Otrdiena, 24. decembris
Vārda dienas: Ādams, Ieva

Vai latvieši ir liekulīgi?

Druva
23:00
03.04.2009
7

Lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecību Latvijā, 36% iedzīvotāju būtu gatavi boikotēt importa produkciju, 26% būtu gatavi pirkt dārgākus Latvijas ražojumus, 24% pat būtu gatavi iesaistīties protesta akcijās. Tai pašā laikā lielākā daļa tomēr pērk importētās pārtikas preces. Šādi secinājumi izdarīti „DnB Nord Latvijas barometra” februāra aptaujā par lauksaimniecību. „Druva” vaicāja, kā SKDS direktors Arnis Kaktiņš un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs Roberts Ķīlis vērtē latviešu apņēmību atbalstīt Latvijā ražoto preci.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš: „Pētījums atklāj vairākas interesantas lietas. Patiesībā pat daļas Latvijas iedzīvotāju liekulību, runājot par vietējo preču patēriņu. Kad jautājam, vai lauksaimniecība ir svarīga, cilvēki saka – jā, mums tā ir vērtība un ļoti svarīga. Kad vaicājam, ko respondenti paši ir gatavi darīt lauksaimniecības labā, tad 36% aptaujāto saka, ka ir gatavi boikotēt importa produkciju, 26% , ka varētu pirkt mūsu valstī ražotos produktus, pat ja tie ir dārgāki. 62% respondentu atzīst, ka tieši ārvalstu produktu imports par zemākām cenām ir viens no galvenajiem lauksaimnieku problēmu cēloņiem. Bet, kad pajautājām – ko pats esat pēdējā mēneša laikā iegādājies, atklājās – vien 7% iegādājušies tikai Latvijā ražotu pārtiku. Rodas jautājums, kas tad traucē boikotēt un pirkt vietējo produkciju jau šobrīd? Vai ir kādi normatīvie akti, kas to traucē, vai patiešām ir tā, ka vietējo produkciju nevar veikalos dabūt? Man gribētos teikt, ka tā ir liekulība. Protams, daļai cilvēku vēlme atbalstīt Latvijas ražotājus izpaužas arī darbos.

Jautājums bija, ko esi gatavs darīt. Ja trūkst naudas un tādēļ nav iespējams iegādāties dārgākus, bet Latvijā ražotus produktus, atbilde būtu – neesmu gatavs boikotēt importa preces. Taču, neskatoties uz jautājuma formulējumu, respondenti tomēr teica, ka ir gatavi to darīt. Protams, cena ir ļoti nozīmīgs faktors preces izvēlē. Ja vietējie produkti būtu lētāki nekā importa, tad, protams, tos pirktu vairāk. Diemžēl, ja cena ir vienīgais faktors Latvijas iedzīvotājiem, tad zemniekiem jāpamet lauki. Man šķiet, būtu jābūt arī patriotismam, lai atbalstītu savējos.

Interesanti, ka tikai 8% respondentu uzskata – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas lauksaimnieki ir vairāk ieguvuši nekā zaudējuši, bet 48% domā, ka zaudējumu bijis vairāk. Taču lauksaimniecība būtībā ir vienīgā sfēra, kura tiek atbalstīta arī par neko, par to, ka esi zemnieks – ir platībmaksājumi, dažādas atbalsta programmas. Pat, ja maksājumi Latvijas zemniekiem ir mazāki nekā citās ES valstīs, tie tomēr ir. Ja Latvija nebūtu iestājusies ES, maksājumu nebūtu vispār.

Neskatoties uz pēdējos pāris gadus publiskajā telpā vērojamām nemitīgajām ar dažādām lauksaimniecības jomām saistītajām krīzēm un problēmām, kur katra jaunā krīze tiek pasniegta kā briesmīgāka par iepriekšējo, vairākums iedzīvotāju ne tikai uzskata, ka lauksaimniecību Latvijā ir nepieciešams attīstīt, bet pat ir optimistiski noskaņoti, vērtējot nozares perspektīvas. Tas ir pārsteidzoši dziļš sentiments pret nozari, kuras devums IKP ir neliels un kuras attīstībai politiķi visu šo laiku tā arī nav spējuši piedāvāt pārliecinošas programmas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētais profesors, sociālantropologs Roberts Ķīlis: „Aptaujas rezultāti zināmā mērā paskaidro, kādēļ pārmaiņas lauksaimniecībā notiek tik grūti. Latvijas iedzīvotājiem ir nekritiski pozitīvs un optimistisks skats uz lauksaimniecības perspektīvām. Dati uzrāda neapzinātu sentimentu pret lauksaimniecību. Joprojām ir spēcīgs redzējums, ka ar piena un gaļas produktu ražošanu var tālu tikt. Daudzi uzskata, ka lauksaimniecība jāatbalsta, tai pašā laikā daļa domā, ka nozarei nav nākotnes. Šīs pretrunas atbildēs par lauksaimniecību, par tās atbalstu un nākotni liecina, ka lauksaimniecība netiek vērtēta racionāli.

Iedzīvotāju attieksmes vājā saikne ar realitāti visspilgtāk izpaužas pretrunā starp gatavību boikotēt importa preces un pirkt Latvijas ražojumus, bet tai pašā laikā lielas daļas iedzīvotāju paradumiem iegādāties importa preces, turklāt tādas, kuras tiek ražotas arī Latvijā. Populārā nepatika pret starpniekiem rod savu izpausmi kooperatīvu atbalstā un idejā, ka lauksaimniekiem jātirgo sava produkcija nepastarpināti. Tas, protams, ir jauki – šad tad aiziet uz tirgu un nopirkt no zemnieka gaļu vai ābolus, bet tikai tad, ja ikdienā regulāri tomēr iepērcies lielveikalā.

Lauksaimniecības īpašais statuss visdrīzāk gan saistāms ar tās īpašu vietu pašidentitātē, pašlaik vēl nemaināmai sajūtai, ka „tas nu gan ir mūsu”. Ņemot vērā , ka lauksaimniecībai neizbēgami nāksies iet cauri pārmaiņu procesam, būs interesanti vērot, vai līdzi tam mainīsies arī idealizētais publiskais priekšstats. Sagatavojusi Māra Majore – Linē

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pilnīgs rasols

09:26
22.12.2024
272
1

Tiklīdz tuvojas kādi svētki un garākas brīvdienas, sarunās iezogas divas svarīgākās tēmas – kādi būs laikapstākļi un kādus ēdienus gatavot. Ja laikapstākļus nevaram ietekmēt, tad tas, ko celt galdā, ir pašu ziņā. Padzīvojoties sociālajos tīklos, brīžam rodas iespaids, ka cilvēkus nekas tā neinteresē kā ēst gatavošana. Receptes, padoms padomam galā, pieredzes stāsti, kā darīja vecmāmiņa, […]

Cilvēcības skola

09:25
21.12.2024
21

Tā kā rakstu par sociāliem jautājumiem, decembrī ļoti izjūtu, cik daudz cilvēku piedomā un vēlas palīdzēt cits citam. Sociālā joma ir tā, kas caur un caur apliecina, ka sabiedrībai rūp, kas notiek līdzcilvēku dzīvēs, un daudzi domā, kā pasniegt otram atbalstošu roku. Mani ļoti aizkustināja topošo pavāru un viņu pasniedzējas ideja, ka brīdī, kad mums […]

Lieltirgotava, veikaliņš un svētku dienas

18:39
18.12.2024
36

Cept piparkūkas un saiņot dāvanas būs daudz laika, pirms Ziemassvētku vakara būs trīs brīvas dienas. Pārdevējiem un tiem, kas nodrošina tirgošanos, gan pretēji. Pirms lielākajiem dāvināšanas svētkiem gadā veikali ir apmeklētāju pārpildīti. Lai cik daudz katrs iepriekš domājis un sarūpējis, ko likt vecīša maisā, pēdējās dienās vēl šķiet, ka vajag to un to, un arī […]

Cena par personas apliecinājumu

21:56
16.12.2024
27

Par savas identitātes apliecināšanu ar pasi no nākamā gada būs jāmaksā par desmit eiro vairāk. Jāteic, tāda iecere bija jau šī gada sākumā, bet sabiedrības pretestība bija tik liela, ka plānotā cenas celšana uz pusi, proti, no 30 līdz 60 eiro, tika atlikta, maksa palielinājās tikai par četriem eiro. Tomēr gada beigās šajā ziņā atkal […]

Skaistākais latviešu animācijas veikums

21:55
15.12.2024
35

Nupat bija tā skaistā iespēja noskatīties latviešu režisora izcilo animācijas filmu “Straume”. Kopā ar bērniem gaidījām, kad varēsim filmiņu redzēt, un mums palaimējās divkārt, jo ne tikai izdevās noskatīties šo skaisto animācijas darbu pirmssvētku noskaņās Briseles vecpilsētā, bet arī paša režisora Ginta Zilbaloža klātbūtnē. Jau pirms filmas bija skaidrs, ka režisora veikums ir kaut kas […]

Mānīgais miers

21:52
14.12.2024
41

Sestdien, 7. decembrī, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, Francijas prezidents Emanuels Makrons un jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps tikās Parīzes Dievmātes katedrāles atklāšanā pēc piecus ar pusi gadus ilgušajiem atjaunošanas darbiem pēc 2019. gada ugunsgrēka. Zelenskis sestdien notikušo sarunu ar Trampu raksturoja kā konstruktīvu, bet sīkākas detaļas nesniedza, vienlaikus brīdinot, ka Ukrainai ir nepieciešams “taisnīgs un […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
25
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
1
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
19
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
25
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi