Prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu par priekšvēlēšanu laika tikumiem un mūsu atbildību vēlēšanās iztaujā domubiedru kopas “Esam kopā” pārstāve Anete Lesīte: Sakiet, lūdzu, no kā mums priekšvēlēšanu laikā vajadzētu uzmanīties, lai nekļūtu par partiju reklāmu upuriem No lētticības, protams. Nevajag ticēt katram apgalvojumam un katram solījumam. Es domāju, ka, kļūstot lētticīgiem, mēs ļaujam citiem ar sevi manipulēt. Ja mēs esam kritiski domājoši, izmantojam savu veselo saprātu, tad ne uz kādām makšķerēm mūs nevar noķert.
Kādi ir reklāmas populārākie triki, ko izmanto šodien, un vai jūs tos esat pamanījusi? Dažādi. Cilvēki jau tos būs pamanījuši – spēlēt uz to, no kā cilvēkiem ir bailes, solīt nereālas lietas, kur katrs, ja reāli padomā, saprot, ka nez vai tas ir iespējams, vismaz ne tādā laika sprīdī, kā tas tiek solīts. Tajā pašā laikā reālus solījumus sagaidīt vajag, jo, ja neko nesola, tad atkal ir slikti, tā kā te ir gan no solītājiem, gan no tiem, kas solījumus klausās, jābūt ne mazāk, ne vairāk kā veselajam saprātam.
Kam ticēt? Daudzi teiks – vispirms pašiem sev? Vispirms jau, protams! Ticēt pašiem sev un savam spēkam kaut vai, piemēram, spējot saskatīt melus. Dažiem cilvēkiem ir lielāks talants melus atpazīt, citiem mazāks, bet pēc manas pārliecības, visiem ir iedzimtas spējas klajus melus tomēr saskatīt.
Kādas vērtības mums šajā priekšvēlēšanu laikā vajadzētu stiprināt, lai Latvija ilgtermiņā mērķtiecīgi attīstītos? Vispirms jāmin atbildība. Atbildība pašam par savu rīcību, un sagaidīt tādu pašu atbildību no citiem. Ja cilvēks saka, – ziniet, lai tas vilciens iet tālāk, es šeit kāpju ārā, un man šeit nav nekāda darīšana, tad tas vilciens aizies arī, un aizies bez viņa. Ja cilvēks ir gatavs iesaistīties, un kaut vai ar to, ka savu vienu balsi nodot vēlēšanās, tad visiem kopā, balsis saskaitot, tur iznāks tas rezultāts, ar kuru mums būs četrus gadus jādzīvo. Tātad – atbildība par savu izvēli, atbildība par savu rīcību vai rīcības trūkumu, un pietiekami aktīva nostāja, lai atgādinātu, ka arī no viņiem tiek sagaidīta atbildība. Es ar to gribu teikt, ka tā atbildība ir ne tikai kaut kādai mistiskai elitei un 100 krēsliem Saeimā, bet absolūti visiem, kuru rīcība atstāj iespaidu uz citu dzīvi un viņu dzīves apstākļiem.
Vai Jūs jūtat, ka šajā priekšvēlēšanu laikā cilvēks cilvēkam joprojām ir draugs un padomdevējs? Draugu un padomdevēju, kā katrs no mums to iemācās jau bērnudārzā, ir vairāk vai mazāk, un ne katru dienu viņi ir vieni un tie paši, tādēļ ir jācenšas katram savā dzīvē rast pēc iespējas vairāk sabiedroto un draugu. Katrs jau grib būt mīlēts un populārs, un labi sadzīvot ar saviem kaimiņiem, bet ir jāsaprot, ka ne visi mūs visu laiku mīlēs un ka ne mēs visus varēsim vienādi mīlēt.
Kādu Jūs gribētu redzēt Latviju pēc 10 gadiem? Es gribētu redzēt tādu Latviju, kas beidzot visās statistikās izkļūst no pēdējās vietas Eiropas Savienībā. Man tas personīgi pietiekami sāp, mums ir par daudz tādu rādītāju, kuros mēs esam paši sliktākie vai varbūt vēl Albānija un Rumānija kaut kur ir par mums sliktāki. Mani tas neapmierina, un es tiešām uzskatu, ka vēlākais 10 gadu laikā mums vajadzētu visu iespējamo darīt, lai visnotaļ enerģiski izrāptos ārā no šīs bedres.
Un šīs vēlēšanas būs pirmais solis? Tas katrā ziņā būs ļoti nozīmīgs solis, lai mēs to sāktu darīt.
Komentāri