Pagājušajā nedēļā Valsts kanceleja paziņoja, ka sagatavojusi priekšlikumus valsts pārvaldes un civildienesta darba optimizēšanai, kas ietvers valsts pārvaldes samazināšanu, naudas taupīšanu un strukturālas pārmaiņas.
Acīmredzot bija nepieciešama krīze, lai kāds par ko tādu nopietni sāktu domāt. Der atminēties, ka jau pagājušā gada septembrī Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs sacīja, ka Latvijā ierēdņu armija ir par lielu un ka algas būtu pēdējais, ko vajadzētu samazināt. Tagad darbs ir sācies, un reformas laikā iecerēts panākt, ka valsts pārvaldē strādā astoņi līdz desmit procenti no valstī nodarbinātajiem. Pašlaik tādu ir 14 procenti.
Reorganizācijas plāna mērķis būšot maza, profesionāla un uz iedzīvotājiem orientēta valsts pārvalde, kas strādā sabiedrības labā. Bail pat jautāt, kā labā pašlaik strādā valsts pārvalde. Šādi cerīgi izteikumi kopā ar solījumiem, ka reforma būs „birokrātijas noriets un uzņēmējdarbības saullēkts”, lasot dokumenta pirmo optimizēšanas plāna versiju, gan šķiet nedaudz par optimistisku.
Reformas plānā ierosināti dažādi taupības pasākumi – noteikt minimālo darbinieku skaitu nodaļās un departamentos, samazināt dienesta automašīnu skaitu un citi. Valsts kanceleja atzīst, ka darbinieki var izmantot arī sabiedrisko transportu vai, ja vēlas lielākas ērtības, braukt ar savām mašīnām. Valstij ieteikts pāriet uz ekonomiskās klases automašīnām un samazināt apmaksāto mobilo tālruņu rēķinus. Laba ideja varētu būt dažādu valsts institūciju apvienošana, jo pastāv iestādes, kas veic līdzīgus uzdevumus.
Drusku dīvains ir ministriju valsts sekretāru vietnieku skaita ierobežojums līdz diviem, jo tas nozīmē pieņēmumu, ka vietniekiem pašlaik nav ko darīt. Iespējams, kādā ministrijā, nudien, ir par daudz darbinieku, taču diez vai ir pamats teikt, ka tā ir visur un cilvēku skaits būtu mehāniski samazināms visur. Tāpat savāda ir pieeja, ar vārdiem „ilgtermiņā iespējams padomāt” vēršoties pret valsts iestāžu un valsts kapitālsabiedrību vēlmi īrēt telpas dārgās vietās. Vienkāršs variants būtu noteikt, cik valsts ir gatava maksāt par īri, un, ja noskatītās telpas maksā vairāk, jāmeklē citas.
Pašreizējā versijā optimizācijas plāna lielākā problēma ir tā, ka daudz uzmanības, šķiet, tiek veltīts dažādiem nosacīti sīkiem taupīšanas pasākumiem, tā arī nespējot saprast, kur meklēt lielākos izšķērdēšanas avotus. Ja tā, tad šī vienkārši ir tā pati līdzšinējā „jostu savilkšanas” politika, kādu arī līdz šim ir īstenojusi valdība, lai varētu samazināt tēriņus un budžeta deficītu. Tas nozīmē vienkārši atlaist darbiniekus un tiem samazināt algas. Plānā ir lasāmi tādi didaktiski teikumi kā „liekot kopā mazas summas, rodas iespēja paveikt lielus darbus”, bet uz telefona rēķiniem un automašīnu nomu kaut ko būtisku ietaupīt ir grūti. Tāpēc risinājums ir meklējams citā virzienā – pārskatīt valsts funkcijas. Reorganizācijas ziņojumā gan norādīts, ka pagājušajā mēnesī ir sākts valsts funkciju audits, kura noslēgumā jātop ziņojumam, „kādas funkcijas un ar kādiem resursiem patlaban veic valsts, no kurām ir iespējams atteikties pavisam (privatizēt) vai nodot (deleģēt) nevalstiskajam vai privātajam sektoram, kuras funkcijas ir iespējams veikt samazinātā apjomā”. Taču ar šādu funkciju pārskatu reorganizācija būtu jāsāk un, kamēr nav datu, tikmēr izteikumi par to, ko un kā ietaupīt, ir visai nekonkrēti.
Valsts kontroliere Ingūna Sudraba izteicās, ka ideja par darba nedēļas saīsināšanu neko daudz neatrisina. Lai arī cilvēkiem var maksāt mazākas algas, telpu īre un pārējie maksājumi nesamazinās. Taupītāji paši gan aicina izvērtēt piespiedu bezalgas atvaļinājumu ilgumus, jo ne visiem cilvēkiem esot gana lieli uzkrājumi, lai varētu, piemēram, mēnesi izdzīvot bez algas. Labi vēl, ja tas ir tikai mēnesis, bet kopumā šis ir skatījums jau bīstamā virzienā: var veidoties situācija, ka cilvēki, skaitoties darbā un teorētiski strādājot pilnu slodzi, nespēs iztikt no algas.
Dokumentā toties netrūkst vairākkārtējas „grūto laiku” un krīzes pieminēšanas, kas to vietām padara teju vai komisku. Mums laikam patīk sevi žēlot, un arī šādos dokumentos valsts neļauj aizmirst, cik viss ir slikti un kādi mēs esam nabadziņi.
Jācer, ka par valsts pārvaldes reformu vēl notiks plašas diskusijas. Plāna pirmās redakcijas dokuments ir pieejams Ministru kabineta interneta lapā, un savus ierosinājumus līdz 1. maijam ir aicināts iesniegt ikviens.
Komentāri