Priekšvēlēšanu laikā notiek cīņa par varu. Pašlaik lēmumu pieņemšana varētu būt tik liela atbildība, ka to apzināti spētu uzņemties vien atbildīgākie, zinošākie un pieredzējuši politiķi. Vēl varētu censties darbu sākt tie, kuri politiku redz kā izaicinājumu, kuri ir maksimālisti, ideālisti un patrioti. Taču nē. Deputātu kandidātu sarakstos ierakstīti daudzi vārdi, kam vēlētāji uzticējās, uzticību zaudēja, deputātus atlaida no darba, bet šie atkal vēlas tikt pieņemti atpakaļ. Uzzinājuši, ka Saeimā 100 vakances.
Vēlētājiem būs liela atbildības nasta. Ārkārtas vēlēšanas notiek, jo darbi negāja uz priekšu, oligarhu ietekmēti. Taču Kurzemes puses oligarhs atkal pieteikts kā iespējamais valdības vadītājs. Vai tā nav ņirgāšanās? Kā ar pašcieņu ZZS biedriem?
Arī par eksprezidentu Valdi Zatleru tauta joprojām domā, ka ievēlēts viņš liks Saeimas darbiem notikt citādi. Vai tā būs? Vismaz priekšvēlēšanu laikā Zatlers iet prastāko ceļu, zvejojot vēlētāju balsis.
Nespēju līdz galam noskatīties televīzijas sižetu, kur Zatlers izstaigāja izstāžu zāli un partijas līderis centās apbrīnojami daiļrunīgi vērtēt mākslas darbus. Sižetā pie vārda netika mākslas zinātnieki, citi izstādes baudītāji, bet filozofēja vien Saeimas deputātu kandidāts. Ja Zatlers lektu uz ecēšām par to, kas notiek veselības aprūpes sistēmā un ieteiktu, kā kārtot lietas, es saprastu. Lai priekšvēlēšanu laikā, varbūt populistiski, bet vismaz spriestu par lietu, nebūtu plikas zīmēšanās. Tas ir stāsts par pašcieņu – cilvēka, ārsta, bijušā prezidenta. Plašsaziņas līdzekļi jau tikai priecājas par naudiņu, kas nopelnāma priekšvēlēšanu laikā. Reklāma, arī politiskā, ir mediju maize. Man tikai liekas, ka politiķiem un politiskajiem spēkiem, kas vēlas strādāt tautas labā(ja vēlas), veidot valdību un redzēt Latviju vismaz četrus gadus uz priekšu, pašiem vajadzētu turēties pie sava viedokļa. Ilze Kalniņa
Komentāri