Otrdiena, 23. jūlijs
Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija, Magdalēna

Latvijā daudz uzņēmumu – parādnieku

Druva
11:18
15.11.2009
17

Jau vairāk nekā gadu Latvijas firmu-parādnieku finansiālais stāvoklis saglabājas pārāk satraucošs (tie, kas turas virs ūdens, maksimāli pagarina parādu dzēšanas grafiku, maksā mazās porcijās; bet vēl arī krasi pieaugusi iespējamība, ka parāds kļūs bezcerīgs, ja pat uz mirkli tiks nokavēts piedziņas procesa sākums). Taču visu var noskaidrot ar salīdzināšanas palīdzību. Lai saprastu, vai situācija ar debitoriem Latvijā izskatās sliktāk/labāk nekā citās kaimiņvalstīs, padalīšos ar dažiem novērojumiem. Tie faktiski atspoguļo ārzemju (galvenokārt Rietumeiropas) uzņēmumu-kreditoru viedokli, kuriem ir parādnieki Baltijas valstīs un NVS. Pēc mūsu statistikas, aptuveni 70% bankrotējošu debitoru diemžēl ir Baltijas valstīs (galvenokārt, tās ir Latvija un Lietuva; Igaunijas bankrotējušo debitoru statistika ir vairāk nekā pieticīga) pārējie gandrīz 30% – NVS (galvenokārt Krievijas, Ukrainas uzņēmumi). Par parādniekiem-bankrotiem saucam tos, par kuriem uzreiz (no esošās informācijas) ir skaidrs, ka tie ir drīzāk „miruši nekā dzīvi”, vai arī šāda „diagnoze” apstiprinās burtiski 4-6 nedēļu laikā kopš inkaso procedūras uzsākšanas.

Agrāk (vēl pirms gada vai pusotra) ne Latvijā, ne Lietuvā nebija tik liela skaita pamestu kompāniju-parādnieku. Tās joprojām ir Uzņēmumu reģistrā, taču to telefoni klusē, biroji ir slēgti. Un nav iespējams sazināties ne ar vienu darbinieku vai īpašnieku. Pamestu firmu-parādnieku skaits Latvijā un Lietuvā šobrīd sasniedz pat 25%, bet Krievijā un Ukrainā – līdz 10%. Labos laikos Latvijā nepieejamu firmu, kas nemaksāja rēķinus, bija ,augstākais, 2-3%.

No savas prakses redzam, ka Krievijā atšķirībā no Baltijas valstīm kompānijas (it īpaši lielās), kuras kļuvušas maksātnespējīgas, tiek mēģināts izvilkt no purva un atgriezt pie normālas darbības. Tiek mēģināts veikt restrukturizāciju, tiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai glābtu biznesu, un ļoti bieži tas arī izdodas. Domāju, ka krieviem tik daudz happy end ir tāpēc, ka situācija ekonomikā nav tik kritiska, kā arī valsts palīdz, cik spēj, dažos gadījumos ir pieejama kreditēšana. Baltijas valstīs (it īpaši Latvijā) nekas tamlīdzīgs nenotiek. Mums ir zināmas atsevišķas lielas vietējās firmas, kuras, iespējams, arī mēģinātas glābt, taču rezultātā ticis atmests ar roku, jo pēc būtības ir sagruvusi visa nozare, kurā šīs kompānijas darbojās un pat kādā brīdī dominēja tirgū.

Daži vārdi par Baltkrieviju. Tā bez pārspīlējuma pagaidām izskatās ideāli. Ātrums, ar kādu debitori norēķinās par parādiem, nav samazinājies, un arī pamesto firmu skaits palicis tāds pats kā pirms recesijas sākuma. Krievijā parādu dzēšanas termiņi ir palikuši ilgāki, taču ne tik traki kā Latvijā. Šobrīd neticami izklausās pat tie 2-4 mēneši, kuru laikā Baltijas parādnieki agrāk piekrita atdot būtiskas summas. Kopumā parādu summa Krievijā ir lielāka. Ir daudz parādu simtos tūkstošos dolāru/eiro, vēl vairāk – desmitiem tūkstošus lieli, sastopami arī miljoniem lieli parādi. Baltijas valstīs simts tūkstošus liels parāds ir visai reta parādība. Izdarīt kaut kādus secinājumus par parādu vecumu ir grūti. Te viss ir atkarīgs no tā, cik operatīvi darbojas kreditors un kādi tam ir iekšējie kredītmenedžmenta noteikumi. Teiksim, kredītrisku apdrošinātāji parādus nodod “svaigus” (2-3 mēnešus no nenomaksāšanas brīža). Reti, taču sastopami kreditori, kas nodod vēl 2006. gadā radušos parādus. Bieži pārņemam parādus, kas radušies 2008. gadā – 2009. gada sākumā.

Un noslēgumā daži ieteikumi Latvijas kompānijām. Esmu pārliecināta, ka ikviena firma rūpīgi (nevis caur pirkstiem, kā bieži bija agrāk) seko līdzi situācijai ar debitoru parādiem. Un kurš varēja pāriet uz priekšapmaksu, jau sen to ir izdarījis. Taču, ja konkurences vide neļauj pāriet uz priekšapmaksu principā vai ar visiem pircējiem, tad izmantojiet šo attiecību formātu ar tiem saviem klientiem, par kuriem neesat īpaši droši. Gadījumā ja tirgus neļauj diktēt nosacījumus (priekšapmaksas prasīšana, personīgu garantiju sniegšana), nāksies skrupulozi sekot līdzi debitoru maksātspējai un kredītspējai, zibenīgi reaģēt uz situācijas pasliktināšanos, nevilkt garumā ar pirmstiesas piedziņu vai prasības iesniegšanu.

Krievijā ļoti bieži novērojams, ka tirdzniecības jomā kreditori palīdz debitoriem izkļūt no radušās situācijas. Piemēram, ar firmu-parādnieku pāriet uz priekšapmaksu + tai tiek pievienota kāda noteikta summa parāda dzēšanai. Līdz ar to sadarbība ar debitoriem netiek pārtraukta, lai tiem netiktu galīgi „piegriezts skābeklis”. Tā var ieteikt rīkoties arī Latvijas uzņēmumiem-kreditoriem. Ja ir kaut minimāla iespēja ar pircēju vienoties pa labam par to, kā viņš atbrīvosies no parādiem, tad vajag censties. Šodien nogremdēt debitoru ir vieglāk par vieglu. Meklējiet jebkādus ceļus, variantus, lai atrisinātu jautājumu bez tiesas, bez bankrota. LETA/nozare.lv

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Nevedīsim svešo mājās

11:03
23.07.2024
9

Latvijā izsludināta kārtējā kampaņa. Šoreiz “Nevēlamie ieceļotāji”. Un uzmanība pievērsta      piecām invazīvajām sugām – Ķīnas cimdiņkrabim, Amerikas signālvēzim, rotanam, apaļajam jūrasgrundulim un dzeloņvaigu vēzim.    Pērn kampaņā “Ķeram svešos Latvijas dabā!” vairāk stāstīja par    augiem – Kanādas zeltslotiņu, puķu sprigani, krokaino rozi, vārpaino korinti un ošlapu kļavu. Lai pret svešo izturētos ar […]

Zobu labošana – dārga un vēl dārgāka

10:53
23.07.2024
14

Kamēr bērniem ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi, tikmēr pieaugušajiem brīžos, kad jāapmeklē zob­ārsts, maciņš jāver vaļā ļoti plaši. Un tas ir galvenais iemesls, kāpēc pieaugušie, kuriem vajag speciālista palīdzību, pie zobārsta tomēr nedodas. Centrālā statistikas pārvalde katru gadu vaicā iedzīvotājiem par iemesliem, kāpēc viņi neapmeklē zobārstu, un nemainīgi gadu no gada situācija ir līdzīga. […]

Siena laiku aizstājis svētku laiks

10:52
23.07.2024
16

Vasara savulaik bijusi karstākais darba laiks. Dārzs jāravē, kartupeļi jāvago, jāgādā siens, jūlija vidū jāsāk vākt dārza raža un jādomā, kā to vislabāk saglabāt ziemai. Tagad vasaras kļuvušas kā karstākais publisku svētku laiks. Katru nedēļas nogali kādā pagastā, pilsētā vai novadā valda līksmība, mūzika, dejas, kur netrūkst bagātīgu bufešu un visa cita, kas piedienas ballītei. […]

Cēsu ietves un veloceliņi

17:09
17.07.2024
46
1

Latvietis pēc dabas ir diezgan konservatīvs un visur grib zināmu kārtību. Tāpēc var saprast riteņbraucēju vēlmi pēc iespējami labākas velo infrastruktūras, kur galvenais elements ir veloceliņš. Tad skaidrs, tur uz divriteņa cilvēks var justies droši un kā galvenais. Jāpiebilst gan, ka velosipēdistus pamazām grib izkonkurēt citu mikromobilitātes ierīču lietotāji, piemēram, elektrisko skrejriteņu braucēji, bet šoreiz […]

Vienam atvaļinājums, citiem problēmas

08:55
16.07.2024
46

Cik nav dzirdēts gan skaļi un satraucoši, gan pieklusināti un argumentēti, ka Latvija izmirst, ka ģimenēm vajadzīgs atbalsts. Tad nez kāpēc ne viens vien iedomājas, ka runa atkal ir par naudu. Ir tik daudzas it kā vienkāršas lietas, kas būtu liels atbalsts un sapratnes demonstrējums jaunajām ģimenēm. Vasara ir atvaļinājumu laiks, ģimeņu speciālisti to vien […]

"Uzvarētāji"

16:53
15.07.2024
26

Nedēļas baisākais notikums ir agresorvalsts uzbrukums Kijivā lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā. Tiešs raķetes trāpījums, divi mediķi gājuši bojā, astoņi bērni ievainoti, viens bērns miris. Protams, Krievija apgalvo, kas slimnīcā bijis “Azov” kaujinieku centrs, jo teroristiem visā pasaulē tā ir ierastā lietu kārtība – izmantot iedzīvotājus, it sevišķi bērnus, kā vairogu kaujiniekiem. Tādēļ viņi negrib un […]

Tautas balss

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
15
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
12
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Skujenes pazīšanās zīme - neasfaltēti ceļi

10:54
23.07.2024
11
Autobraucēja raksta:

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

Laiks pļaut zeltslotiņas

10:54
23.07.2024
9
1
Lasītāja G. raksta:

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
31
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Sludinājumi