Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

9. maija politiskais loms

Druva
23:00
05.05.2009
7

Šogad 9. maija gaidīšana ir saspringtāka nekā citus gadus. Kā nu ne – jūnijā vēlēšanas, un gan kreisajiem, gan labējiem politiskajiem spēkiem „atbrīvotāju” svētki un Uzvaras piemineklis ir viena no tēmām, par ko izteikties un piesaistīt vēlētājus.

Tas, ka Krievija 2. pasaules kara beigas svin citā datumā nekā Eiropa, nozīmē uzskatu, ka Padomju Savienībai bija īpaša loma cīņā pret nacistisko Vācija. Īpaša loma tai nudien bija – to veidoja Molotova-Ribentropa pakts, kurā puses vienojās, ka neuzbruks viena otrai, un sadalīja Eiropu ietekmes sfērās. Savukārt pēc tam Krievija, ieguldot milzīgus resursus un ciešot lielus cilvēku zaudējumus, kopā ar rietumvalstīm Vāciju uzvarēja.

Pasākumā, kura laikā cilvēki Pārdaugavā piemin kritušos un svin, kā nu prazdami, pašā par sevi nav daudz nosodāma. Latvijai nacistu okupācijas izbeigšana atnesa padomju okupāciju, un šī iemesla dēļ 9. maija atzīmēšanu var uzskatīt arī par Latvijas okupācijas sākuma dienu. Tomēr ne jau Latvijas okupāciju šie cilvēki atzīmē. Karavīri, lai kurā frontes pusē karojuši, ir izgājuši cauri ellei, un viņiem liegt iespēju tikties ar cīņubiedriem nevajag. Problēmas jau raisa nevis viņi paši, bet viņu izmantojums politikā. Te gan nāk prātā, ka līdzīgas tiesības būtu arī „nepareizajā” pusē karojošajiem, tomēr tās realizēt traucē ideoloģiskie uzstādījumi. Ideoloģiskajā ziņā karš pirmām kārtām ir nevis tajā iesaistīto cilvēku personīga traģēdija, bet gan sevis pārstāvētās puses uzskatu paušanas veids. Tas ļauj leģionāru gājienā saskatīt nacistu maršu, jo var teikt, ka šie cilvēki pulcējas, lai slavētu sevis pārstāvētās valsts uzskatus. Arī Lielā Tēvijas kara veterāni publiskajos viedokļos un, domājams, arī viņu pašu izteikumos parādās nevis kā indivīdi, bet kā Padomju Savienības pārstāvji, kuri paveica varoņdarbu un uzvarēja nacismu. Lai kā latvieši pret to rauktu degunu, nacisma sagraušanā šie ļaudis nudien piedalījās. Un tas ir ne tikai viņu, bet bija arī visas Padomju Savienības vēstures centrālais notikums – nekā lielāka, ko glorificēt, pēc tam vairs nebija. Šis notikums palīdz veidot pozitīvu paštēlu un ir pamats, lai stāstītu sev un citiem, ka ir izdarīts liels un labs darbs. Un kā gan no šāda priekšstata lai atsakās?

Šie nav vienkārši veterānu svētki. Par to norisi šķēpus lauž politiskās partijas, cerot no šī pasākuma gūt labumu. Par pasākumu norisi rūpējas „Saskaņas centrs”. Ar to saistītā organizācija „9.maijs.lv” vāc ziedojumus veterānu atbalstam. Savukārt „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK gribēja panākt, ka svētki šogad tiek aizliegti, un brīdināja par iespējamām nekārtībām. Ar nacionāliem viedokļiem neskopojās arī „Jaunais laiks” un „Pilsoniskā savienība”.

9. maija politizāciju šogad vēl vairāk paspilgtināja tas, ka Rīgas Pieminekļu padome atbalstīja priekšlikumu – tiks atjaunots Uzvaras pieminekļa uzraksts, kas vēsta, ka monuments ir celts „Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem”. Arguments -pieminekļi jāatjauno to vēsturiskajā izskatā un nav svarīgi, kāda ideoloģiskā slodze šim uzrakstam ir konkrētajā laikā. Zinātņu akadēmijas ēka nav tāda veida monuments kā Uzvaras piemineklis, bet varbūt arī tai zvaigzni galā vajadzēja atstāt? Ja mainās laiki, tas nenozīmē, ka „ideoloģiskā slodze” pazūd, turklāt tas, ka nauda uzraksta atjaunošanai ir atrasta nevis Latvijā, bet Krievijā, ir simboliska izpausme tam, kāda ietekme ir austrumu kaimiņam uz mūsu politiku. Šajā jautājumā gan ir arī pretarguments, proti, burti no pieminekļa 90. gadu sākumā pazuda nevis ar Latvijas politiķu atbalstu, bet gan krāsainā metāla zagļu dēļ. Līdz ar to var teikt, ka politiskajā līmenī Latvija nekad nav iebildusi pret šo uzrakstu un tikai klusām priecājusies, ka burti no pieminekļa pazuduši.

„Tēvzemiešiem” neizdevās panākt, ka 9. maija pasākumi Pārdaugavā tiek aizliegti. Rīgas galva Jānis Birks izteicās, ka „ir nožēlojami, ka tiesībsargājošās institūcijas saskata draudus latviešu sirmgalvjos 16. martā, bet nesaskata draudus krievu ekstrēmistos” un ka „tiesībsargājošās iestādes ar šo ir uzņēmušās pilnu atbildību par to situāciju, kāda būs Rīgā 9. maijā”. Lai arī kā labējie spēki pūlētos uz 16. marta pasākumu neatļaušanu atbildēt ar ko līdzīgu saistībā ar 9. maija pasākumiem, viņu iespējas stāties pretim ir ierobežotas. Turklāt neatļaut rīkot pasākumu tikai tāpēc, ka aizliegts ir cits pasākums, diez vai ir labākais arguments.

No Pārdaugavas pa Saeimas logiem ar akmeņiem trāpīt būs grūti, tomēr nacionālā platforma draudēšanai un iebiedēšanai noder itin labi. Kamēr politiķi netiek galā ar ekonomiskajām nedienām, tikmēr pareizās un nepareizās vēstures cīņas, kā arī strīdi par pareizajiem un nepareizajiem pieminekļiem ir labs līdzeklis, lai parādītu savu aktivitāti.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi