Pēc traģiskajiem notikumiem Jēkabpilī policijas nozare palikta teju zem lupas. Galvenais pagājušās nedēļas temats- nekārtības policijā. Medijos jau pausts viedoklis, ka darbs policijas struktūrās būs jāpamet apmēram 15 procentiem darbinieku un līdz ar to pārējiem būs jāstrādā vēl vairāk, jo jau tagad policijā ir kadru trūkums. Tāpat tiek runāts par to, ka tagad vadībai jādomā arī par tiesībsargu sociālajam garantijām, jo ne jau aiz laba prāta priekšnieki atļauj policistiem un specvienību darbiniekiem strādāt arī citās darbavietās, kas tā nedrīkstētu būt, taču aizbildinoties ar zemajām algām, tas tiekot atļauts. Tāpat izskanējis viedoklis, ka notikušais Jēkabpilī pamatīgi iedragājis policijas tēlu uz vismaz nākamajiem 20 gadiem, un šādas lietas izmeklēšanai bijis jānotiek, ievērojot slepenību.
Tas tiesa, juceklis liels un patiesībā notikušais parāda vienu nelielu daļu no tām nekārtībām, kas notiek mūsu valstī. Šajā situācijā var runāt gan par cilvēku attieksmi pret darbu, par to, ka daudzu profesiju pārstāvji Latvijā ir nenovērtēti un ir spiesti piepelnīties dažādos citos veidos. Par to, ka esam vien šī laika un savas dzīves ķīlnieki. Turklāt tas patiešām neskar tikai policiju. Neiegrimstot filozofiskās pārdomās par dzīvi, jāteic, ka laimīgs tas darba devējs, kura darbinieki patiešām ir atbildīgi un godprātīgi pret savu darbu un pienākumiem. Taču diemžēl nākas atzīt, ka daudzās ekonomiskās un sociālās nebūšanas cilvēkus novedušas līdz teju vai izdzīvošanas instinkta pielietošanai sadzīvē . Un kā gan citādāk to traktēt, ja policijas darbinieks spēj pateikt, ka laupīt devies, jo bijušas finansiālas problēmas? Cik gan daudz cilvēku nav nonākuši mūsdienās šādās problēmās? Cik gan daudz nenotiek pašnāvību šādas absurdas situācijas dēļ? Jā gan, cik gan daudz šī iemesla dēļ nenotiek zādzības un laupīšanas, turklāt izrādās, to dara arī policijas darbinieki. Tā laikam ir tikai sīka daļa no absurda, kas ir mums līdzās. Liene Lote Grizāne
Komentāri