Latvijā ir izstrādāts stratēģiskais ģimeņu atbalsta plāns pat uz nākamiem sešiem gadiem. Idejas- brīvpusdienas skolās, nodokļu atvieglojumi ģimenēm, kurās aug bērni, sakārtota pabalstu sistēma, lai valsts izkāptu no demogrāfiskās bedres. Ideju daudz, bet mērķu sasniegšanas laiks nav prognozējams, jo stratēģija izstrādāta, bet tās ieviešanai trūkst līdzekļu.
Par to, ka varētu samazināties ieņēmumi budžetā no strādājošo vecāku ienākumu nodokļa, satraukumu paudušas pašvaldības, par to, ka ģimenes valsts pabalstu- astoņus latus mēnesī par bērniņu kā simbolisku atbalstu nedrīkstētu atņemt, iebilst Saeimas opozīcija. Taču konstruktīva risinājuma nav. Arguments – nav naudas. Labklājības ministrijai, ja pabalstu izlemj saglabāt, resursi jāatrod savās struktūrās. Lai meklē!
Taču līdztekus notiek neatgriezeniski procesi. Kamēr prezidents saka, ka pats mīl Latviju un mudina atbalstīt ģimenes, demogrāfijas pētnieki kliedz, ka latvieši kļūst par minoritāti savā zemē, atveras lielākais Eiropas darba tirgus. Vācija un Austrija aicina zinošus speciālistus- vēlas jaunas asinis un celt savu valstu ekonomiku. Ja pareizi atceros, tad pirms dažiem gadiem, darot pašus smagākos un zemāk atmaksātos darbus, latvieši tā izlīdzēja Īrijai.
Vācija, kas jau atkodusies pret melnstrādnieku imigrāciju, piemēram, no Turcijas, tagad no Austrumeiropas pie sevis gaidīs pieredzes bagātus, strādīgus, izpildīgus cilvēkus. Starp latviešiem tādu netrūkst. Atkal būs veiksmes un asaru pilni stāsti. Ja pat Ārlietu ministrija skaidro iespējamās vāciešu prasības darba tirgū un mudina latviešus neaizmirst zeķē glabāt naudiņu mājupceļam, tad jāsaprot, ka visai Saeimai- pozīcijai, opozīcijai – un, jādomā, arī Valsts prezidentam ir skaidrs- sāksies vēl viens izceļošanas vilnis. Droši vien, ka vissāpīgākais pustukšajai Latvijai. Ģimenes politikas stratēģiju rakstam Latvijā un atstājam uz papīra, bet tikmēr talantīgu latviešu bērni dzimst Eiropā. Nu, devītais, liktenīgais vilnis laikam. Ilze Kalniņa
Komentāri