Informāciju sagatavoja Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts. IKP pirmā ceturkšņa precizētie dati nekādas korekcijas nav ieviesuši. Tie apstiprina, ka IKP pirmajā ceturksnī ir samazinājies par 18%. Lielākie lejupslīdes veicinātāji bija tirdzniecības (-25.8%), transporta un sakaru (-15.4%), apstrādes rūpniecības (-25.8%) un būvniecības (-28.2%) nozares. Tirdzniecības lielo kritumu veicina pirktspējas vājināšanās. Nozares kritumu pastiprina lielā neskaidrība un ekonomikā pastāvošies riski, kas attur patērētājus no tēriņiem. Patēriņu turpinās ierobežot reformas un atalgojuma samazināšana sabiedriskajā sektorā. Lai arī pirmajā ceturksnī ostas, lidosta un dzelzceļa pārvadājumi uzrāda salīdzinoši labu veikumu, lielais kritums citu pārvadājumu veidos ir būtiski pavilcis visas nozares veikumu. Būvniecības nozare pārdzīvo sastingumu. Ievērojamu kritumu piedzīvo administratīvo, dzīvojamo un rūpniecības ēku celtniecība. Pieaugumu uzrāda infrastruktūras izbūve, kas ir veids, kā sildīt ekonomiku un uzturēt nozarē darbojošos uzņēmumus. Vislielāko kritumu piedzīvoja tūrisms – viesnīcu un restorānu nozare (-39%). Liels trieciens nozares konkurētspējai bija citu valstu valūtas vērtības samazinājums, ko pastiprināja PVN nodokļa ievērojams palielinājums, kas iedragāja Latvijas tūrisma pakalpojumu konkurētspēju. Mazāku kritumu piedzīvojušas veselības, izglītības, valsts pārvalde un komercpakalpojumi. Neskatoties uz finanšu sektora pieaugošajiem zaudējumiem, nozares kritums ir salīdzinoši neliels (-9.3%). Otrajā ceturksnī kritums šajā nozarē palielināsies, jo turpinās palielināties uzkrājumu apjoms sliktajiem kredītiem. Sabiedriskais sektors ir uzrādījis salīdzinoši mazu kritumu, taču reformas uzņem apgriezienus, kas nozīmē, ka nākamajos ceturkšņos kritums šajās sadaļās strauji pieaugs. Izbrīnu rada niecīgais kritums komercpakalpojumos (-4.6%). Ņemot vērā situāciju nekustamā īpašuma sektorā, kā arī kopējo tendenci citos pakalpojuma veidos, šāds kritums šķiet pārlieku mazs. Pieaugumu spējusi uzrādīt zvejniecība. Šāds pieaugums būtu saistāms ar pieprasījuma izmaiņām, kad pirktspējas krituma rezultātā tiek pieprasīti salīdzinoši lētāki zivju izstrādājumi un atviegloti zvejniecības produkcijas tirdzniecības nosacījumi. Otrajā ceturksnī IKP krituma apjomi saglabāsies. Taču parādās pazīmes, ka otrajā pusgadā brīvais kritums ekonomikā varētu piebremzēties. Būtiska nozīme būs cik veiksmīgi tiks iedzīvināti vajadzīgie valsts pārvaldes un budžeta restrukturizācijas un ekonomikas sildīšanas pasākumi un nodrošināta stabila aizdevuma maksājumu saņemšana. Kamēr netiks stabilizēta situācija budžetā, pastāvošie riski un nedrošība iegrožos ekonomikas aktivitātes atjaunošanos. Daudz kas būs atkarīgs izmaiņām ārējos tirgos un pieejamās ES struktūrfondu apguves.
Komentāri