Uldis Strupulis, partijas “Visu Latvijai” biedrs, priekulietis
Kartē redzams: no Raunas centra kā radiāli stari labi ceļi ved uz kaimiņu pagastiem. Pieci no tiem turpinās Mārsnēnu un Liepas teritorijās. Šo pagastu iedzīvotāji kopš viduslaikiem ir dzīvojuši ciešā saistībā ar Raunu – viņi piederēja Raunas draudzei. Vairāku pagastu kopēju administratīvu vienību senāk sauca par draudzi, nevis par novadu.
Raunas draudze – tas nozīmēja savu baznīcu, draudzesskolu, biedrības un vietu kopējiem pasākumiem. Mārsnēnus, kur labākā rudzu zeme, skaitīja par draudzes maizes klēti, bet Liepā atradās visai apkārtnei svarīgs objekts – dzelzceļa stacija. Kad pie stacijas pieņēma bekonus, ko eksportam izaudzējuši draudzes zemturi, pajūgu virkne esot stiepusies kilometra garumā.
Ne jau ar saimnieciskām būšanām vien ļaudis nodarbojas. Nereti nozīmīgāka par naudas pelnīšanu šķiet sabiedriskā dzīve, sociālie jautājumi, politika. Īpašs svars, bez šaubām, ir ģimenei. Vēl 20. gadsimta sākumā gandrīz visi pieaugušie draudzes locekļi jaunībā bija pulcējušies iesvētes mācībā, tur sapazinušies un iesvētīti, bet vēlāk laulāti Raunas baznīcā. Aizprecēšanās uz citu draudzi negadījās bieži. Radniecības, draudzības, kaimiņu un partnerības saites, reiz izveidojušās, palaikam tiek saglabātas, turpinātas un attīstītas no paaudzes paaudzē.
Mazspējīgie, pavieglie teritoriālās reformas taisītāji ir ignorējuši gan vēsturiski izveidojušos realitāti, gan iedzīvotāju un ievēlēto tautas priekšstāvju domas. Mārsnēni un Liepa bez jebkāda pamata ir voluntāri piedalīti Priekuļiem. Ja tagad mārsnēnietis ar sabiedrisko transportu grib nokļūt sava novada centrā, viņam vispirms jākāpj caurbraucējā autobusā un jātiek Cēsīs; liepēnietis tur var nokļūt arī ar vilcienu. Cēsīs abiem jāgaida Priekuļu autobuss.
Priekuļu pagasta dabiskais pušelnieks ir Vaives pagasts – ģeogrāfiski, ekonomiski un vēsturiski tuvākais kaimiņš, ar ko ilgus gadus kopā dzīvots un strādāts; kolhozu laikos lielumlielo vaivēniešu zemes platību apsaimniekoja Priekuļos bāzētā Baltijas mašīnu izmēģināšanas stacija, kam jāpateicas arī par Vaives pagasta lielākās apdzīvotās vietas – Rīdzenes – uzbūvēšanu klajā vietā. Vaives pagasta skaistākais objekts – plašā, gleznainā Vaives upes ieleja – sākas pie Priekuļu pagastmājas, iz kuras logiem tā labi skatāma.
Tie, kam maza saprašana, bet liela noteikšana, lēma pieticīgo Vaives pašvaldību šķirt no Priekuļiem un salikt kopā ar Cēsu pilsētu. Cik saderīgs ir iegūtais pāris? Vai tagad reizē ar Cēsīm arī Vaivi drīkst saukt par Eiropas kultūras galvaspilsētas kandidāti? Lai nu kā, bet Cēsis ir izglābtas no tādas nepieļaujamas vientulības, kāda piemeklējusi Rīgu, Valmieru un vēl septiņas Latvijas pilsētas, kas palikušas bez savas pielaulātas lauku teritorijas.
Vaives pagastam ar Cēsu pilsētu ir divu kilometru gara kopēja robeža, kas lielu gabalu iet pa purvainiem brikšņiem. Cik cieši vai atstatu atrodas novada sastāvdaļas, gan nav svarīgi; Raunu salika ar Drustiem, kaut šo pagastu teritorijas nekur nesaskaras; pat laba ceļa starp tām nav. Kopējas saimniekošanas praktiskās iespējas te apšaubāmas. Formāli ir nodibināts novads, faktiski dzīvos katrs pagasts par sevi. Skauģi runā: re, kā šie abi no stulbās reformas ir izbēguši… Laimīgie!
Birokrāti var būt apmierināti; plānā galdiņa urbēju plānā varēja ievilkt ķeksīti.
Ja Drustiem būtu vajadzīgs reāls dzīvesdraugs, par tādu, šķiet, derētu Dzērbene, nevis Jaunpiebalga. Nezinu, kā tagad, bet vecos laikos piebaldzēni viņu merkantilā materiālisma dēļ nebija drustēniešu mīļākie kaimiņi.
Rīgas kungi ir lēmuši un nolēmuši, tomēr punkts afērai nav pieliekams. Varasvīru darbošanos esam gana vērojuši un redzējuši mazspēju. Teritoriālās reformas norise un sasniegumi lieku reizi liecina, ka no pašreizējās pagaidu valdības nekā vērtīga un paliekama nav ko gaidīt. Tikai tad, kad būs tautas cienīta Saeima un atbildīga izpildvara, varēs reāli uzlabot valsts pārvaldi un sakārtot pašvaldības.
Ko pagastu amatpersonas var darīt pašlaik? Vajag taupīt spēkus un līdzekļus! Nepasūtīt jaunas, dārgas, pie kantora durvīm liekamas marmora plāksnes; saglabāt vecos zīmogus, veidlapas…
Esmu dzirdējis pareģojumu: šovasar laukos būšot tikpat liels bardaks kā Saeimā un valdībā. Noprotams, ka prieki netiek plānoti, taču sīkāk nekā nemāku teikt; nedz svešvārdu vārdnīcās, nedz enciklopēdijās un Brokhauza konversācijas leksikonā neesmu atradis skaidrojumu, kas tas bardaks tāds ir.
Komentāri