir pagrimums, prātīgāk ir izvēlēties konservatīvos plānus, kuru peļņa, lai gan maza, bet tomēr saglabājas. Pensijas pārvaldītāju var mainīt reizi gadā, bet viena pārvaldītāja dažādus ieguldījumu plānus – divas reizes gadā. Pensiju plāna ienesīgumam sekot līdzi var, piemēram, tīmekļa vietnē manapensija.lv.

No apmēram 500 miljoniem latu, kas uzkrāti otrajā pensiju līmenī, Latvijā ir ieguldīti 60 procenti. Būtu labi, ja no šīs naudas vēl vairāk tiktu ieguldīti pie mums un šī nauda strādātu ne tikai pensionāru, bet arī valsts labā. Ekonomisti norāda, ka vajadzētu nelielas izmaiņas likumdošanā, kas šo naudu atļautu ieguldīt valsts un privātās partnerības projektos, kas ļautu pie mums īstenot sabiedriski nozīmīgus projektus un arī ilgtermiņā pelnīt. Ekonomiskā krīze ļauj aizdomāties par šādām iespējām, tomēr pašlaik valdība papildus miljonus budžetā vēl atrod vienkāršākos veidos.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vitamīni, uztura bagātināji. Vai vienmēr ir palīglīdzekļi veselības uzlabošanai?

10:59
22.11.2024
12

Ieejot aptiekā, acu priekšā ņirb dažādas kastītes ar uzrakstiem, kas mudina aizdomāties – varbūt man arī vajag šo. Pie kasēm viegli pamanāmos plauktos rindojas multivitamīni dažādām cilvēku grupām – no raibiem gumijlācīšiem bērniem līdz specializētām zivju eļļām un vitamīnu kompleksiem senioriem. Tam visam blakus daudz dažādu “anti-stresa” uztura bagātinātāju un pat melatonīna tablešu. Lūk, viss […]

"Miera plānu konkurss"

10:38
21.11.2024
16

Jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps veido savu valsts vadības komandu. Tu­vākajās dienās būs skaidrs par tās sastāvu, jo pašlaik vēl kaut kas var mainīties. Eksperti jau vērtē Trampa izraudzītās personas un piesardzīgi cenšas prognozēt, kāda būs Trampa politika, ko viņš darīs vai nedarīs. Pirms vēlēšanām viņš sarunājis daudz, arī vispretrunīgākās lietas. Gan jau laiks parādīs […]

Bēdas, skumjas un prieks – viss vienmēr līdzās

10:31
21.11.2024
24

Pelēkais, drēgnais, tumšais laiks rada sajūtu, ka Veļu laiks turpinās, lai gan pēc latviskām tradīcijām Mārtiņos tas beidzas un sākas Sala laiks. Vēlajā rudenī šķēpi tiek lauzti par to, cik daudz bērnu svin importēto Halovīnu un cik maz latviskos Mārtiņus un Miķeļus. Šogad Halovīnā lija, bija pavisam nemīlīgs laiks, bet pilsētā visur bija redzami bērni, […]

Pārtikas cenas - realitāte un solījumi

10:29
21.11.2024
33

Dzirdēts jau, ka runāt var nezin ko, tāpat arī katrs vārds jāvērtē kritiski. Bet visdrošāk ir ik vārda patiesību pārbaudīt pašam. Kurš gan nav dzirdējis, ka pārtikas cenas nepārtraukti, pa centam vien, palielinās. To stāsta tie, kuri iepērkas. Un uz veikalu, tirgu nedodas vien retais.    Ekonomikas ministrija apstiprina, ka    oktobrī bija cenu kāpums […]

Sašņorēts Ikars vistu kūts laktā

11:38
20.11.2024
28

Nedēļas sākumā Valmieras pievārtē atklāja Industriālā parka būvniecību. Gandrīz 60 ha plaša teritorija, kas jau nākamajā gadā būs sagatavota rūpnieciskai apbūvei, stratēģiski izdevīgā vietā ar dzelz­ceļa pievadu, elektroenerģijas pieslēgumu, visu nepieciešamo    uzņēmējdarbībai. Būs parks ar potenciālu kļūt par jaudīgu ekonomisko dzinēju visai Vidzemei. Kā jau atklāšanā, bija uzrunas, vēstījuma kapsulas iemūrēšana, atbildes uz žurnālistu […]

Salnu mēneša pelēcītis

14:51
14.11.2024
27

Tagad esam tumšajā gada pusē, kad naktis ir garākas par dienām. Teorētiski tajā esam kopš rudens saulgriežiem, Miķeļdienas 29. septembrī, taču tagad, kad pulksteņi tikuši pagriezti par stundu atpakaļ, dienas gaismas šķiet vēl mazāk. Ik gadu ap šo laiku no daudziem paziņām dzirdu, cik grūti, ka pie mums ziema un uzkrītoši pelēcīgais, drēgnais un vīrusiem […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
47
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
14
13
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
31
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi