Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Vai latvieši ir liekulīgi?

Druva
23:00
03.04.2009
4

Lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecību Latvijā, 36% iedzīvotāju būtu gatavi boikotēt importa produkciju, 26% būtu gatavi pirkt dārgākus Latvijas ražojumus, 24% pat būtu gatavi iesaistīties protesta akcijās. Tai pašā laikā lielākā daļa tomēr pērk importētās pārtikas preces. Šādi secinājumi izdarīti „DnB Nord Latvijas barometra” februāra aptaujā par lauksaimniecību. „Druva” vaicāja, kā SKDS direktors Arnis Kaktiņš un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs Roberts Ķīlis vērtē latviešu apņēmību atbalstīt Latvijā ražoto preci.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš: „Pētījums atklāj vairākas interesantas lietas. Patiesībā pat daļas Latvijas iedzīvotāju liekulību, runājot par vietējo preču patēriņu. Kad jautājam, vai lauksaimniecība ir svarīga, cilvēki saka – jā, mums tā ir vērtība un ļoti svarīga. Kad vaicājam, ko respondenti paši ir gatavi darīt lauksaimniecības labā, tad 36% aptaujāto saka, ka ir gatavi boikotēt importa produkciju, 26% , ka varētu pirkt mūsu valstī ražotos produktus, pat ja tie ir dārgāki. 62% respondentu atzīst, ka tieši ārvalstu produktu imports par zemākām cenām ir viens no galvenajiem lauksaimnieku problēmu cēloņiem. Bet, kad pajautājām – ko pats esat pēdējā mēneša laikā iegādājies, atklājās – vien 7% iegādājušies tikai Latvijā ražotu pārtiku. Rodas jautājums, kas tad traucē boikotēt un pirkt vietējo produkciju jau šobrīd? Vai ir kādi normatīvie akti, kas to traucē, vai patiešām ir tā, ka vietējo produkciju nevar veikalos dabūt? Man gribētos teikt, ka tā ir liekulība. Protams, daļai cilvēku vēlme atbalstīt Latvijas ražotājus izpaužas arī darbos.

Jautājums bija, ko esi gatavs darīt. Ja trūkst naudas un tādēļ nav iespējams iegādāties dārgākus, bet Latvijā ražotus produktus, atbilde būtu – neesmu gatavs boikotēt importa preces. Taču, neskatoties uz jautājuma formulējumu, respondenti tomēr teica, ka ir gatavi to darīt. Protams, cena ir ļoti nozīmīgs faktors preces izvēlē. Ja vietējie produkti būtu lētāki nekā importa, tad, protams, tos pirktu vairāk. Diemžēl, ja cena ir vienīgais faktors Latvijas iedzīvotājiem, tad zemniekiem jāpamet lauki. Man šķiet, būtu jābūt arī patriotismam, lai atbalstītu savējos.

Interesanti, ka tikai 8% respondentu uzskata – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas lauksaimnieki ir vairāk ieguvuši nekā zaudējuši, bet 48% domā, ka zaudējumu bijis vairāk. Taču lauksaimniecība būtībā ir vienīgā sfēra, kura tiek atbalstīta arī par neko, par to, ka esi zemnieks – ir platībmaksājumi, dažādas atbalsta programmas. Pat, ja maksājumi Latvijas zemniekiem ir mazāki nekā citās ES valstīs, tie tomēr ir. Ja Latvija nebūtu iestājusies ES, maksājumu nebūtu vispār.

Neskatoties uz pēdējos pāris gadus publiskajā telpā vērojamām nemitīgajām ar dažādām lauksaimniecības jomām saistītajām krīzēm un problēmām, kur katra jaunā krīze tiek pasniegta kā briesmīgāka par iepriekšējo, vairākums iedzīvotāju ne tikai uzskata, ka lauksaimniecību Latvijā ir nepieciešams attīstīt, bet pat ir optimistiski noskaņoti, vērtējot nozares perspektīvas. Tas ir pārsteidzoši dziļš sentiments pret nozari, kuras devums IKP ir neliels un kuras attīstībai politiķi visu šo laiku tā arī nav spējuši piedāvāt pārliecinošas programmas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs Roberts Ķīlis: „Aptaujas rezultāti zināmā mērā paskaidro, kādēļ pārmaiņas lauksaimniecībā notiek tik grūti. Latvijas iedzīvotājiem ir nekritiski pozitīvs un optimistisks skats uz lauksaimniecības perspektīvām. Dati uzrāda neapzinātu sentimentu pret lauksaimniecību. Joprojām ir spēcīgs redzējums, ka ar piena un gaļas produktu ražošanu var tālu tikt. Daudzi uzskata, ka lauksaimniecība jāatbalsta, tai pašā laikā daļa domā, ka nozarei nav nākotnes. Šīs pretrunas atbildēs par lauksaimniecību, par tās atbalstu un nākotni liecina, ka lauksaimniecība netiek vērtēta racionāli.

Iedzīvotāju attieksmes vājā saikne ar realitāti visspilgtāk izpaužas pretrunā starp gatavību boikotēt importa preces un pirkt Latvijas ražojumus, bet tai pašā laikā lielas daļas iedzīvotāju paradumiem iegādāties importa preces, turklāt tādas, kuras tiek ražotas arī Latvijā. Populārā nepatika pret starpniekiem rod savu izpausmi kooperatīvu atbalstā un idejā, ka lauksaimniekiem jātirgo sava produkcija nepastarpināti. Tas, protams, ir jauki – šad tad aiziet uz tirgu un nopirkt no zemnieka gaļu vai ābolus, bet tikai tad, ja ikdienā regulāri tomēr iepērcies lielveikalā.

Lauksaimniecības īpašais statuss visdrīzāk gan saistāms ar tās īpašu vietu pašidentitātē, pašlaik vēl nemaināmai sajūtai, ka „tas nu gan ir mūsu”. Ņemot vērā , ka lauksaimniecībai neizbēgami nāksies iet cauri pārmaiņu procesam, būs interesanti vērot, vai līdzi tam mainīsies arī idealizētais publiskais priekšstats. Sagatavojusi Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi