Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Gaisma pašvaldībā

Druva
20:36
28.05.2009
23

Gundars Vītols,
Rīgas pašvaldības aģentūras
“Mežaparks” direktors

Piekritīsiet, ka saules gaisma un siltums ir viens no svarīgākajiem vides elementiem. Jebkurš vides objekts saulainā un gaiša laikā izskatās daudz labāk un pievilcīgāk nekā slapjā, dubļainā un tumšā laikā. Diemžēl skatoties astronomiskā gada griezumā, mēs nu galīgi neesam lutināti ar saules un gaismas pārbagātību. Bet šoreiz par citu gaismu, kas nav mazāk svarīga – gara gaismu. Viens no nosacījumiem, lai cilvēks garīgi bagātinātos, ir informācijas daudzums un tās pieejamība. Jāsaka paldies bijušajam PSRS līderim Mihailam Gorbačovam, kurš aizgājuša gadsimta 80-ajos gados ieviesa termiņu glasnostj jeb latviski – atklātība. Kopš tiem senajiem laikiem ir daudz ūdeņu aiztecējuši, zudušas un nākušas klāt jaunas valstis un iekārtas, bet atklātības princips publiskajā pārvaldē demokrātiskās valstīs ir nostiprināts ar likuma spēku. Bet vai tas tā tiešam ir? Nomināli atklātība un dialogs ar saviem iedzīvotājiem jau pastāv it visās Latvijas pašvaldībās – iedzīvotāju pieņemšanas, vēstuļu un iesniegumu apmaiņa, publiskās apspriešanas, pašvaldību interneta mājas lapas, un dažās pat brīvi pieejams bezvadu internets. Tas viss kalpo darba ņēmēju – vietvaras, un viņu darba devēju – iedzīvotāju, komunikācijas veidošanai un veicināšanai, kas ir viens no demokrātijas pamatnosacījumiem.

Tomēr ir vēl virkne lietu ārpus nosauktajām, ko pašvaldības varētu darīt komunikācijas veicināšanai ar iedzīvotājiem. Par piemēru varam ņemt vairāku Norvēģijas pašvaldību pieredzi.

Jebkuras sabiedriskās apspriešanas neaprobežot ar informācijas izkarināšanu pagastmājā, bet veidot t.s. iedzīvotāju klubus (neighborhood club), kuros uz brīvprātības principa apvienotos noteiktu interešu vai sociālo grupu pārstāvji, kam būtu brīva pieeja pie pašvaldības ierēdņiem padomdevēja statusā. Tādejādi tiktu nodrošināta operatīva un vispusīga iedzīvotāju interešu pārstāvība pašvaldībā, kas, jādomā, atvieglotu dzīvi arī pašiem ierēdņiem. Protams, ja tie paši to vēlās. Cits jauninājums ir t.s. iedzīvotāju mutiskā vai rakstiskā uzklausīšana (oral and written hearings). Norvēģijā tā ir obligāta ar likumu. Tas nozīmē, ka ierēdņiem ir jādod iespēja iedzīvotājiem saņemt atbildes uz tos interesējošiem jautājumiem īsā laikā – reizi nedēļā jātiekas ar iedzīvotājiem un uzreiz jāatbild uz to mutiski vai rakstiski formulēto jautājumu. Tas nenozīmē fundamentālu problēmu momentānu atrisināšanu, bet vairumā gadījumu, debates uzsākšanu, kas veicina dialogu un iedzīvotāju iesaistīšanos pagasta jautājumu risināšanā. Dažās Norvēģijas pašvaldībās populārs ir Atvērtās pusstundas formāts, kad iedzīvotāji reizi vienā vai divās nedēļās ir aicināti uz pašvaldības deputātu sēdi uzstāties un paust savu viedokli par kādu problēmu un klātienē debatēt par to ar deputātiem. Lai deputātu darbs būtu efektīvāks, šo tikšanos formāts tiek ierobežots 30 minūtēs, bet turpmākā dienas daļa tautas kalpiem jau ir krietni vien ražīgāka. Attīstītajās Eiropas demokrātijās droši vien varētu atrast daudz citu labu pašvaldības un iedzīvotāju interakcijas piemērus. Latvijas realitāte gan ir dažāda. Pats esmu Mārupietis, tāpēc savas pašvaldības darbu komunikācijas jomā pārzinu ļoti labi. Diemžēl iepriecinoša šajā saskarsmē ir ļoti maz. Mārupe šobrīd kalpo drīzāk par piemēru kā nevajag (nedrīkst!) darīt. Par piemēru var minēt visnotaļ primitīvas un it kā pašsaprotamas lietas – iedzīvotāju pieņemšanas laiki. Mārupes pašvaldībā iedzīvotājus pieņem divas reizes nedēļā, pirmdienās un ceturtdienās, ar pusdienas pārtraukumu. Gluži kā pirms Gorbačova reformām. Lai arī likums par e-parakstu uzliek par pienākumu visām valsts un pašvaldību iestādēm pieņemt elektroniski parakstītus dokumentus jau 5 gadus – no 2004. gada, e-pasta lietošana Mārupes pagasta ierēdņiem ir sveša lieta. Nu vismaz komunikācijā ar saviem iedzīvotājiem. Attiecīgi par interneta punktiem vai bezmaksas bezvadu interneta pieejamību pašvaldības telpās vispār nemaz nav ko runāt un cerēt. Iespējas kā pašvaldībai tuvināties ar saviem iedzīvotājiem ir daudz un dažādas, to realizēšanai pietrūkst tikai viens – griba un prasmes. Un tāpēc ir labi, ka reizi četros gados iedzīvotājiem tiek dota iespēja izvēlēties tos pārstāvjus, kam ir gan griba, gan prasmes. Tos, kuri spējīgi ienest gaismu pašvaldībā.

Materiāls no nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
5

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
10

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
10

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
45
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
45

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
8
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
8
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
7
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
6
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi